Iepazīstinās ar Izglītības sistēmu Vācijā
Šodien, 8.septembrī, pulksten 15.30 Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā notiks seminārs, kurā Vestfālenes ķeizara Vilhelma universitātes Minsterē studenti topošie skolotāji Karoline Koka, Mirjama Štopa un Florians Maijers klātesošos iepazīstinās ar Vācijas izglītības sistēmu un Minsteri. Pasākums notiks vācu valodā.
«Skolēni Latvijā šķiet kautrīgāki un klusāki nekā vācu bērni. Sākumā viņi it kā baidās kļūdīties, bet ar laiku kļūst drošāki. Jauki, ka audzēkņi svešvalodas te apgūst mazākās grupās, tas ļoti atvieglo darbu. Mūsu skolās arī katram skolotājam nav savas klases, bet citādi lielas atšķirības starp Latvijas un Vācijas izglītības sistēmām nav,» salīdzina vācu studenti, kuri mēnesi praktizējas Jelgavas Valsts, Spīdolas un 1.ģimnāzijā.Vācu valodas skolotāja Maruta Gāle stāsta, ka studenti Latvijā ieradušies augusta nogalē un pavadīs te mēnesi. «Mēs, vācu valodas metodiskā apvienība, esam tādi, kas labprāt iesaistāmies šādos pasākumus, jo apgūt vācu valodu skolās izvēlas diezgan maz audzēkņu. Šie jaunieši atbrauca pie mums mācīties, tomēr ļoti daudz varam paņemt arī no viņiem. Pirmkārt, tā ir «dzīva» valoda, ko veselu mēnesi iespējams dzirdēt un runāt. Turklāt jauni, simpātiski topošie skolotāji labi motivē bērnus mācīties un saprast, ka valodas zināšanas ir nepieciešamas,» pauž M.Gāle.Latvijā ieradušies 15 Vilhelma universitātes studentu – trīs no viņiem strādā Jelgavā. K.Koka piedalās vācu valodas stundās Spīdolas ģimnāzijā (skolotāja Ludmila Pāne), M.Štopa – Valsts ģimnāzijā (Sarmīte Krēmere), savukārt F.Maiers iecerēto profesiju praktizē Jelgavas 1.ģimnāzijā (M.Gāle). Florians tur vēro arī sporta stundas, jo apgūst arī sporta skolotāja profesiju. Jaunieši stāsta, ka pedagoga amatu izvēlējušies, jo patīk radoši izpausties un pašiem organizēt darbu.«Vācijā kļūt par skolotāju ir diezgan populāri, jo tas garantē stabilu darbu, ko nevar viegli pazaudēt. Tomēr jārēķinās, ka darba apstākļi ir diezgan smagi – ģimenes aizvien vairāk sagaida, ka skola audzinās viņu bērnus, arī skolēnu vidū novērojama liela visatļautība,» stāsta Karoline. Mirjama piebilst, ka jaunajiem skolotājiem nav arī viegli atrast darbu, īpaši sākumskolas, vācu valodas un vēstures pedagogiem, kuru Vācijā ir ļoti daudz. Lielākas izredzes esot, piemēram, matemātikas skolotājiem. Darba meklēšanu atvieglo arī tas, ka topošie skolotāji augstskolā vienlaikus apgūst vairāku mācību priekšmetu pasniegšanu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”