«Iespēlēs» valodu

2013. gada 6. jūnijs 00:00

201

«Latvija drauga acīm» – tā sauc latviešu valodas mācību līdzekļu komplektu, kuru kopā ar unikālu interaktīvu spēli drīzumā saņems visas pirmsskolas izglītības iestādes. Īpaši noderīgs tas būs tiem, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Piemēram, bērnudārzam «Saulīte», kur ne tikai Ozolnieku, bet arī Jelgavas novadā vienīgajā māca bērnus krievu valodā. Iepazīstoties ar materiāliem, iestādes vadītāja Inese Jumīte atzīst: «Esam uz pareizā ceļa!»

«Šie ir mācību līdzekļi, kas palīdz visiem bērniem, lai kāda nebūtu viņu dzimtā valoda – krievu, angļu vai baltkrievu –, apgūt latviešu valodu, kā arī iekļauties vietējā sabiedrībā. Savukārt interaktīvā spēle, kas drīzumā būs pieejama internetā un kurā izspēlētas reālas situācijas, Latvijā būs pirmo reizi,» Latviešu valodas aģentūras pārstāve Ērika Pičukāne skaidro ES līdzfinansētā projekta «Atbalsta nodrošināšana pedagogiem, kuri māca latviešu valodu bērniem mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs» saturu.
Pa pantiņam latviski un krieviski
Projekts, kas noslēdzas šomēnes, vērsts uz to, lai ar latviešu valodu, kultūru, tradīcijām un zemi atraktīvi un draudzīgi iepazīstinātu tā saucamo trešo valstu piederīgos (kas nav Latvijas, ES vai Šengenas zonas valstu pilsoņi). Parasti tieši pirmsskolas izglītības iestādes ir tās, kas vienkopus pulcē visvairāk mazākumtautību bērnu. Tāpēc projekta īstenotāji izvēlējušies šo auditoriju, kas vienlaikus ļaus uzrunāt arī viņu vecākus.Bērnudārza «Saulīte» vadītāja vērtē, ka šie materiāli lieti noderēs mācību darbā, kaut daudzas piedāvātās metodes ikdienā jau tiek izmantotas. Vairāk nekā pusei no 132 bērniem, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, latviešu valoda nav dzimtā, tāpēc ir aktuāla viņu apmācība un integrācija.«Mēs bērnudārzā ieliekam latviešu valodas pamatus, bet jautājums – vai viņi to lieto arī ārpus iestādes. Jāatzīst, ka Ānē vadošā ir krievu valoda. Mēs organizējam latviešu valodas kursus pedagogiem. Ir arī interešu izglītības pulciņš, kur vecāki var nākt kopā ar bērnu. Iestādes himnā viens pantiņš ir latviešu, otrs – krievu valodā. Mazākumtautību bērni svin savus nacionālos svētkus, mammas taisa nacionālos ēdienus, demonstrē tautas tērpus. Vienlaikus iepazīstinām arī ar latviešu tradīcijām,» abu valodu mijiedarbību «Saulītē» raksturo I.Jumīte.

Primārā tomēr ir dzimtā valoda
Taču viņa nepiekrīt Nacionālās apvienības paustajam uzskatam, ka mācībām bērnudārzā būtu jānotiek tikai latviešu valodā. «Izskanēja doma, ka bērni nedalās latviešos un krievos, bet vienkārši ir bērni. Es tam īsti nepiekrītu. Vispirms jānostiprina sava dzimtā valoda. Tāpēc mūsu iestādē strādā krievu logopēds, kas māca precīzu skaņu izrunu. Dažkārt gan mammas grib, lai bērns mācītos tikai latviski, bet – vai viņš to tiešām spēs?» retoriski jautā I.Jumīte, iestājoties par bilingvālu apmācību. Drīzumā tāda tiks īstenota arī «Saulītē». Patlaban mazākumtautību izglītības programmās lielākoties dominē krievu valoda, bet, ieviešot šo modeli, latviešu valodas loma bērnudārzā palielināsies. Šajā darbā palīdzēs arī Latviešu valodas aģentūras izstrādātie materiāli, spēles un uzdevumi, ar ko ikviens interesents var iepazīties mājas lapā valoda.lv. ◆

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

«Iespēlēs» valodu

Kategorijas