Garšīgai tortei ar rozīnēm vien nepietiek

2013. gada 6. jūnijs 00:00

Liena Celma jau 35 gadus vada mūzikas novirzienu Jelgavas 4. vidusskolā.

Jelgavas pilsētas augstākais apbalvojums «Goda zīme» 2013. gadā piešķirts arī Lienai Celmai, Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniecei, mūzikas skolotājai – «par augstu profesionālo meistarību un izciliem sasniegumiem mūzikā». «Neslēpšu, man ir liels prieks par šo novērtējumu,» atzīst skolotāja.

- Cik ilgs bija jūsu ceļš uz to?
35 gadi ir ļoti nozīmīga mana mūža daļa. Un kaut kas jau arī sasniegts, kaut vai jaunā piebūve ar mūzikas klasēm un koncertzāli.Nesen ciemos bija atbraukuši igauņu kolēģi. Interesanti, ka tieši viņi bija tie, kas pirmie toreizējā Padomju Savienībā ieviesa relatīvo solmizāciju, metodiku, kas trenē pakāpju izjūtu. Es kādreiz vēl izlūdzos no Heino Kaljustes dažas grāmatiņas, bet vispār Latvijā to ieviesa Helēna Lazarēviča un Ēvalds Siliņš. Tagad ziemeļu kaimiņi stāsta, ka paši šo metodi jau paguvuši piemirst. Arī mēs esam palikuši starp nedaudzajām skolām, kas to izmanto.

- Ar ko šī metode labāka vai sliktāka par klasisko?
To pierāda kaut vai mūsu pašu «Spīgo». Lai skolas koris citādi izdziedātu astoņbalsīgu skaņdarbu... Protams, instrumenta spēli bez klasiskās nošu sistēmas neapgūsi.

- Bet, ja atskatāmies uz laiku pirms 35 gadiem, tad tā bija parasta skola.
Jā, vispārizglītojošā vidusskola, kuras direktore bija Ilga Rudze. Būdama fizikas skolotāja, viņa dziedāja arī pilsētas jauktajā korī «Zemgale», pat bija tā prezidente. Tieši viņai tad arī radās doma izveidot skolu, no kuras nāktu papildinājums pilsētas muzikālajiem kolektīviem.Šis nodoms arī ir īstenojies, jo vismaz es pašreiz nevaru nosaukt nevienu Jelgavas kori, kurā nedziedātu kāds 4. vidusskolas absolvents – vai tā būtu «Zemgale», «Mītava», «Skali», «Liepa», «Tik un tā»..., šo rindu varam turpināt, iekļaujot arī pūtēju orķestrus un citus kolektīvus.

- Direktores Ilgas Rudzes nodomu kādam vajadzēja arī īstenot.
Es tajā laikā biju beigusi Mūzikas pedagogu fakultāti Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā un apprecējusies ar Agri Celmu. Vīrs strādāja Smiltenē, tātad man būtu jābrauc uz toreizējo Valkas rajonu. Lai savāktu pilnai slodzei vajadzīgo stundu skaitu, nāktos braukāt no Blomes uz Palsmani un vēl kaut kur. Tieši tai laikā darbu Jelgavā piedāvāja manai kursa biedrenei – gulbenietei. Mēs šo variantu «pārspēlējām», un abi ar Agri 1977. gadā nonācām Jelgavā, 4. vidusskolā.

- Un līdzējāt izveidot ļoti prestižu skolu. Visu cieņu direktorei Ilgai Rudzei, bet, atceros, ka no Ozolnieku puses, kur tolaik vēl nebija vidusskolas, vairāki kļuva par maniem biedriem 2. vidusskolā, nevis izkāpa pie viņu mājām daudz tuvākās 4. vidusskolas pieturas. Nu jau vērojama pat pretēja plūsma. Vai tikai mūzikas novirziena dēļ?
Jāņem vērā faktors, ka līdz 1977. gadam, kamēr nebija uzcelta 6. vidusskola, 4. bija divplūsmu skola. Un dažādu iemeslu dēļ tad nebija integrācijai tie labvēlīgākie gadi. Spēcīgi Ilzes Vazdiķes vadībā darbojās 4. vidusskolas teātris, cieņā vienmēr bijis sports. Un mūzikā jau arī nebijām gluži uz nulles, skolas koris pastāvēja arī tolaik.Sākām ar pirmo klašu kori, nākamajā gadā jau loģiski pievienojās otro klašu koris un tālāk.

- Vienlaikus arī sākās skolas dalīšanās muzikālajās un «nemuzikālajās» klasēs?
Faktiski jā. Bet bez mūzikas klases nu jau otro gadu mums ir arī viena sporta novirziena klase un tad vēl divas tā saucamās «parastās», kurās arī, starp citu, notiek pa divām mūzikas stundām nedēļā.

- Vai tā saucamajās parastajās klasēs audzēkņi nejūtas savā ziņā «abižoti»? Kā parasti cilvēki mākslinieku (nu jau arī sportistu) vidē?
Viss atkarīgs no speciālistiem. Es divus gadus savulaik nostrādāju parastajā klasē. Esmu pārliecinājusies, ka nav tā, ka kādam bērnam tiešām «lācis būtu uzkāpis uz auss». Jāstrādā ar pilnu atdevi un pēc pareizas metodikas, dzirdi var attīstīt katram. Un ir jau arī fakultatīvās nodarbības, kur turpināt izkopt savus talantus. Ne tikai muzikālos.Mūsu mērķis jau nav pārkvalificēties par pilsētā vēl vienu, piemēram, Pārlielupes Mūzikas vidusskolu. Mācības mūsu mūzikas klasē atbilst laba līmeņa bērnu mūzikas skolai. To arī pierādīja šopavasar notikusī Latvijas 2. mūzikas skolu olimpiāde, kurā manas jaunākās grupas audzēknes izcīnīja pirmo un trešo vietu.

- Vai mūzikas klases audzēkņiem nesāk klibot matemātika, fizika vai ķīmija?
Visi audzēkņi apgūst vispārējo vidējo izglītību. Starp citu, agrāk varbūt bija nedaudz vairāk, bet nu ik gadu viens vai divi beidzēji izvēlas savu karjeru profesionāli saistīt ar mūziku. No pēdējā laika beidzējiem Jelgavas Mūzikas vidusskolā mācās Paula Ansonska un Veronika Vdova, tagad viena meitene stāsies Rīgas Doma Kora skolā.Toties visi Jelgavas muzikālie amatierkolektīvi ir pilni ar mūsu skolas absolventiem vai pat vēl audzēkņiem. Un arī ārpus Jelgavas – mūsu absolventu netrūkst ne korī «Balsis», ne «Kamēr...», ne pazīstamos pūtēju orķestros, pat ne Tirkīza koros un ansambļos.

- Saruna notiek brīdī, kad steidzaties, vai neatklāsiet, kur?
Ceturtdien no rīta (kad laikraksta numurs būs tikko iznācis – red.) ar kori «Spīgo» būsim ceļā uz starptautisko konkursu Tamperē, Somijā. Šim braucienam faktiski ir divi mērķi – labi startēt konkursā, kā arī atbildīgos apstākļos noslīpēt to repertuāru, ko dziedāsim mūsu pašu Dziesmu svētku koru karu finālā. Neapšaubāmi, Dziesmu svētki šogad ir mūsu galvenais pasākums.

- Kad ir būts virsotnē, negribas labākā Latvijas sieviešu kora pozīcijas atdot citam?
Protams, latiņa pacelta pietiekami augstu. Dziedāsim divas obligātās dziesmas – latgaliešu «Moseņa» un Jāņa Ozoliņa «Ieviņa» (brīnos, kāpēc šī Jelgavas komponista brīnišķīgā dziesma ir tik nepietiekami populāra), kā arī Līgas Celmas-Kursītes «Saulīte dancoja».Tamperes konkursā, kur jānodzied 15 minūšu programma, to kuplināsim ar igauņa Veljo Tormisa un lietuvieša Broņus Kutāviča skaņdarbiem.

- Ko domājat par šāgada Dziesmu svētku repertuāru, izskanējuši tik dažādi viedokļi?
Liekas, ka tas ir par filozofisku – vienkāršāk izsakoties, par daudz gaudulīgs, vai. Pietrūkst optimisma. Koros un orķestros taču tagad ir tik daudz jauniešu. Kas attiecas tieši uz sieviešu koriem, mums vispār pietrūkst tādu aizraujošu kopdziesmu kā «Gaismas pils» jauktajiem vai «Mūžu mūžos būs dziesma» vīru koriem.Un kāpēc gan nevarētu atkal iekļaut pa kādam nelatviešu skaņdarbam? Nav jau uzreiz jādzied Karla Dženkina «Adiemus» (kas gan «Spīgo» koncertā patika visiem un ko savos svētkos dziedājuši igauņi) – vai daudz mēs dzirdam igauņu un lietuviešu mūsdienu mūziku?

- No Jelgavas 4. vidusskolas uz Dziesmu svētkiem (kaut tie nav skolēnu) gatavojas ne tikai «Spīgo»?
Nē, arī pūtēju orķestris «Rota» Agra Celma vadībā un Ingus Leilanda vadītais zēnu (vīru) koris «Kārkli pelēkie zied». Turklāt pūtēji, tāpat kā «Spīgo», aizcīnījušies līdz fināla skatei. Korim 29. jūnijā, «Rotai» 3. jūlijā.

- Un pēc panākumiem fināla skatē visi lauri tiek «Spīgo» mākslinieciskajai vadītājai Līgai Celmai-Kursietei vai direktoram Agrim Celmam.
Nē, tā nu galīgi nav, es varu izskaidrot tā: «Spīgo» ir kā torte, kas sastāv no vairākām kārtām. Vajadzīgas rozīnes, tā «glance» un spožums. Es varbūt esmu tā pamatkārta. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Garšīgai tortei ar rozīnēm vien nepietiek

Kategorijas