Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī samazinās par 3,1%
Šogad otrajā ceturksnī Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 3,1% salīdzinājumā ar 2009.gada attiecīgo laika periodu, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Statistikas pārvaldē atzina, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65,5% iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,5%, bet sieviešu - 62%.Kopumā valstī otrajā ceturksnī bija nodarbināti 935,9 tūkstoši cilvēku jeb 52,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 5,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības).Šogad otrajā ceturksnī gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2009.gada otrajā ceturksnī attiecīgi 999,3 tūkstoši cilvēku un 55,9%), bet ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2010.gada pirmajā ceturksnī bija 916,7 tūkstoši cilvēku un 51,7%).Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 22,7 tūkstoši cilvēku, kuri saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām", kā arī sākot ar 2009.gada septembri, piedalījās programmā "Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 latu stipendiju").Pārvaldes dati atklāj, ka nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 52,1% un 47,9%.Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2010.gada otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 611,2 tūkstoši cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 4,1%.2010.gada otrajā ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 44,2% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais jeb 28,4% bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais jeb 8,9% ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs četrpadsmitais jeb 7,2% bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.Apsekojuma rezultāti arī liecina, ka otrajā ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44,1 tūkstoši jeb 7,2% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2009.gada otro ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir nedaudz palielinājies - par 0,9 tūkstošiem.Nejaušās izlases dēļ apsekojumā tika atlasīti seši tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits (15-74 gadu vecumā) 2010.gada sākumā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”