Labi mācās ne tikai vidusskolā

2013. gada 30. maijs 00:00

131

Jaunieši izvēlas profesionālo izglītību, lai uzreiz būtu gatavi darba tirgum. Ceļš vaļā arī uz augstskolu.Šodien pilsētas kultūras namā tiek pasniegtas izglītības kvalitātes balvas tiem 169 Jelgavas skolu 7. – 12. klašu audzēkņiem, kuru vidējā gada atzīme bijusi vismaz 8,5 balles. Lai gan konkursā bija aicināti piedalīties arī pilsētas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, viņi apbalvojamo sarakstos šoreiz nav iekļuvuši. Tomēr gan Jelgavas Amatu vidusskolā, gan Jelgavas tehnikumā un Jelgavas Mūzikas vidusskolā mācās audzēkņi, kas var lepoties ar teicamiem rezultātiem ne tikai profesionālajos, bet arī vispārējos priekšmetos. Mācību gads viņiem noslēgsies jūnijā.

Stipendija kāzu kleitai
«Man patīk darbs ar cilvēkiem. Vecmāmiņa teikusi, ka smaida dēļ vien man vajadzētu kļūt par medmāsiņu. Taču baidos no asinīm, tāpēc smaidu vajadzēja ielikt citā profesijā. Nolēmu mācīties par sekretāri,» teic Jelgavas tehnikuma 4. kursa audzēkne Madara Andersone, kuras vidējā atzīme ir teju deviņas balles.Meitene savu izvēli nenožēlo – priekšstats par profesiju pilnībā sakritis ar skolas solā apgūto un prakses laikā piedzīvoto. «Šīs profesijas apguve ļoti pilnveido. Labam sekretāram jāprot pielāgoties jebkurai situācijai. Vienmēr jābūt labā garastāvoklī, lai apmeklētāji būtu mierīgi un radītu labu pirmo iespaidu par uzņēmumu. Ļoti interesants ir arī lietvedības dokumentu sagatavošanas process. Jāseko līdzi izmaiņām,» patikšanu, kas ietekmējusi labos rezultātus mācībās, atklāj Madara. Taču tas nav vienīgais faktors, kas mudinājis skolā iegūt pēc iespējas augstākas atzīmes. «Audzinātāja var apstiprināt, ka 1. kursā mana apņemšanās labi mācīties bija diezgan maza. Tā kļuva lielāka, kad sapratu, ka par labām atzīmēm var iegūt lielāku Eiropas Savienības fondu stipendiju. Patlaban līdz maksimālajai man pietrūkst tikai 0,1 punktiņš,» par dzinuli stāsta jauniete, piebilstot, ka iegūto naudiņu ieguldījusi sirsnīgā un personīgā projektā – savā kāzu kleitā.Madara savulaik mācījusies Rīgas Angļu ģimnāzijā. Tomēr viņai nav bijis šaubu, ka pēc 9. klases labāk iegūt profesiju. «Trīs gadi ir pārāk ilgs laiks, lai tos pavadītu vidusskolā, vienkārši mācoties vispārējos priekšmetus. Uzreiz zināju, ka gribu apgūt profesiju, lai būtu gatava darba tirgum. Reiz Ēnu dienā bijām vienā uzņēmumā. Tur arī teica, ka nav iespējams paņemt praksē tikai ar vidējo izglītību, jābūt kādam profesionālo zināšanu pamatam,» savu izvēli pamato topošā sekretāre. Madara noliedz, ka šis solis vājinājis viņas iespējas iestāties augstskolā. Lai gan mācību slodze ir liela, viss ir paveicams – ja tikai ir gribēšana un māka saplānot savu laiku!«No rīta uz skolu. Līdz aptuveni pulksten četriem nodarbības, vēl kādu stundiņu kā skolas prezidente palīdzu direktora vietniecei audzināšanas darbā, ap pulksten sešiem mājās, kaut ko pamācos, un tad jau vakars klāt,» ikdienas rutīnu tēlo jauniete, piebilzdama, ka pietiek laiks arī skrituļošanai, grāmatu lasīšanai un rokdarbiem. Patlaban šo kārtību gan mainījusi kvalifikācijas prakse, ko viņa no janvāra sākuma līdz 14. jūnijam iziet uzņēmumā «Fortum Jelgava». Pēc tam Madarai atliks aizstāvēt savu darbu «Lietišķā etiķete starptautiskā biznesā» un 28. jūnijā nosvinēt izlaidumu, lai pēc aptuveni gada mēģinātu iestāties augstskolā. Laiku līdz tam viņa pavadīs, pilnveidojot savas profesionālās prasmes algotā darbā, kas jau aizrunāts.

Lielākais izaicinājums – latviešu valoda
Bez pievienotās vērtības pavadīt trīs gadus vidusskolā nav gribējis arī labākais Jelgavas Amatu vidusskolas komerczinību programmas 3. kursa audzēknis Andrejs Čibisovs. «Pēc 9. klases sapratu, ka, beidzot skolu, uzreiz gribu strādāt. Ja es apgūtu profesiju tikai pēc vidusskolas, man jau būtu kādi 23 gadi, bet tas ir par vēlu,» pārliecināts puisis.Ņemot vērā, ka Andrejam labi padodas matemātika, interesē skaitļi un ekonomika, viņš gribējis pilnveidot savas profesionālās zināšanas Rīgā. Taču uzzinājis, ka arī Jelgavā ir tāda iespēja. «Man patīk. Nav arī tālu no mājām. Šajā laikā esmu ļoti daudz uzzinājis,» Amatu vidusskolu slavē topošais mazumtirdzniecības komercdarbinieks. Viņš piebilst, ka vienīgās grūtības sagādājusi latviešu valoda. Puisis līdz 9. klasei mācījies Jelgavas 6. vidusskolā, kur tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma. Pilnībā pāriet uz latviešu valodu, īpaši profesionālajos priekšmetos, nav bijis viegli, taču panākts zināms progress. «Sākumā, gatavojoties kontroldarbam, lai kaut ko atcerētos, pierakstus pārlasīju kādas piecas reizes. Patlaban pietiek ar divām trim,» mācīšanās specifiku skaidro Andrejs. Līdz ar to latviešu valodā, kā arī angļu valodā atzīmes nav tās augstākās. Taču tās kompensē labie rezultāti pārējos mācību priekšmetos. Noturēties palīdz arī Eiropas Savienības stipendija. «Jāmācās ir gan parastā, gan profesionālajā skolā. Tikai te par to vēl maksā,» puisis priecājas par kabatas naudu.«Kad beigšu komercdarbiniekus, gribu dibināt savu uzņēmumu. Tāpēc lieku lielu uzsvaru uz zināšanām ekonomikā,» nākotnes plānus ieskicē Andrejs. Viņš arī apsver iespēju pēc Amatu vidusskolas stāties augstskolā. Tam nevajadzētu būt pārāk sarežģīti. «Tā tikai šķiet, ka profesionālajā skolā slodze ir lielāka, jo jāmācās gan vispārējie, gan profesionālie priekšmeti. Taču līdzīgi kā 6. vidusskolā arī te man dienā ir astoņas stundas. Nav tādu priekšmetu kā vizuālā māksla vai mūzika,» skaidro Andrejs. Vasaru puisis, kurš aizrāvies ar aviomodelismu, plāno pavadīt kopā ar draugiem – braukt uz ezeru, atpūsties pie jūras. Taču, ja gadīsies kāds darbiņš, šī iespēja netiks laista garām, teic topošais komercdarbinieks, kuram šodien vēl jānokārto centralizētais eksāmens matemātikā. Latviešu un angļu valoda jau aiz muguras, bet rezultāti jāgaida līdz 5. jūnijam. Savukārt pērn vēstures eksāmenā Andrejs ieguvis B līmeni.

Maina bioloģiju pret mūziku
Centralizēto eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē pirms dažām dienām nokārtojusi arī viena no labākajām Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknēm Signija Rožkalne, kuras vidējā atzīme ir virs astoņām ballēm. Viņa gan nobažījusies par tā rezultātiem, jo vēsture nav meitenes mīļāko priekšmetu sarakstā. Signijai krietni labāk patīk un padodas matemātika, bet no profesionālajām mācībām – dziedāšana (viņa specializējas vokālajā mūzikā).«Līdz 10. klasei mācījos Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Biju iestājusies klasē, kur pastiprināti var apgūt bioloģiju un ķīmiju, bet sapratu, ka par ārsti kļūt nevēlos. Vajadzēja kaut ko mainīt. Aprunājos ar šīs skolas meitenēm un savu pasniedzēju Eviju Lagzdiņu, pie kuras vairāk nekā gadu biju mācījusies dziedāt. Viņas mani iedrošināja, ka mūziku iespējams mācīties arī bez iepriekšējas izglītības. Arī pārējie priekšmeti te ir augstā līmenī,» savu izvēli nenožēlo Signija.Meitenes mācību grafiks Mūzikas vidusskolā ir diezgan saspringts. Profesionālos priekšmetus viņa apgūst kopā ar 1. kursa audzēkņiem, bet vispārējos, kuru vidū gan nav bioloģijas, ķīmijas un fizikas, ar 2. kursa izglītojamajiem. «Stundas mums parasti ir līdz pulksten četriem vai pieciem. Tad vēl kādas pāris stundu jāveltī klavierēm, bet es arī dejoju «Intrigā». Mājas darbus īsti nepildu. Parastie priekšmeti man padodas viegli. Pie tiem, kas saistīti ar mūziku, gan jāpasēž un jāpadomā. Visgrūtāk iet ar solfedžo. Cenšos tikt līdzi visiem, kas daudz ilgāk mācījušies mūziku,» izaicinājumus atklāj topošā mūziķe. Viņa vēl domā, vai ar to saistīt savu profesionālo karjeru.«Skatīšos, kā būs, kad pabeigšu skolu. Katrā ziņā klavieres noteikti spēlēšu, jo man ļoti patīk šis instruments, un arī ļoti, ļoti patīk dziedāt,» teic Signija, ar nepacietību gaidot vasaras brīvlaiku, kas būs tikai divus mēnešus – jūlijā un augustā. Kopā ar draugiem viņa centīsies tikt uz kādu festivālu un atpūsties pie jūras. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Labi mācās ne tikai vidusskolā

Kategorijas