Kūdras kluci ņem kā mazu bērnu

2013. gada 7. jūnijs 00:00

1175

«Laflora» nodokļos pašvaldībām ik gadu samaksā vairāk nekā miljonu latu.
Pa ceļu, kas izlikts no Jelgavas lidlauka plātnēm, iebraucot kūdras ieguves uzņēmumam «Laflora» piederošajā Veļu tīrelī, paveras simtiem hektāru plašs kūdras lauks. Tajā strādā dažādi traktori – vieni, ar dubultriteņiem viegli blīvējot pamatni, velk milzīgiem putekļusūcējiem līdzīgus agregātus, otri, kāpurķēdēm ritot, rok no tranšejām kūdru. Ar šķūri gabalkūdras ņemšanai laukus sagatavo purva vajadzībām pielāgots kalnu slēpošanas trašu uzkopšanas visurgājējs «Everest». Uz betona ceļa purva vidū stāv kravas furgons, ko, ar rokām kūdras gabalus metot, strādnieki piekrauj produkcijas vešanai uz Vāciju. Lielāku purva daļu aizņem kūdras klucīšu krāvumu rindas, kurās pa pāriem lokās strādnieki. Tālumā grāvmalā sievas ar garkātainiem kapļiem ravē nezāles.

Pārbaudītāji nesaka, kad brauks
Uzņēmuma izpilddirektors Pāvels Reidzāns stāsta, ka Veļu tīrelī kūdras slāņa biezums ir deviņi metri, kas ir ievērojami vairāk nekā tuvējos Kaigu un Drabiņu purvos. Viņš spriež, ka darba tur pietiks vēl vismaz gadiem divdesmit. Pieredzējušais vīrs purvā sāka strādāt sešdesmitajos gados. P.Reidzāns atzīst, ka, salīdzinot ar padomju laikiem, kūdras ieguves platības šajā pusē nav palielinājušās, taču tiek apgūti juku laikos, astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā, aizaugušie lauki. Tāds ir arī Veļu tīrelis. «Tas, ka jūs pie ceļa neredzat nevienu zālīti, ir tādēļ, ka pagājušajā nedēļā meitenes te cītīgi ravēja,» paskaidro P.Reidzāns. Visātrāk purvā iesakņojoties skābenes. To saknītes vai sēklas nedrīkst atrasties kūdrā, kas kā substrāts nokļūst klientu dārzos. Kūdras piemaisījumos nedrīkstot būt arī koka gabali no celmiem, kas, purvu norokot, ceļas augšā pēc tūkstošiem gadu ilgas gulēšanas. «Kopš strādājam ES tirgum, divas reizes gadā, iepriekš nebrīdinot, mūsu purvus atbrauc pārbaudīt, vai tiešām ir tīri,» atklāj P.Reidzāns.

Vajadzīga psiholoģiskā saderība
Pagājušajā karstajā nedēļā, kad laikapstākļi atļāva iegūt gan frēzkūdru, gan gabalkūdru, Veļu tīrelī strādāja ap 70 «Lafloras» darbinieku. Ražošanas iecirkņa meistare Anita Krīviņa skaidro, ka, uznākot lietum, frēzkūdras vākšana lielajiem «putekļusūcējiem» ir jāpārtrauc. Taču gabalkūdras krāvēju darbu laikapstākļi ietekmē mazāk. «Kūdras klucītis, kraujot grēdā, jāņem uzmanīgi kā bērns, citādi tas var sadrupt. Tādēļ arī šo smago darbu nav iespējams mehanizēt,» salīdzina A.Krīviņa. Grēdas augšējā kārtā, kur vairāk tiek saules un vēja, kūdras klucītis ātrāk pārklājas ar izkaltušu garozu, līdz galu galā sver tikai pārsimt gramu. Taču pirmajā krāvumā, kas tikko izņemts no purva, tā svars var pārsniegt desmit kilogramu. «Princips ir viens – uzvari vai nu tu, vai purvs. Ja vari sevi noskaņot šim gan fiziski, gan arī morāli smagajam darbam, tad ir labi,» stāsta strādnieks Igors Šifs. Jau gadiem viņš kopā ar pārinieku Etibaru Tagijevu krāmē gabalkūdru. «Etibars ir azerbaidžānis, es – pa daļai vācietis, latvietis un krievs. Taču domu gājums mums ir līdzīgs, tāpēc arī kopā, viens otru uzmundrinot, strādājam,» saka I.Šifs. E.Tagijevs pēc izglītības ir autobūves tehnologs. Astoņdesmito gadu beigās viņš no Baku atbraucis uz Jelgavu, lai stažētos RAF. Tolaik bijusi doma auto rūpnīcu būvēt Azerbaidžānā. «Padomju Savienība izjuka, atpakaļ mani nesauca, un tā jau 27 gadu esmu Latvijā. Ir ģimene ar trim bērniem. Par veselību, tfū, tfū, nesūdzos, tādēļ arī varu strādāt purvā. Esmu te kopš 2001. gada,» stāsta E.Tagijevs. Meistare Anita Krīviņa atceras, ka par Etibaru sākumā šaubījusies – diez vai tāds dienvidnieks purvā izturēs!? Taču dzīve pierādījusi, ka iztur. Etibars smej, ka viņam ir ļoti laba priekšniece, kas turklāt vēl ir blonda. Pret blondām sievietēm dienvidniekiem esot īpašs respekts.

Kūdru krauj arī sievietes
Meistare stāsta, ka viņai ir trenēta acs, lai no rīta strādnieku autobusā atsijātu paģirainos. Arī smēķēšana purvā ir pārkāpums, ko nepiedod augsto ugunsdrošības prasību dēļ. Darba samaksa atkarīga no izstrādes. Tā, pēc meistares teiktā, svārstoties no 200 līdz pat tūkstoš latiem. Starp gabalkūdras krāvējiem ir arī vairāki desmiti sieviešu. Meistare uzteic jelgavnieci Guntu Rasiņu, svētenieci Ivetu Šauvu un elejnieci Līgu Olmani, kas purvā strādā jau ilgi. Guntas meistarstiķis esot kūdru sakraut astoņu klucīšu augstumā. «Protams, lietū purvā nepastrādāsi, tādēļ dažkārt, ja iekavējas darbi, paņemam klāt saulainās brīvdienas,» atzīst Anita Krīviņa. Darbi iekavējušies arī šajā sezonā, kas sākās tikai ar maiju. Aprīlī purvs vēl bijis sasalis.

Stutē pašvaldības
Kūdras ieguves sezonā strādnieku skaits palielinās līdz vairāk nekā trīs simtiem. «Lafloras» valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks teic, ka pagaidām vakanču nav, bet, ekonomikai attīstoties, strādnieku varot pietrūkt. Tā tas esot bijis jau būvniecības buma laikā 2006. gadā. Tolaik palīgstrādnieks daudzviet būvēs varējis nopelnīt vairāk, protams, saņemot algu bez nodokļu nomaksas. «Laflora», kā saka tās valdes priekšsēdētājs, ir «viens no lielākajiem Rāviņa stutētājiem», kas ik gadu nodokļos pašvaldībām nomaksā vairāk nekā miljonu latu. Sava tiesa tiek Jelgavas un Ozolnieku novadam, bet tomēr visvairāk strādnieku «Laflorā» ir no Jelgavas.

Ar spēli pie nopietnā
Uldis Ameriks stāsta, ka «Laflora» cenšas attīstīt industriālo tūrismu, piedalās mākslas projektos. Jelgavas novada svētkos uzņēmums piedāvās bērniem darboties meistardarbnīcā ar kūdras klucīšiem, tādējādi ar rotaļām pievēršot uzmanību nopietnajam. Beidzamajos gados uzņēmuma apgrozījums ir audzis, pārsniedzot astoņus miljonus latu. Lielākie mūsu kūdras lietotāji ir profesionālie dārzeņaudzētāji ES valstīs, kā arī austrumos, tostarp Ķīnā. Ceļot produkta pievienoto vērtību, 2002. gadā «Laflorā» izveidotajā ražotnē kūdrai tiek pievienoti mikroelementi. «Pēdējā laikā mūs vairāk izvilkusi gabalkūdra, nevis frēzkūdra, ko var vākt tikai tad, kad sauss,» atzīst Uldis Ameriks. Viņš uzskata, ka vajadzētu attīstīt kurināmās kūdras ieguvi. «Cilvēki maksā dārgi par gāzes apkuri, bet vietējo kurināmo neizmanto.» Ekonomikas ministrijas pārstāve Baiba Neimane skaidro, ka nevienam uzņēmējam nav liegts izmantot kūdru kā kurināmo, taču īpašu atbalstu tā nesaņem, jo arī ES tiek kvalificēta kā neatjaunojamais resurss. Elektrības un siltuma ražošanas uzņēmuma «Fortum» pārstāve Guntra Matisa teic, ka Jelgavas jaunās biomasas koģenerācijas stacijas tehniskais risinājums atļauj izmantot dažādus kurināmos, tostarp arī kūdru. Taču stacijas būvē ir piesaistīti ES līdzekļi, un tādēļ pirmos piecus darbības gadus «Fortum» apņēmusies par kurināmo izmantot šķeldu. Citi kurināmā veidi, piemēram, kūdra un gāze, šajā laikā nedrīkst pārsniegt desmit procentu no kopējā kurināmā apjoma.

Purvus negribēja privatizēt
Deviņdesmito gadu sākumā, kad tika privatizēts Ozolnieku meliorācijas uzņēmums PMK 13, tā galvenais inženieris Uldis Ameriks uzņēmās apsaimniekot tagadējos Lafloras purvus. Ne viens vien uz kūdras ieguvi tolaik lūkojies skeptiski. Kolhozi juka, un melioratoru ražoto pakaišu kūdru it kā nevienam nevajadzēja. Purvi dega. Tomēr Uldis Ameriks pastāvējis uz to, ka kūdra tomēr ir vērtīgs resurss, ar kuru var pelnīt. Deviņdesmitajos gados saspringti, taču galu galā veiksmīgi izveidojās sadarbība ar vācu uzņēmējiem, kam nu pieder 49 procenti uzņēmuma akciju. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzsver, ka vācieši sekmēja pārorientēšanos uz dārzeņu un puķu audzētāju pieprasītā kūdras substrāta ražošanu ārzemju tirgiem. Izšķirošos dzīves brīžos raksturā stingrs un nepiekāpīgs bijis arī Ulda Amerika vectēvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Ameriks, kurš piedalījās brīvības cīņās Vidzemē. Līdz 98 gadus ilgā mūža galam viņš palika pie viedokļa, ka Latviju dibināja nevis 1918. gada 18. novembrī, bet vairākus mēnešus agrāk, kad Vidzemē sanākuši pagastu vecākie un sprieduši, ka Latvijas valstij jābūt. ◆

Igauņi kūdru dedzina, latvieši – nē
Andis Gredzens, Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs◆ Saskaņā ar valstī pieņemto nostāju mums it kā ir izdevīgi vest ogles no Polijas, pumpēt gāzi no Krievijas, par apkuri maksājot arvien augstāku cenu. Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Somijas kūdru nededzina, tā ir atzīta par neatjaunojamo enerģijas resursu. Esam runājuši Ekonomikas ministrijā, publicējušies «Dienas Biznesā» un citos medijos, taču pagaidām situācijas risinājums nav sekmējies. Tādēļ tumšā kūdra, ko nevar lietot mēslojumam, purvos paliek neizmantota un degradējas. Latvijā kūdras ieguvē strādā vairāk nekā 50 uzņēmumu, no kuriem 24 ir iesaistījušies asociācijā. «Laflora» ir viens no vadošajiem.

+ 10

ZZ.lv ARHĪVS

Kūdras kluci ņem kā mazu bērnu

Kategorijas