Eksperti secina, ka senvietu tūrismam ir izaugsmes iespējas

www.zz.lv

2013. gada 15. augusts 17:56

Eksperti secina, ka senvietu tūrismam ir izaugsmes iespējas

«Latvijā ir vairāki simti svētvietu, no kurām aptuveni trešdaļu iespējams attīstīt kā tūrisma objektus, tā nodrošinot šo vietu saglabāšanu nākamajām paaudzēm,» konferencē «Identitāti meklējot – senās dabas svētvietas kultūrvēstures un tūrisma kontekstā» secinājis tūrisma praktiķis un asociācijas «Lauku ceļotājs» vides speciālists Juris Smaļinskis.

Tērvetē tūrisma un kultūrvēstures praktiķi tikās projekta «Kulta Identitāte» noslēguma konferencē, lai diskutētu par Latvijas un kaimiņvalstu unikālajām dabas un nemateriālā kultūras mantojuma bagātībām, kas varētu šo Baltijas jūras reģiona daļu padarīt pievilcīgu tūrismam. Viena no šādām vērtībām ir teikām un tradīcijām apvītās senās dabas svētvietas, jeb spēka vietas, ko speciālisti apzināja projekta laikā.

J.Smaļinskis savā prezentācijā uzsvēra, ka Latvijā jau šobrīd ir daudzi piemēri, kuros gan tuvākas, gan senākas pagātnes liecības ir veiksmīgi adaptētas tūrisma prasībām – tās ir gan tradicionālās maizes ceptuves, gan tradīciju svinēšana lauku viensētās, gan militārais mantojums. Viņaprāt, šāda attīstība iespējama arī senajām svētvietām, turklāt ne tikai Pokaiņu mežam vai citiem plaši zināmiem kulta objektiem.

J.Smaļinskim piekrīt arī Kuldīgas Tūrisma asociācijas vadītājs Artis Gustovskis: «Mītiskās vietas ir saistošs tūrisma produkts, jo īpaši ārvalstu tūristiem no Vācijas, kas Latvijā uzturas līdz pat nedēļai un apceļo arī reģionus.» Izveidojot saistošu piedāvājumu, vietējiem iedzīvotājiem ar to iespējams arī pelnīt – veidojot nišu produktus, piemēram, svētku svinēšanu, sekojot tradīcijām, dabas velšu izmantošanu dziedniecībā, piedāvājumus dažādām sabiedrības grupām, kā arī attīstot vietu vai tradīcijas raksturojošus suvenīrus.

Svētvietas ir ļoti specifisks temats, jo nereti tiek uzskatīts, ka tūrisma plūsma var tikai kaitēt šādu vietu pastāvēšanai, atzīst Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš. Taču, kā norādīja teju visi konferences dalībnieki – informācijas pieejamība, senvietu apmeklētība un saprātīga to apsaimniekošana nodrošina to pastāvēšanu, tai skaitā, sabiedriskā monitoringa funkciju, tā gan saglabājot, gan papildus aizsargājot vēstures liecības.

Teju trīs gados apsekotas 568 svētvietas, tostarp bedrīšakmeņi, bļodakmeņi, kausakmeņi, kā arī īpaši koki, kalni, alas, avoti un cita veida kulta, pulcēšanās vai mītiskās vietas Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, kas apkopotas datu bāzē un apskatāmas mājas lapā www.anciensites.eu. Kā norādīja projekta vadītāja Liesma Grīnberga, ekspedīciju un savāktās informācijas analīzes laikā ar ekspertiem secināts, ka katra desmitā svētvieta ir sargājama no plašākas sabiedrības uzmanības tās dabiskā «trausluma» vai aktīvas izmantošanas dēļ, savukārt trešdaļai vietu piemīt potenciāls tapt attīstītām par interesantiem tūrisma objektiem.

ZZ.lv ARHĪVS

Eksperti secina, ka senvietu tūrismam ir izaugsmes iespējas

Kategorijas