ZZ.lv ARHĪVS

Ārstu biedrības prezidents Apinis: Nāk karstie Jāņi ar dzeršanu, slīkšanu un saules dūrienu

Ārstu biedrības prezidents Apinis: Nāk karstie Jāņi ar dzeršanu, slīkšanu un saules dūrienu

Rakstīt par piedzeršanos Jāņos ir vismaz bezgaumīgi, jo alus dzeršana vasaras saulgriežos nudien ir latvieša dvēselē ieausta kā sudraba dzīpars cauri gadu tūkstošiem. 

Pēdējā mēneša statistika ar desmitiem noslīkušo un tikpat daudz sprandu salauzušo latviešus neattur no peldēšanās nepazīstamās vietās, turklāt peldēšanos sākot ar lēcienu no krasta ar galvu pret siekstu.Parasti latvieši šīs abas lietas apvieno – ūdenī lec pēc tam, kad gana daudz dzēruši. Īpaši čakli viņi nāvējošo peldi meklē paģiru dienā. To visu varētu arī nerakstīt, ja Jāņiem šogad daba mums nebūtu sarūpējusi metroloģisku pārsteigumu – karstumu pāri par 30 grādiem.

Uzmanību – kā ziemeļu tauta latvieši karstumā par maz dzer ūdeni! Ūdens veido 70 procentu cilvēka masas: plaušās ūdens ir 90 procenti, asinīs – 84, ādā – 80, smadzenēs – 80, muskuļos – 75, bet kaulos – 20 procentu. Bērnu organismā ūdens ir vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, un tas viņiem ir proporcionāli vairāk un biežāk jādzer.

15 – 20 grādu temperatūrā sievietei vajag dienā aptuveni 2300 mililitru, vīrietim – 2800 mililitru ūdens, bet karstā laikā jādzer vairāk. Ja Jāņos temperatūra būs 35 grādi, tad jādzer attiecīgi 3050 un 4300 mililitru, bet, ja tajā laikā vēl jāveic fiziska slodze (jāskrien Ventspils pusmaratons vai jākrauj Jāņu ugunskurs no baļķēniem), iespējams, vajag pat piecus vai septiņus litrus šķidruma.

Tipiskais latvietis nepietiekami dzer, tādēļ ūdeni vienkārši neuzņem atbilstoši organisma nepieciešamībai. Vienkāršākais indikators ir – cik cilvēks izčurā. Ja urīna krāsa tumši dzeltena vai oranža, urīna ir maz, urinācija ir retāka nekā četras reizes dienā – šķidruma dzerts par maz. Jau viena procenta šķidruma trūkums nosaka slāpes, bet 11 procentu ir dzīvībai bīstams šķidruma zudums.

Un tagad pats būtiskākais: alus nekompensē šķidruma trūkumu! Ne alus, ne enerģijas dzēriens, ne šņabis neder rehidratācijai (šķidruma balansa atjaunošanai) karstuma vai lielas slodzes gadījumā. Šie dzērieni šķidrumu ievada šūnā, šūnā ir hiperosmolaritāte, veidojas šūnu tūska, ko vislabāk izjūtam nākamajā rītā kā galvassāpes (smadzeņu šūnu tūsku). Mūsdienu ražotājs un tirgotājs dažādām metodēm cīnās, lai vidējais patērētājs dzertu saldinātos dzērienus, alu un alkoholu, nevis ūdeni.

Lūdzu – Jāņos dzersim arī ūdeni! Karstumā nevajadzētu lietot cukurotos dzērienus, neatkarīgi, vai tie brūni vai caurspīdīgi. Limonāde ar uzrakstu «Sports» nav sporta dzēriens. Sporta dzēriens, ko es iesaku visiem lietot palielinātas slodzes gadījumā, ir precīzi sabalansēts izotonisks monoogļhidrātu un sāls šķīdums, un to tiešām varētu lietot karsta laika un lielas slodzes apvienojumā, bet to iespējams iegādāties sporta veikalos. Kaut enerģijas dzēriens ir sporta dzēriena brālēns, tas lielākoties karstā laikā slodzes gadījumā nav lietojams, par ko veiksmīgi pārliecinājās kāds pazīstams Rīgas politiķis, kas samaņu zaudēja skrējienā Rīgā, bet pamodās slimnīcā Berlīnē.

Jāņos ūdenī peldēsimies tikai skaidrā prātā! Izglāb draugu, neļauj viņam dzērumā peldēties! CSDD ilgu gadu darbā ir panācis, ka latvietis dzērumā pie stūres sēžas retāk, dzērumā braucot retāk nositas un nosit citus, bet pret peldēšanos dzērumā mums savas drošības direkcijas nav. Un visu savu bravūru Jāņa bērni aiznes uz upi, dīķi, ezeru vai jūru. Viņi sāk lēkt no tilta vai krasta ūdenī uz sāpošās vai vēl nesāpošās galvas, kas pārlieku bieži beidzas ar muguras kakla skriemeļu lūzumu un paralīzi. 

Mēģiniet Jāņos nepārkarst paši un pasargāt no pārkaršanas citus! Aizsargājiet sevi un savus bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri un saulesbrilles. Jāņos būtu vēlams vilkt gaišu, vieglu, ērtu apģērbu no dabiska materiāla. Nevalkājiet sintētisku apģērbu. Šosestdien, svētdien un pirmdien nebūtu vēlams sauļoties no pulksten 11 līdz 15, kad radiācija būs visstiprākā.