Vēlēšanu kandidāti. V.Orlovs: «Kādā valodā runāt, noteiks dzīve»

2010. gada 16. septembris 08:58

1583

Vēlēšanu kandidāti. V.Orlovs: «Kādā valodā runāt, noteiks dzīve»

Vitālijs Orlovs ir viens no 18 «Saskaņas centra» (SC) frakcijas deputātiem Saeimā. Dzimis Jēkabpilī. Viņa vecāki no Krievijas uz Latviju atbrauca 1960.gadā, lai būvētu šeit tiltus. Pēc izglītības ārsts.V.Orlovu iztaujā Evita Puriņa un Gaitis Grūtups.

– Saskaņas centra (SC) sarakstu redzam dažus jelgavniekus, taču lielākā daļa ir nepazīstamu cilvēku. Pēc kāda principa kandidāti ir sarindoti un uz cik lielu ieguvumu cerat Zemgales apgabalā?Zemgalē cīnāmies par trim četrām deputātu vietām. Saraksta pirmais numurs esmu es kā tagadējais Saeimas deputāts, otrais ir rīdzinieks Aivars Bergers, kurš nāk no bijušā «Jaunā centra», trešais – sociāldemokrāts Āris Ruža, ceturtais – Ainārs Galviņš no Sociālistiskās partijas. – Realitāte ir tāda, ka Bergeru mēs nepazīstam, Ružu - nepazīstam un tā tālāk.Es jums piekrītu. Taču situācija ir tāda, kāda tā ir. Individuālais un kopējais darbs parādīs, kurš tiks ievēlēts Saeimā. – Vai varat izskaidrot, kāpēc SC Jelgavas domē ir sašķēlies? Andrejs Eihvalds un Ludmila Gineite strādā kopā ar domes vadību, bet Valentīns Grigorjevs ir opozīcijā. No «Saskaņas centra» ievēlētais Sergejs Nevoļskis vispār ir izslēgts no partijas. Vai šāda šķelšanās un dalīšanās nebūs arī Saeimā?Tas laikam bija komunikācijas trūkums, ka Jelgavas domes deputāti tūlīt pēc vēlēšanām nenosēdās pie viena galda un neizveidoja kopīgu platformu. Jūrmalas domē šī dalīšanās ir vēl problemātiskāka. Taču Saeima, salīdzinot ar pašvaldībām, ir «cita dziesma.» Es nevaru iedomāties, ka parlamentā SC deputāti nebūtu vienoti. Jā, 8.Saeimā no mums aizgāja pieci deputāti (2004.gadaā no tolaik PCTVL ietilpstošās Tautas Saskaņas partijas, kas tagad ir «Saskaņas centrā», uz Aināra Šlesera vadīto LPP/LC pārgāja DainisTurlais, Vjačeslavs Stepaņenko, Pāvels Maksimovs, Anatolijs Mackēvičs un Valērijs Karpuškins, presei raisot aizdomas, ka viņiem ir samaksāts – red.). Varbūt ar to kāds no viņiem atrisināja personiskas problēmas, taču četri no viņiem Saeimā vairs nav ievēlēti. Mūsu tagadējie politiķi vēlētāju uzticību novērtē pienācīgi. Tas, kas notika Jelgavas vai Jūrmalas domē, Saeimas vēlēšanās neatkārtosies un nākamajās pašvaldību vēlēšanās arī.– Cik labi jūs pats pazīstat sava saraksta deputātu kandidātus? Pilsētā dzirdam, kā savu viedokli pauž Grigorjevs un Jakovels, taču, esot klāt Jelgavas Domes sēdēs, ne reizi neesmu dzirdējusi runājam Eihvaldu. Kā Rāviņš liek, tā balso. Vai šāds deputāts arī Saeimā pildīs komandas? Zemgales sarakstā ir cilvēki ar lielu pieredzi un arī jaunas sejas. Eihvalds, Jakovels, Nikolajs Sokols – tie ir jauni cilvēki zem trīsdesmit. Politiķiem pārmet, ka Saeimā sēž vieni un tie paši. Te nu mēs esam domājuši par paaudžu maiņu. Šīs idejas vārdā, piemēram, ļoti cienījamais agrākais Daugavpils mērs Aleksejs Vidauskis, kas tikko ir sasniedzis pensijas vecumu, atteicās balotēties. Savā Latgales vēlēšanu apgabalā būtu ievēlēts par 100 procentiem. Arī es līdz pensijai Saeimā sēdēt netaisos. Ja mani ievēlēs, tad tas būs mans trešais un vismaz Zemgales vēlēšanu apgabalā pēdējais deputātu pilnvaru termiņš. – Aptaujas rāda, ka SC ir labas izredzes. Jūs solāt, ka veidosiet jaunas darba vietas, palielināsiet naudu medicīnai, nodokļus nepaaugstināsiet, māmiņu algas maksāsiet divus gadus... Kur tam visam ņemsiet naudu?Es zinu, kā samazināt cenas medikamentiem. Starp citu, krīzes apstākļos Latvijā tikai piecas aptiekas strādā ar peļņu, pārējās sevi uztur izdzīvošanas līmenī. Tajā pašā laikā Spānijā zāles ir lētākas. Kāpēc, piemēram, telekomunikāciju jomā cenas Eiropā ir izlīdzinājušās vienādi, bet farmācijā – nē? Zāļu tirgotājiem ministrijā ir savs lobijs un tādēļ brīvā tirgus likums uz valsts kompensējamo medikamentu iepirkumu nedarbojas. – Ja sākat runāt par lobijiem, tad jūsu partija savukārt ir «Parex» bankas lobijs – SC ļoti aizstāvēja bankas nesadalīšanu, kas tās bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim ļautu vēl vairākus gadus no tās saņemt miljonus. Valsts, kas tajā jau ieguldījusi miljardu, turpinātu ciest zaudējumus. Tā ir jūsu interpretācija. Grozot likumus, vienmēr kāds ir ieguvējs un kāds – zaudētājs. Es neesmu izcils ekonomists, bet SC tāpat kā visām frakcijām ir padomdevēji, neatkarīgi konsultanti. Pieņemot lēmumus, tiek ņemts vērā arī atsevišķo deputātu komisiju skatījums. – Jūs runājat par neatkarīgiem konsultantiem, bet Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova SC šogad ir ziedojusi vairākus tūkstošus latu. Arī citi viņiem tuvi cilvēki ir ziedotāju vidū. Es «Parex» neesmu redzējis mūsu konsultantu sanāksmēs. Vismaz es šo saikni nemanu.– Pašlaik dzirdam dažādus partiju viedokļus par to, kas būtu jādara ar Latvijas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Daži sola panākt, ka Latvijai parāds nebūs jāatmakā. Ko jūs darīsiet?Mēs nevaram nepildīt savas saistības ar Starptautisko Valūtas fondu, tāpat kā nevaram nepildīt savas saistības ar NATO. Tomēr tūlīt arī sāksim ar aizdevējiem runāt par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu. Ar nosacītu analoģiju no vēstures var salīdzināt, ka 1917. gadā, kad sabruka Krievijas impērija, tā bija Rietumvalstīm parādā ievērojamu summu. oreiz jaunās valdības vadītājs Ļeņins spēja vienoties, ka parāda atmaksa tiek atlikta uz piecdesmit gadiem. Tādējādi pilnīgāk valsts līdzekļus varēja lietot saimniecības atjaunošanai. Tūlītēja kredīta atmaksa kavētu Latvijas nostāšanos uz kājām. Cilvēki turpinātu izbraukt no valsts, un problēmas tikai saasinātos. Mums arī trūkst informācijas par saistībām ar Starptautisko Valūtas fondu, ko Godmaņa valdība uzņēmās. Toreiz katram deputātam bija iespēja Saeimas bibliotēkā divas stundas iepazīties ar šī līguma tekstu. Pēc tam bija jāparakstās, ka neizpaudīsim to, ko zinām, taču kurš var atcerēties izlasītu tekstu? – Pagājušajā nedēļā jūsu frakcijas līderis Jānis Urbanovičs līdzīgi izteicās, ka nezinot šī līguma saturu. Turpretī Finanšu ministrija saka, ka visi dati ir pieejami.Jūs domājat tos, par kuru neizpaušanu es parakstījos? Jāņem vērā, ka tagad noris priekšvēlēšanu cīņa un publiskajā telpā tiek arī melots. Es tikai varu piebilst, ka astoņus gadus, sēžot Saeimā, es nekad neesmu redzējis Aizsardzības ministrijas budžeta izklāstu, kaut piemēram, Lielbritānijā parlamenta deputāti zina, cik maksā viena patrona un tamlīdzīgi. Kāda būtu jūsu pieeja sastādot valsts budžetu? Priekšvēlēšanu laikā pie mums vai katru dienu nāk nozaru speciālisti, kuri sūdzas, ka nedrīkst griezt līdzekļus viņu jomai. Mēs domājam, ka vienīgā taisnīgā pieeja ir budžetu sadalīt procentuāli pēc iekšzemes kopprodukta lieluma. Mēs piedāvājam katrai ministrijai iezīmēt savu procentu šajā sadalījumā un stingri rēķināties ar to. Dzīve parādīs, kā mēs varam saimniekot. Tikai Aizsardzības ministrijai ir likumā noteikti procenti.SC iestājas par iedzīvotāju ienākumu nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu. To naudu, kas cilvēkiem paliks kabatā, viņi tērēs un tādējādi sildīs ekonomiku. Mēs gribam PVN samazināt no 21 uz 20 procentiem. Tā šo nodokli būtu vieglāk uzskaitīt un tā samazinājums atvieglotu uzņēmumiem dzīvi. Mēs iestājamies par plašāku sadarbību ar Austrumiem, kas Latvijai kā ES valstij varētu pavērt iespējas nopelnīt. – Vai Krieviju var uzskatīt par stabilu tirdzniecības partneri? Mēs esam pieredzējuši, ka sadarbība beidzas, kolīdz ir netīkami poliski lēmumi. Arī Maskavas mērs Jurijs Lužkovs nupat Latvijā sacīja, ka krievu valodai jākļūst par otru valsts valodu. Vai jūsu politiķi pret to iebilda? Paldies Lužkovam, ja viņš veicinās ekonomiskos sakarus, taču mēs atzinām, ka viņš ar savu izteikumu par divām valsts valodām Latvijai, ir simpatizējis nevis SC, bet gan «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā». Krievijas redzamākajiem politiķiem attieksme pret Latviju ir ļoti dažāda. Krievijas parlamenta augšpalātas Ārlietu komitejas vadītājs Mihails Margelovs Latvijā runāja ko pilnīgi citu. Viņš teic, ka Krievija vairs nedomā celt Latvijas nepilsoņu jautājumu. To, kādā valodā mums runāt, noteiksim mēs paši. Pareizāk sakot to noteiks pati dzīve. Nav nekāds noslēpums, ka Rīgā ir sliktākas darba izredzes cilvēkiem, kuri nezina krievu valodu. Ja es būtu kafejnīcas īpašnieks Vecrīgā, man taču nederētu darbinieks, kurš prot vienīgi latviski, viņam būtu jāzina vismaz trīs valodas. Ekonomiskajā sadarbībā ar Krieviju Latvijai ir zināmas priekšrocības tādēļ, ka pie mums dzīvo krievi, kas vienkārši spēj sazināties ar tautiešiem Krievijā, izdzert vismaz tik daudz, cik viņi var, nodibināt sakarus. No padomju laikiem pozitīvi ir tas, ka Krievijas krievi turpina priecāties par mūsu Jūrmalu, ēst šprotes. Taču negribētos, lai Latvijas attīstība kļūtu ļoti atkarīga no sadarbības ar vienu valsti. Esam par patstāvību. Labs paraugs, kā vajadzētu veidot ekonomiskās saites ar Krieviju, mūsuprāt ir Somija. – Jūsu programmā ir prasība pašvaldību vēlēšanās dot vēlēšanu tiesības nepilsoņiem.Pastāvam uz to, ka, lai piedalītos politiskajā dzīvē, ir jānaturalizējas, jākļūst par pilsoni. Turpretī pašvaldību vēlēšanās, kas galvenokārt nosaka nostādnes saimnieciskos jautājumos, balsošanas tiesības jādod visiem nodokļu maksātajiem, arī nepilsoņiem. Vai ierēdnim, kurš strādā pašvaldības iestādē, saskarsmē ar nepilsoņiem būtu jālieto arī krievu valoda, tas ir izglītības un takta jautājums. – Jūs iestājieties par progresīvo nodokli. Manuprāt, tas būtu jāiekasē no 500 latiem. Protams, pastāv risks, ka darbinieki algu līdz šai summai saņems oficiāli, bet pārējo – aploksnē. Bet tā jau ir mūžīga problēma.– Jūsu programmā ir savāds punkts, ka valsts varētu dot jaunas darbavietas. Tiek runāts par vispārējo nodarbinātību. Tas vedina uz to, ka būtu jāmaina valsts iekārta.Mums sabiedrībā ir parādījušies cilvēki, kuri, šķiet, nestrādās nekad. Vispār jau valstij nevajadzētu nodarboties ar lietām, kas nav tās funkcijām atbilstošas. Taču, ja bankas kredītus nedod, tad pastāv iespēja, ka valsts iegulda savus līdzekļus, lai radītu uzņēmumus.– Bet vai tas neradīs Konkurences likuma pārkāpumu? Ko teiks privātais ražotājs, ja par viņa nodokļiem valsts radīs konkurējošu uzņēmumu?Konflikts varētu rasties, ja valsts radītais uzņēmums vēlētos iespiesties kādā nišā, ko privātais sektors jau aizņēmis. Taču, ja valsts, piemēram, pēc 2013.gada apņemas uzbūvēt cukurfabriku. Varbūt tas izdodas. Ar laiku šo cukurfabriku varētu izdevīgi pārdot jeb privatizēt. – Demogrāfiskā problēma. Ko darīt, lai nebrauc prom un vairāk dzimst?Pirmkārt, mūsuprāt, māmiņu algas jāpārceļ no sociālā budžeta uz valsts budžetu. Otrkārt, jāmaina attieksme pret bērna piedzimšanu un valsti kopumā. Ne jau pabalstu un māmiņu algu dēļ bērni tiek laisti pasaulē. Attieksmes maiņa – tas nav vienkārši. Politiķi līdz šim bieži ir apzaguši valsti. Ņemsim pa piemēru to pašu pensiju 2. līmeni. V. Dombrovska valdība ir paņēmusi no turienes līdzekļus un ieguldījusi Valsts kasē. Nākamie pensionāri tagad var cerēt tikai uz 3.pensiju līmeni. Valstij vajadzētu stabilitāti visās jomās. Bieži mainot spēles noteikumus, zūd uzticēšanās politiķiem un arī vēlēšanās maksāt nodokļus. Es domāju, ka Latviju pametušie agri vai vēlu atgriezīsies. Sliktākā gadījumā tas notiks pensijas gados. Nostaļģija pēc dzimtenes, pēc sakņu sajūtas ir gan Latvijas krieviem, gan latviešiem.

ZZ.lv ARHĪVS

Vēlēšanu kandidāti. V.Orlovs: «Kādā valodā runāt, noteiks dzīve»

Kategorijas