Arnis Cimdars: Vēlēšanās mums jāatbild - kas mēs īsti esam?

2010. gada 9. septembris 10:57

844

Arnis Cimdars: Vēlēšanās mums jāatbild - kas mēs īsti esam?

«Man ir interesanti, vai latvieši var paši vadīt valsti vai nevar,» atzinis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars intervijā portālam Delfi.lv, gatavojoties 2.oktobrī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām.

«Es gribētu vienkārši akcentēt, ka vēlēšanas atšķiras no citām ikdienas parādībām ne tik daudz ar to, ka tās notiek reizi četros gados, bet, ka tās ir atšķirīgas pēc savas būtības. Ikdienā mēs vairāk sastopamies ar patērētājsabiedrību vai raksturīgām citām iezīmēm, kad tiek piedāvātas preces. Ir mēģinājumi visu laiku kaut ko piedāvāt par samaksu izdarīt tavā vietā, par samaksu tev kaut ko pārdot, tev pakalpot, uzmācas dažādas reklāmas. Taču šis nav tāds gadījums. Šis ir pašpārvaldes veids,» pauž A.Cimdars.CVK priekšsēdētājs uzskata: «Tas ir tas, kā mēs katrs pats pieņemam lēmumu. Un, piedaloties lēmumu pieņemšanā vai nepiedaloties vēlēšanu dienā, sekas attieksies uz mums visiem. Un man ir interesanti, vai latvieši var paši vadīt valsti vai nevar. Vai arī tie garie gadi vācu jūgā, kad centās veidot vergu dvēseles, noteiktos laikos pabarot, bet visus jautājumus izlemt mūsu vietā, vai padomju gadi, kad faktiski nedrīkstēja pats izlemt, ko kurā brīdī darīs, kādā skolā ies un vai ies vispār, vai būs amatnieks, vai biznesmenis, vai tas būs spēcīgāks.»«Vēlēšanās es pats pieņemu par sevi lēmumu un par to arī atbildu. Tas nav kā visiem zināmajā «Dzīvnieku fermā», kad, padzenot saimnieku, beigās izrādījās: nu, kā tad mēs tagad ēdīsim. Kas tad mēs īsti esam? Tas ir jāatbild mums pašiem,» komentē A.Cimdars. Pēc Delfi.lv piebildes «tas jau ir gandrīz prezidenta jautājums» A.Cimdars pasmējies un secinājis «Lai katrs no mums varētu uzdot sev prezidenta cienīgus jautājumus.»CVK ir pabeigtas korekcijas ar deputātu kandidātu sarakstiem. Trešdien CVK vēl pieņēma lēmumu par vienas deputāta kandidātes svītrošanu no saraksta - tiesnese no Liepājas Sandra Briķe mēneša laikā pēc [Kristīgi demokrātiskās savienības] saraksta reģistrēšanas dienas nebija iesniegusi apliecinājumu, ka šis amats ir atstāts. Saeimas vēlēšanu likums paģērē, ka ir noteiktas amatu kategorijas, kurām ir tā procedūra jāizpilda. Brīvdienās, 4.septembrī pagāja mēnesis, bet šādu dokumentu CVK nesaņēma, toties saņēma citu, kurā cienījamā kandidāte norāda, ka amatu atstāt neplāno, jo uzskata, ka šī norma ir diskriminējoša. Šajā gadījumā CVK kā publisko tiesību subjekts neinterpretē likumu normu piemērošanu, bet piemēro tās tā, kā likumdevējs ir paredzējis.Pabeigta arī vēlēšanu iecirkņu komisiju formēšana uz vietām, un jau ir diezgan tālu pavirzījies jautājums ar to apmācību semināriem. Šos seminārus tradicionāli vada kāds no CVK vadītājiem.«Es gribētu nosaukt divas būtiskākās izmaiņas. Visbūtiskākā - viena persona var tikt pieteikta tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Līdz ar to tiem vēlētājiem, kam ir savs favorītu saraksts, varētu rasties situācija, ka daļa no favorītiem ir vienā vēlēšanu apgabalā, daļa citā un daļa vēl trešajā, bet nobalsot cilvēks var tikai vienu reizi. Tāpēc viņam jāpieņem lēmums, kurā apgabalā balsot, un es jau gribētu izteikt cerību, ka viņš to darīs savējā. Otrā izmaiņa - īsāks iecirkņu darba laiks. Iecirkņi strādās nevis līdz pulksten 22, bet gan līdz 20, līdz ar to cilvēkiem, kas visu vienmēr atliek uz pēdējo brīdi, acīmredzot, jānovērtē šis faktors un jāaiziet uz vēlēšanām līdz astoņiem vakarā. No rīta izmaiņu nav - iecirkņi būs vaļā no pulksten 7,» skaidro CVK priekšsēdētājs.«Runājot par to, kas būs savādāk, būtu jāpiemin arī tas, ka cilvēki parasti atceras nevis pēdējās Saeimas vēlēšanas, bet pēdējās, kuras vispār ir bijušas. Pagājušajā gadā bija pašvaldību vēlēšanas, kur procedūra atšķīrās: tur vēlētāji bija piesaistīti pie iecirkņiem, viņi saņēma iepriekš paziņojumu, kurā iecirknī viņi reģistrēti, un bija arī trīs iepriekšējās nobalsošanas dienas. Tagad vēlētājs var nobalsot jebkurā iecirknī, nevienu iepriekš nebrīdinot, tikai jāpaņem līdzi pase, taču viņš nesaņems uzaicinājumu un nevarēs nobalsot iepriekš. Tātad mēs varam brīvi pārvietoties pa Latvijas teritoriju un nobalsot jebkur, ja mums ir līdzi pase, bet tikai vienu dienu, un tā ir sestdiena.»Internetā tiek izplatīti aicinājumi balsot ar tukšu aploksni. Par to A.Cimdars bilst: «Tāpat kā katrai rīcībai, arī šai būs konsekvences. Balsošanas aplokšņu skaits nozīmē piedalījušos skaitu vēlēšanās. Tas ir skaits, attiecībā pret kuru rēķina 5% barjeru derīgajām zīmēm katrai partijai. Otrkārt, ja kāds būtu balsojis par partiju, kura ir ap 5 %, bet izšķīries iemest tukšu aploksni, tādā gadījumā viņš mazinās tai iespēju nokļūt parlamentā. Tas var būt gan negatīvi, gan pozitīvi. No vienas puses, jo mazāk politisko spēku ir parlamentā, jo mazāk jātērē laiks kompromisu meklēšanai un līdz ar to šie kompromisi ir vairāk saprotami, jo ir redzams, kāda politika un uzstādījumi tiek veidoti. No otras puses, tam ir arī negatīvs efekts. Runa ir par pārstāvnieciskumu, kad ir mazāks skaits interešu pārstāvētas parlamentā.»«Ja mēs runājam par sistēmiskumu, tad demokrātija kā sistēma paredz, ka vairākuma viedoklis ir tas noteicošais, kas uzņemas atbildību arī par mazākumu. Līdz ar to, balsojums par KĀDU veido šo rezultātu, nevis balsojums PRET visiem,» pauž A.Cimdars. «Nezinu, ar ko salīdzināt, bet ... ja ir jānobrauc ar autobusu no kalna lejā, tad ir vajadzīgs viens šoferis, un vairākums nobalso, ka šis ir labākais no visiem piedāvājumiem, un autobusā jau sēž visi. Pilnīgi bez vadītāja braukt lejā... Manuprāt, tad mēs arī .... Ja mēs gadījumā nonāktu pie tā, ka nav ievēlēts parlaments, pie tādas krīzes, nu tad es nezinu...»Viņaprāt, reālā situācija ir rāda, ka parlaments tiek ievēlēts neatkarīgi no tā, cik cilvēki ir faktiski piedalījušies procentuāli, vai 70 vai 80 vai 50.Vēl viens balsošanas veids, par ko cilvēki pārdomā, ir: «Man riebjas partija X, es negribu balsot par viņiem.» Tomēr tukšo aploksni viņi arī negrib mest. Tāpēc viņi aiziet iemest aploksni par partiju X, bet visus viņu «riebekļus» izsvītrot ārā, ko CVK priekšēdētājs vērtē kā gluži greizu veidu: «Te ir jāsaka tā, ka, ja aploksnē ir viena zīme, tad, neatkarīgi no tā, kas uz tās ir uzrakstīts vai nosvītrots, šī zīme tiek pieskaitīta konkrētajai partijai. Jo tālāk, kad tiek skatīts, kas uz zīmes ir rakstīts, komisijai atbilstoši likumam ir jāvērtē tikai tas, vai attiecībā uz kādu kandidātu ir ielikts plus rombā, vai ir svītrots uzvārds. Citas sekas nav. Zīme nevar nostrādāt kā mīnuss partijai. Tā vienmēr būs pluss, pēc šiem noteikumiem.»«Un ir vēl otrs veids, kas Latvijā ir ļoti izplatīts - cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ liek aploksnē visas zīmes vai vairākas zīmes. Tādējādi - nezinu, vai tas ir no padomju laikiem, kad visu, ko tev iedeva, bija jāieliek kastē, savādāk alternatīva bija uz Sibīriju, vai tā ir kāda protesta forma, iedzimta prāta darbības specifika - ja ir vairāk kā viena zīme aploksnē, tas ir tāpat kā iemest tukšu aploksni. Tomēr šādā gadījumā visas zīmes ir nederīgas. Taču kopējais vēlētāju skaits, protams, tiek konstatēts,» skaidro A.Cimdars.Kopumā CVK svītrojusi piecus kandidātus, saskaņā ar informāciju, kas tika saņemta no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra. CVK lēmumu apstrīdēja divi kandidāti. Viens lēmums tika atstāts negrozīts, un par vienu tiesa nolēma, ka ir šis cilvēks jāatjauno sarakstā. Šajā gadījumā nav vērojama CVK kļūda, jo komisija rīkojās atbilstoši likumam, saņēmusi atbilstošu dokumentu. Informācija savlaicīgi nebija nokļuvusi noteiktajā kārtībā tur, kur tai bija jānokļūst. Līdz ar to Informācijas centrs, balstīdamies uz nepareizu informāciju, bija arī pret savu gribu maldinājis CVK. Līdz ar to šogad uz Saeimu pretndē 1234 kandidāti.(Pilnu Delfi.lv interviju ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju A.Cimdaru lasiet šeit .)

ZZ.lv ARHĪVS

Arnis Cimdars: Vēlēšanās mums jāatbild - kas mēs īsti esam?

Kategorijas