ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Mediķi: Karstajās dienās jāsargājas no pārkaršanas un karstuma dūriena

Ilze Bukša, NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja
Lietotāju raksti

2013. gada 27. jūnijs 07:45

114
Mediķi: Karstajās dienās jāsargājas no pārkaršanas un karstuma dūriena

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi karstajās dienās aicina iedzīvotājus pēc iespējas mazāk uzturēties saulē dienas viskarstākajā periodā no pulksten 11 līdz 15, izvēlēties atbilstošu apģērbu, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu un saudzēt bērnu veselību.

Visbiežāk cilvēki cieš no karstuma ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un regulēt ķermeņa temperatūru. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25 - 30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka. 

NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:

• Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;

• Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;

• Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;

• Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem; 

• Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;

• Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu). 

Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Raugieties, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā. Uzmaniet, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu. 

Izvairieties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem. 

Karstā laikā speciālisti iesaka rīkoties šādi:

• Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un nestrādājiet, nesportojiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no pulksten 11 līdz 15);

• Ja tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turieties vairāk ēnas pusē, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;

• Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Centieties nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju;

• Gadījumā, ja uz ielas jums paliek pārāk karsti, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;

• Lietojiet saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;

• Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli;

• Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no pulksten 17līdz 8 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). 

Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvaniet 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Ilze Bukša, NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja

Kategorijas

Kategorijas