ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavas tiesā sāk skatīt jautājumus par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

LETA
Tiesu ziņas

2013. gada 1. jūlijs 12:45

743
Jelgavas tiesā sāk skatīt jautājumus par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

Jelgavas tiesa no šodienas, 1.jūlija, sāks skatīt prasības pieteikumus lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Saeimas deputāti 18.aprīlī galīgajā lasījumā atkārtoti pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas nosaka, ka Jelgavas tiesa būs vienīgā pirmās instances tiesa, kas skatīs prasības pieteikumus lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš šo likuma grozījumu projektu nodeva otrreizējai izskatīšanai parlamentā. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka Bērziņa iebildumi ir ņemti vērā, likuma grozījumus izskatot Tieslietu padomē. Tā kā Saeima likumprojektu pieņēmusi atkārtoti, neveicot tajā izmaiņas, Valsts prezidentam saskaņā ar Satversmi nav tiesību to nodot vēlreizējai izskatīšanai parlamentā.

Pieņemot likumu, nav atbalstīti Tieslietu padomes iebildumi par to, ka tiesas spriedumi akcionāru sapulču lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem varēs tikt pārsūdzēti kasācijas kārtībā. Čepāne skaidroja, ka Saeimai nav obligāti jāpiekrīt Tieslietu padomes viedoklim, jo nevar būt tā, ka šī institūcija kļūst augstāka par likumdevēju. Arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs esot atzinis, ka padomei ir jāpauž pozīcija un tās viedoklī jāieklausās par svarīgākajiem jautājumiem, bet nevis par visām lietām, piebilda politiķe.

Saskaņā ar likuma grozījumu projektu tiesas spriedumi akcionāru sapulču lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem varēs tikt pārsūdzēti kasācijas kārtībā AT Senātā. Vairāki Juridiskās komisijas deputāti uzskata, ka AT Senāta slodzi varētu samazināt citā jomā - attiecībā uz maza apmēra prasībām. Tieslietu ministrijas atbildīgā darba grupa varētu izveidot attiecīgus likuma grozījumus, kas paredzētu, ka lietās par maza apmēra prasībām pēdējā instance ir nevis Senāts, bet apgabaltiesa, norādīja Čepāne.

Lūgumu prezidentam nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Civilprocesa likumā bija izteikusi Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība. Prezidents arī bija saņēmis apliecinājumu no Tieslietu padomes, ka tajā netika vērtēti likuma grozījumi, neskatoties uz to, ka tas skar būtiskus ar tiesu darbību saistītus jautājumus.

Tieslietu padome vēlāk pauda atbalstu akcionāru sapulču strīdu izskatīšanai vienā konkrētā tiesā, tomēr nepiekrita kārtībai tiesas spriedumus akcionāru sapulču lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva, Jelgavas tiesa gan arī turpmāk pastāvēs kā pirmās instances tiesa un skatīs visu kategoriju civillietas, kas saskaņā ar procesuālajām tiesību normām ir piekritīgas tās jurisdikcijai. Likums nosaka speciālu tiesvedības kārtību prasības pieteikumu izskatīšanai lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Lēmums par šīs kategorijas lietu specializācijas izveidi attiecībā uz vienu tiesu visā valsts teritorijā tika pieņemts, ņemot vērā šīs kategorijas lietās izskatāmo prasījumu specifiku. Vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī iespēju nodrošināt augstāku tiesas procesa kvalitāti, secināts ministrijā.

Kategorijas

Kategorijas