Tiesai pēc būtības būs jāizskata Dreimanes strīds ar SM par trokšņa līmeni pie viņas īpašuma

LETA

2013. gada 13. jūlijs 11:12

658

Tiesai pēc būtības būs jāizskata Dreimanes strīds ar SM par trokšņa līmeni pie viņas īpašuma

Administratīvajai rajona tiesai pēc būtības būs jāizskata Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes strīds ar Satiksmes ministriju (SM) par autoceļa radītā trokšņa robežvērtības pārsniegšanu pie viņas privātīpašuma.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums, aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas pārstāve Jekaterina Čerņenko. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Dreimane AT Senātā iesniedza blakus sūdzību par pirmās instances - Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama - lēmumu izbeigt tiesvedību šajā strīdā par morālā kaitējuma 11 000 latu apmērā piedziņu, kas viņai nodarīts vides trokšņa dēļ uz valsts autoceļa. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.daļas 1.punktu, kas paredz, ka tiesvedība ir izbeidzama, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Dreimane bija iesniegusi blakus sūdzību par lietas nodošanu atkārtotai izskatīšanai pēc būtības, jo nepiekrīt, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo nelabvēlīgā vidē, nav tiesību prasīt no valsts iestādes konkrētu rīcību tās radītās problēmas risināšanā.

AT Senāts šodien, izskatot Dreimanes blakus sūdzību, atzina, ka no pieteikuma un lietas materiāliem kopumā izriet, ka pieteicēja ir vēlējusies konkrētu pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu trokšņa samazināšanu viņas īpašumā. "Tādējādi, Senāta ieskatā, lietā pēc būtības ir strīds, vai pieteicējai piemīt subjektīvās tiesības prasīt no SM veikt atbilstošus pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai pieteicējas īpašuma tuvumā."

Senāts atzina, ka lietā varētu būt potenciāli saskatāmi Satversmes 96.panta un 111.panta pārkāpumi. Šie panti nosaka attiecīgi tiesības uz mājokļa neaizskaramību un valsts pienākumu aizsargāt cilvēka veselību. "Tādēļ, lai noteiktu, vai konkrētajā lietā vides piesārņojuma (trokšņa) intensitāte ir sasniegusi tādu līmeni, lai pieteicējai būtu tiesības prasīt noteiktu pasākumu veikšanu, Senāta ieskatā, lieta ir jāskata pēc būtības," atzina Senāts.

Ar Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas Laines Kučinskas starpniecību Dreimane aģentūrai LETA šovakar komentēja, ka minētais Senāta lēmums ir svarīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem, "jo tas pauž, ka normatīvā regulējuma neesamības gadījumā valsts pienākumi izriet no Satversmes un ikvienam ir tiesības prasīt šo pienākumu izpildi".

Arī savā tvitera kontā Dreimane paudusi gandarījumu par Senāta lēmumu, no kura izriet valsts vēlme risināt vides piesārņojuma problēmjautājumus, aizstāvot ikviena iedzīvotāja tiesības.

Iepriekš Dreimane pauda apņēmību turpināt tiesvedības procesu līdz galam. "Uzskatu, ka ikviena cilvēka veselība un dzīve labvēlīgā vidē ir nozīmīgāka par transportlīdzekļiem, ceļiem un naudu. Un es kā jebkurš izmantošu savas cilvēktiesības uz taisnīgu tiesu," iepriekš pauda Valsts kancelejas direktore.

Viņa norādīja, ka Latvijā nav visai augsta iedzīvotāju aktivitāte savu tiesību aizstāvēšanā un ar trokšņu radītajām problēmām saskaras liels iedzīvotāju skaits valstī. Tieši tāpēc šis apstāklis viņu mudināja turpināt iesākto tiesvedību, lai informētu visas tiesvedībā iesaistītās puses par Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi līdzīgu jautājumu risināšanā un noskaidrotu atbildi uz galveno jautājumu - vai valstij ir pienākums ievērot normas, kuras tā pati ir atzinusi par saistošām.

"Mērķis ir viens - izvērtēt pastāvošo tiesisko kārtību un rast jaunus, progresīvus risinājumus, lai ieguvēji būtu visi - gan iedzīvotāji, kuru veselību neapdraudētu pārmērīgs troksnis, gan valsts, kuras Satversme un likumi būtu patiess cilvēka tiesību aizsardzības mehānisms," iepriekš uzsvēra valsts galvenā ierēdne.

Līdzīgs gadījums Eiropas Cilvēktiesību tiesā jau ir skatīts un tiesa spriedumā atzinusi valsts rīcību par prettiesisku, informēja Dreimane. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada spriedums lietā "Dees pret Ungāriju" atzina Ungārijas rīcību par prettiesisku, kā rezultātā garo tiesvedības procesu laikā no 1997.līdz 2010.gadam Ungārijas iedzīvotājs bija spiests dzīvot autoceļa malā, kura radītais troksnis jūtami pārsniedza valsts noteiktos robežlielumus. Tajā pat laikā Ungārijas tiesu instances viena pēc otras pieņēma spriedumus, ka attiecībā pret konkrēto iedzīvotāju valsts ir izdarījusi visu iespējamo.

Kā ziņots, vairāk nekā gadu sarakstē ar SM Dreimane mēģināja panākt risinājumu trokšņa mazināšanai, kas pēc autoceļa brauktuves paplašināšanas un paaugstināšanas būtiski pārsniedz Ministru kabineta noteikumos pieļaujamo robežvērtību, tomēr konstruktīvs risinājums šādā veidā nebija iespējams. Kā minēja Dreimane, trokšņu robežvērtības pārsniegšanu apliecina arī Veselības inspekcijas veiktās testēšanas akti dažādos laika posmos.

ZZ.lv ARHĪVS

Tiesai pēc būtības būs jāizskata Dreimanes strīds ar SM par trokšņa līmeni pie viņas īpašuma

Kategorijas