Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ierosinājumu skolās ieviest Bībeles mācību

> BNS

2010. gada 30. augusts 17:07

549

Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ierosinājumu skolās ieviest Bībeles mācību

Koalīcijā nav vienotas pozīcijas par ierosinājumu ieviest skolā Bībeles mācību, to žurnālistiem pēc partiju sadarbības padomes sēdes pirmdien atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība).

Viņš pastāstīja, ka katrā frakcijā ir deputāti, kuri atbalsta šādu ideju, taču viņš pats personīgi, visticamāk, atturēsies balsojumā. Daudze norādīja, ka, viņaprāt, šādas izmaiņas, kad skolēniem vai viņu vecākiem būs jāiesniedz iesniegums nevis lai pieteiktos kristīgajai mācībai, bet lai no tās atteiktos, ierobežos personas tiesības un brīvību.Saeimas priekšsēdētājs apstiprināja, ka koalīcijas sanāksmē saruna par apvienības "Par labu Latviju" (PLL) ierosinātajiem likumprojektiem gan bija, taču konkrēta vienota nostāja nav rasta. Līdz ar to viņš prognozēja, ka Saeimas sēdē vēl varētu būt ļoti interesantas debates.Daudze paskaidroja, ka pašreizējā likuma redakcija paredz iespējas brīvprātīgi pieteikties, kādai mācībai katrs vēlas - kristīgajai vai ētikas mācībai, vai pat apgūt tās abas. Taču jaunā ierosme paredz pamata mācību programmu, kurā jau ir iekļauta Bībeles mācība un likumā - tāpat ar rakstveida iesniegumu - piedāvātā iespēja atteikties no šīs mācības piespiež bērnam vai viņa vecākiem publiski deklarēt savu pozīciju pret reliģiju, konkrēti - kristietību.Motivāciju, kādēļ PLL ir nākusi klajā ar šādu ierosmi, parlamenta spīkers gan saista ar priekšvēlēšanu taktiku, taču, daloties personīgās pārdomās par notiekošo, Daudze pauda pārliecību, ka koalīcijā esošā attieksme pret priekšlikumu gan nav uztverama kā pretestība opozīcijas ierosmēm.Jau vēstīts, ka parlaments ceturtdien lems, vai nodot skatīšanai komisijās PLL pārstāvju iesniegtos likumprojektus, kas paredz ieviest skolās Bībeles mācību, no kuras atteikties varēs tikai pie kristīgās ticības nepiederošie un ateisti, turklāt ar rakstveida iesniegumu.Partijas LPP/LC deputāti sākotnēji bija iesnieguši vien grozījumus Izglītības likumā, kas paredz nosacījumu, ka visi skolēni no 1. līdz 12.klasei apgūst Bībeles-kristīgo mācību. Vienīgi pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles varētu apgūt vai nu šo Bībeles mācību, vai arī ētiku.Vēlāk LPP/LC un arī Tautas partijas deputāti iesniedza arī grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, norādot, ka atteikties no Bībeles mācības būs iespēja tikai pie kristīgās ticības nepiederošajiem vai ateistiem, turklāt iesniedzot īpašu iesniegumu rakstveidā.Patlaban likums paredz, ka ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.Saskaņā ar likuma pašreizējo redakciju valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu, turklāt - ja bērns ir jaunāks par 14 gadiem, viņa vietā iesniegumu iesniedz vecāki vai aizbildņi.Turpretī PLL pārstāvji rosina, ka Bībeles-kristīgā mācība valsts un pašvaldību skolās tiek mācīta visiem, izņemot pie kristīgās ticības nepiederošiem un ateistiem, kuri speciāli rakstveidā atteikušies to apgūt.Līdz ar šādiem grozījumiem visiem skolēniem tiks mācīta Bībeles mācība, ja vien viņi vai bērnu vecāki neiesniegs atteikumu no šīs mācības.Likumā arī plānots saglabāt nosacījumu, ka šāda mācība vai arī ētikas mācīšana, kas tomēr ir pieļauta kā izvēles variants, tiek finansēta no valsts budžeta.PLL deputāti uzskata, ka Bībeles-kristīgā mācība kā obligāts mācību priekšmets ir jāievieš nekavējoties."Lai arī LR Satversmē baznīca un valsts ir šķirta, kristietība ir Eiropas identitātes pamats un cilvēcisko attiecību pamatvērtība," norāda grozījumu iniciatori, paužot pārliecību, ka šāda priekšmeta ieviešana pamatskolās sekmētu "skolēnu garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespēju veidot personiskas attiecības ar Dievu un dzīvi apliecinošu attieksmi pret sabiedrību".Likumprojekta autori arī pauž pārliecību, ka šādas izmaiņas nebūs pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, jo grozījumi nosaka - Bībeles-kristīgo mācību var neapgūt pie kristīgās ticības nepiederošie un ateisti, kuri rakstveidā atteikušies to darīt.

ZZ.lv ARHĪVS

Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ierosinājumu skolās ieviest Bībeles mācību

Kategorijas