Ar vienu kāju Zemgalē, ar otru – Latgalē

2013. gada 30. jūlijs 00:00

387

Ar vienu kāju Zemgalē, ar otru – Latgalē

«Šogad raža nav tik izcila kā iepriekšējā gadā, bet kvalitāte ir laba,» analizējot šā gada pirmo rapšu kūlumu, spriež zemnieku saimniecības «Ābelītes» īpašnieks Agris Buka. Viņš Zaļeniekos dažādas graudaugu kultūras audzē vairāk nekā 400 hektāros, aptuveni tikpat daudz zemes A.Buka apsaimnieko Latgalē, kur arī vakar ievāktas pirmās ziemas kviešu tonnas.

«Ābelītēs» nokulti pirmie šāgada ziemas kvieši, lai to vietā līdz augusta vidum paspētu iesēt rapšus. Taču kombains mierā nestāv, un jau vakar tas iestūrēja 65 hektārus plašajos rapšu tīrumos. Pagaidām ar ražu un kvalitāti saimnieks ir apmierināts, taču viņu nedaudz neapmierina pašreizējā rapšu cena, kas ir par aptuveni 100 latiem tonnā zemāka nekā pērn. Ziemas kvieši aizņem lauvas tiesu saimniecības zemju, nedaudz ir arī «vasarnieku». Tēva saimniecībā allaž lieli palīgi bijuši abi dēli – Roberts un Reinis –, kas jau beiguši augstskolas un kļuvuši patstāvīgi, taču vasarā allaž ir klāt pie vecākiem, lai līdzētu ražas novākšanā. «Roberts kombainu stūrē jau no 16 gadu vecuma un dara to arī šovasar. Reinis ved graudus no lauka, daudz palīdz zemes apstrādes darbos,» lepni stāsta tēvs. Tieši par dēliem domājot, pirms četriem gadiem viņš iegādājās zemi skaistajos Daugavas lokos Latgalē un nodibināja tur otru saimniecību – arī ap 400 hektāru lielu. «Man patīk lauki, daba, un tur tā ir ļoti skaista, dēli lieli – varbūt kādam noderēs. Zemgalē zemi nopirkt vairs tikpat kā nav iespējams, arī Latgalē jau kļūst problemātiski, jo zemes tirgu krietni izjaukuši «biogāzinieki», kas laukus apsējuši ar lopbarības kukurūzu. Ļoti žēl,» nosaka A.Buka. Taču pagaidām saimniecības apmēriem vairāk nemaz arī nevajagot.

Arī Latgalē Agra dibinātajā SIA «Suns & Vējš» tiek audzēti tikai graudaugi. Klimats un augsnes sastāvs tur krietni atšķiras no Zemgales ārēm, bet, ja zemi labi sastrādā, mēslo, par ražu sūdzēties neesot pamata, pārliecināts Agris. «Nav tiesa, ka Latgalē nekas neizaug. Zemgales zemnieki ir vairāk izlaidušies, bet tur vairāk ar galvu jādomā. Man ir apķērīgs pārvaldnieks, kam varu pilnībā uzticēties. Kopā domājot, plānojot un strādājot, nav slikti. Pats vairāk uzturos Zaļeniekos. Lai arī Latgalē kulšana parasti sākas pāris nedēļu vēlāk, dažus kviešu laukus iesākām kult jau pirmdien. ‘Fredis’ šogad nav labi padevies, iespējams, vēlās sējas dēļ nesaceroja, kā nākas, bet pārējie lauki būs normāli. Rapši šā gada apstākļos izauguši labi, un rēķinu, ka četras tonnas no hektāra būs. Kviešiem – piecarpus tonnas, arī labi. Atliek tikai veiksmīgi novākt,» nosaka saimnieks. Tiesa, graudaugu cenas šobrīd ir vienīgais, kas viņu tā īsti neapmierina. Lai arī tehnika uz abām saimniecībām jādala brālīgi, A.Buka neslēpj, ka «Suns & Vējš» ir labāk un modernāk aprīkota. Zināms nopelns tam ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Latgalē, kas skaitās lauksaimnieciskai ražošanai mazāk labvēlīgs reģions, kur it kā ir zemi sociālekonomiskie rādītāji, sarežģīti apstrādāt zemi un vērojama zema augsnes auglība, valsts atbalsts ir krietni lielāks nekā, piemēram, Zemgalei. Vecākais dēls tēvam palīdz izstrādāt projektus, piesaistīt ES finansējumu un iegādāties modernāku tehniku, Latgalē uzcelta arī graudu kalts. «Skaidrs, ka tur ir grūtāk. Zaļeniekos es strādāju 65 hektāru laukā, bet tur tie sadalīti pa maziem – trīs, četru, piecu hektāru – pleķīšiem ar kalniem un lejām. Augsne nav tik auglīga, raža nedaudz zemāka. Tie, kas izmanto valsts atbalstu, tur arī attīstās,» secina zemnieks. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Ar vienu kāju Zemgalē, ar otru – Latgalē

Kategorijas