Dejotājs jau vecāks nepaliek – tikai gudrāks

2013. gada 4. jūlijs 00:00

Ievas Kareles vadītais Jelgavas «Diždancis» Deju svētku konkursa finālā izcīna trešo vietu

Otrdien starptautiskajā izstāžu centrā «Ķīpsala» notika XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku fināla konkurss, kurā par godalgām cīnījās Latvijā paši labākie (iepriekš stingru atlases konkursu sietu pilsētās, novados un reģionos izgājušie) 14 A grupas un deviņi D grupas deju kolektīvi.Lielā balva Augstākās pakāpes jauniešu jeb A grupā Rīgas pašvaldības koncertorganizācijas «Ave Sol» tautas deju ansamblim «Teiksma» (vadītājs Jānis Ērglis).Jelgavniekus konkursa finālā pārstāvēja pašvaldības iestādes «Kultūra» tautas deju ansambļi «Lielupe» (vadītāja Elita Simsone) un «Diždancis» (vadītāja Ieva Karele).Kad dienā pirms svarīgās uzstāšanās izdevās sazvanīt «Diždanča» vadītāju I.Kareli, izteikusi prieku par iekļūšanu finālā, Ieva neslēpa, ka uz godalgām necerot. «Tad jau drīzāk «Lielupe»,» I.Karele sāncenšu izredzes vērtēja augstāk.Sanāca citādi. Protams, gods un slava «Lielupei», kuras sniegumu starptautiskā žūrija novērtēja ar visaugstāko (17,6 punkti) atzīmi starp kolektīviem, kas nopelnīja diplomu par piedalīšanos. Sportistu valodā tas būtu – pirmie aiz goda pjedestāla. Jo «Diždancim» tikai par dažām desmitdaļām vairāk (18,0 punktu) un – trešā vieta.(Neslēpsim, ka par trešās pakāpes laureātiem kļuva arī Siguldas «Vizbulīte», bet tik pat labi var teikt – trešā vieta arī slavenajiem Rīgas ansambļiem «Ačkups», «Vektors» un «Rotaļa».)«Neslēpšu, ka arī šīs nieka desmitdaļas tomēr gandarī,» atzinās I.Karele, nenoliedzot, ka «savukārt citreiz varbūt vairāk paveiksies «Lielupei».»«Diždanci» kopā ar visu vadītāju izdevās satikt īsā pēcpusdienas atpūtas pauzē, jo pirmā pēckonkursa diena reizē bija arī pirmā mēģinājumu diena «Daugavas» stadionā ieplānotajam deju lieluzvedumam «Tēvu laipa».
- Iepriekš teiktais par to, ka uz godalgām necerat, kas tas bija – vai zems pašnovērtējums?
Nē, mums bija labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis. («Neaizmirsti atzīmēt, ka «Diždancī» iesaistījusies ļoti laba jaunā paaudze,» piebilst deju ansambļa prezidents Haralds Helfričs. «Mūsu mērķis bija iekļūt pieciniekā, to arī paveicam, pat ar uzviju.») Tas, protams ir mūsu ieguldītā darba atspulgs.
- Nepētot materiālus un programmas, pastāsti pati, kas jums īsti bija jādejo.
Pirmā deja bija Jāņa Ērgļa «Meitu māte», horeogrāfija no obligātā repertuāra. Mums paveicās ar to, ka pēdējā brīdī tikām pie citiem atribūtiem – jauniem mēteļiem. Tos mums šuvējas sagādāja burtiski vakarā pirms konkursa. Katrs jauns tērps iepriecina pirmkārt jau sevi pašu, bet te vairumam citu kolektīvu bija balti mēteļi, bet mums pēkšņi – tumši zili.
- Ar jaunajiem tērpiem arī varbūt «paņēmāt publiku»?
Kas lai zin, varbūt arī tur (un vēl taču cepures uzlikām galvā!) «salasījās» tās dažas simtdaļas.Otrā deja bija jāizvēlas no tām, kas radītas pēc 2008. gada. Atkal izvēlējāmies J.Ērgļa horeogrāfiju – «Kungi mani karā sūta». Tā ir tāda raksturdeja, varētu teikt, ka īsti «Diždanča» stilā. Pašiem šķiet, ka arī to nodejojām skaisti.
- Un trešā – izvēles deja?
Jā, trešā bija pilnīgi pēc kolektīva izvēles. Šo Jāņa Purviņa horeogrāfiju izvēlējāmies jau uz savu jubilejas koncertu, kad 18. maijā Jelgavas kultūras namā svinējām «Diždanča» 35. dzimšanas dienu.
- Ieminējies par «Diždanča» stilu. Kāds tad ir tas īpašais jūsu kolektīva stils?
Tāds jautrs, dzīvespriecīgs.(«Protams, varam jau nodejot arī tās lēnās, bet kamēr sirdī vēl deg tā uguns, gribas jau tā riktīgi iztrakoties,» piebilst kāds no «Diždanča» puišiem.) Bet dejotājs jau vecāks nepaliek – tikai gudrāks.
- Attiecībā uz to trakošanu, nemaz tā nevar manīt, ka vakarnakt pār mēru būtu svinējuši savu trešo vietu.
Panākumu nosvinējām gan, pēdējie laikam aizgāja gulēt tikai puspiecos no rīta, tā kā gulēšanai atlika tikai kāda stundiņa. Sešos jau jābūt uz brokastīm.
- Nu un kā garšoja?
Pēc uzvaras nakts jau grūti spriest, bet vispār ir parastajā līmenī, ne labāk un ne sliktāk kā citreiz. Kā jau deju svētkos ierasts – nekā jauna. Varbūt ar dejotājiem arī labāk neeksperimentēt, ar pārbaudītām vērtībām ir drošāk.
- Ja atgriežamies pie konkursa, šis taču nebija jūsu pirmais fināls?
Pirmais nē, bet neko vairāk par atzinības rakstu līdz šim neesam saņēmuši. Tā kā faktiski šis ir augstākais sasniegums «Diždanča» vēsturē.
- Un vēsture jums diezgan pamatīga.
Ja nebūtu Viļa Ozola, kurš 1975. gadā Jelgavas rajona kultūras namā izveidoja jauniešu deju kolektīvu, kam 1978. gadā piešķīra tautas deju ansambļa goda nosaukumu, nebūtu arī «Diždanča».No Viļa Ozola «Diždanci» 1982. gadā pārņēma Uldis Ozols, no 1991. gada ansambli vadīja Anda Zeidmane, bet no 2003. gada vadību pārņēmu es.
- Tas jau nav tavs vienīgais pienākums?
Esmu arī Jelgavas novada un Ozolnieku novada deju kolektīvu virsvadītāja.
- Tad jau tev «jāgana» arī citi kolektīvi, kas no mūsu puses piedalās lieluzvedumā «Tēvu laipa»?
Te jau visi lieli cilvēki, un jauniešus var pieskatīt vidējā vecuma deju kolektīvi. Daudz vairāk mani satrauc šis vecais «Daugavas» stadions. Nedomāju, ka ir tik traki, ka laukumā, kas tiek pārklāts ar īpašu segumu, varētu iedzīvoties kādās traumās, lai gan tas nekad nav izslēgts.Bet mulsina, pareizāk sakot, sadusmo pats fakts, ka 15 tūkstoši dejotāju rādīs savu māku 5000 skatītājiem, kas satilpst šais galīgi vecajās tribīnēs, no kutām puse jau norakta kā dzīvībai bīstama. Tāpēc jau arī ir šie pieci koncerti, uz kuriem tāpat nevar dabūt biļetes, nevis viens un liels, uz kuru tiktu visi dejas mīļotāji.Par to ir jādomā valstiskā līmenī, jo tas tiešām ir absurds, kas izsludināts par pasaules kultūras mantojumu.
- Cik dejās jums jāpiedalās «Tēvu laipā»?
Vienpadsmit, bet mēs vēl esam to izredzēto skaitā (līdz ar «Lielupi» un «Kalvi», kas vēl dejos noslēguma koncertā svētdien Mežaparkā. ◆

+ 5

ZZ.lv ARHĪVS

Dejotājs jau vecāks nepaliek – tikai gudrāks

Kategorijas