Projekts par tūkstošiem, siltuma rēķins – par desmitiem

2013. gada 30. maijs 00:00

1257

Projekts par tūkstošiem, siltuma rēķins – par desmitiem

Būvinženieris Oskars Leibus rēķina, ka viņa jaunajā mājā siltākā ziemā pietiktu ar vienu eļļas radiatoru.
Jelgavnieku Leibu ģimene uzcēlusi vienu no pirmajām zema enerģijas patēriņa privātmājām Latvijā. Paaugstinātās būvniecības izmaksas saimniekus neuztrauc, jo pirmā pieredze liecina – ietaupījumi ēkas apkurē pat pārsniegs cerēto. Pārlielupes savrupmāju rajonā Leibu ģimenes pusotra stāva māja atšķiras ar vienkāršību. Tai nav balkonu, verandu vai vējtveru, tikai līdzenas betona sienas ar samērā nelieliem logiem. Pie palodzēm skatam atklājas neparastais sienu biezums – 60 centimetru. Mājas ziemeļu sienā logu vispār nav. Blakus stilam pieskaņoti uzbūvēta parasta saimniecības ēka ar garāžu. Pagalms vēl nav izveidots, var just, ka iemītnieki tur dzīvo pavisam nesen.

Korporācijā tukšu nerunā
«Vecajā mājā gadā nokurinājām 800 latu, un vienalga istabās bija vēss. Esmu daudz salusi,» stāsta mājas saimniece LLU Ekonomikas fakultātes profesore Inguna Leibus. Bērniem pieaugot, ģimenei nobrieda vajadzība pēc mājokļa paplašināšanas. Tā izkristalizējās doma, ka jābūvē jauna māja. Saimniece stāsta, ka «sēklas nauda» šai iecerei bijusi dēla Oskara studijām noliktā summa, kas palika neskarta. Proti, dēls, paņēma studiju kredītu un studēja pats par savu naudu. Oskars ir arī jaunās ģimenes mājas būves projekta attīstītājs un daļēji arī celtnieks. Puisis savos 24 gados ir paspējis iegūt bakalaura grādu būvniecībā Rīgas Tehniskajā universitātē. Kaut gan ikdienā Oskars strādā ceļu būves uzņēmumā, viņa sirdslieta līdz ar burāšanu un spēlēšanu pūtēju orķestrī ir savrupmājas. Šajā jomā praktisku pieredzi viņš guvis, būvējot radiem un draugiem. «Ļoti veicās, ka 2010. gadā, kad ģimenē spriedām par jaunās mājas celtniecību, no studentu korporācijas «Imantica» biedriem uzzināju par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) aicinājumu pieteikties līdzfinansējumam zemas enerģijas patēriņa ēku būvēšanai. Šāda informācija jau ir pieejama jebkuram, taču bez labiem padomdevējiem to viegli var palaist garām,» stāsta Oskars. Toreiz – 2011. gadā – KPFI no būvētgribētājiem saņēma 82 projektu pieteikumus, taču atbalstīts tika 31. To vidū bija arī Valgundes pagasta Kalnciema vidusskolas sporta halle, ko pieteica Jelgavas novada pašvaldība, kā arī Leibu un vēl trīs ģimeņu privātmājas. Kopš tā laika līdzīgu izsludinātu projektu vairs nav bijis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata un vides politikas integrācijas departamenta vadītāja Ilze Prūse teic, ka, iespējams, atbalsts zema enerģijas patēriņa ēku, tostarp privātmāju, būvēšanai tiks atkārtots, taču ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzfinansējumu.

58 tūkstoši, neskaitot savu darbu
Pirmais pārsteigums saistībā ar jauno māju Oskaram sanācis ar projektētājiem, kas par dokumenta sagatavošanu paprasījuši piecus tūkstošus latu. Meklējot pieņemamāku variantu, piedāvājums noslīdējis līdz 3,6 tūkstošiem. «Ja mūsu 168 kvadrātmetru pusotra stāva māja būtu parasta, projektu varētu nopirkt pat par simt latiem. Taču zema enerģijas patēriņa mājām projektēšana tiešām maksā tūkstošus,» no savas pieredzes saka jaunais būvinženieris. Kaut arī tika saņemts 21 tūkstoša latu KPFI līdzfinansējums, Oskaram pa reizei uznākuši vājuma brīži, kad licies, ka iecerētais «nav pavelkams». Tomēr galu galā ģimenei kopīgiem spēkiem izdevās iecerēto dabūt gatavu. I.Leibus piebilst, ka ņēmusi hipotekāro kredītu bankā. Kopējās izmaksas, nerēķinot savu darbu, Oskars lēš ap 58 tūkstošiem latu.Izvēlētajai būvfirmai bijusi kaut neliela pieredze zema enerģijas patēriņa ēku celšanā, tādēļ darbi veikušies nevainojami. Biezajā sienu un jumta seguma «pīrāgā» ir dažādi izolējošie slāņi – minerālvate, vēja plāksnes, putuplasts, no plēves veidota tvaika barjera un citi. Sienu virsējā kārtā ir betons, kas nepatīk grauzējiem, savukārt biezā jumta virsa ir no skārda.

Gaisa apmaiņas nozīmi neizprot
Oskars stāsta, ka, sākoties iekšējās apdares darbiem, jaunbūvē bijis neciešami mitrs. Taču, kolīdz uzstādīta rekuperācijas iekārta, kas ventilē māju, atņemot pieelpotajam gaisam (ko izvada ārā) siltumu un mitrumu, mikroklimats normalizējies. «Parastās mājās rītos vēdina istabas, bet šeit to darīt nevajag. Gaisa apmaiņa notiek pastāvīgi, un nemaz tik dārgi šīs iekārtas darbināšana nemaksā. Ar visām tējkannām un lampām elektrības rēķins mēnesī mums ir 20 latu,» teic I.Leibus. Viņa uzsver, ka tiem, kas vēlas siltināt savu māju, nevajadzētu aizmirst par gaisa apmaiņu. To uzsver arī LLU Lauku inženieru fakultātes profesors Artūrs Lešinskis. «Cilvēki sūdzas par pelējumu dzīvokļos un plaušu slimībām, bet grib ietaupīt uz ventilāciju un rekuperāciju. Trūkst izglītības un saprašanas,» atzīst profesors. Viņš piebilst, ka rekuperācijas sistēmas var iemontēt arī vecās, tostarp daudzdzīvokļu mājās. No rekuperācijas sistēmas Leibu ģimenes mājā tagad var redzēt tikai pa pāris bundulīšiem līdzīgas atveres lūkas katras istabas griestos, kā arī pašu rekuperatoru tumšā kabūzītī, kas atrodas augšstāvā. 250 metru garie gaisa cauruļu līkloči noslēpušies aiz sienu apšuvuma.

Sapnis par turpinājumu
I.Leibus stāsta – sākumā bijušas bažas par to, ka «aklās» ziemeļu sienas dēļ māja būs diezgan tumša. Taču izrādījies, ka gaismas trūkumu pietiekami kompensē ar matēto stiklu klātās durvis. Toties dienvidu pusē jumta logs jau šogad aukstajā martā devis tādu siltumu un gaismu, ka granulu krāsni pieticis iekurināt tikai reizi nedēļā. «Projektētājs baidījās, kā māja izturēs 35 grādu salu, tādēļ pirmajā stāvā ir siltās grīdas, bet augšstāvā četri mazi radiatori, par kuriem veikalā smējās, ka divas istabas tie nepiesildīšot. Izskatās, ka ziemā apkures krāsns būs noslogota ļoti maz. Mājas piesildīšanai pietiktu ar vienu elektrisko eļļas radiatoru,» spriež jaunais saimnieks.Projektā plānotais enerģijas patēriņš šai mājai ir 14,79 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Pēc būvfiziķu Andra Vulāna un Arņa Auermaņa veiktajiem mērījumiem atklājies, ka šajā parametrā ir sasniegta atzīme 13,48. Tātad – labāk, nekā domāts, par ko jaunajam būvinženierim ir liels prieks.Oskara sapnis ir par zemas enerģijas patēriņa māju rindu Pārlielupē. Pagaidām gan viņš vēl būvē ceļus, taču cer, ka varētu kļūt būvuzņēmējs zema enerģijas patēriņa ēku celtniecībā. ◆

Nozīmīgākie posmi mājas būvēšanā

2010. gada oktobris – pasūta projektu, kas izmaksā 3,6 tūkstošus latu jeb apmēram desmit reižu dārgāk nekā parastām līdzīgas platības mājām.2011. gada janvāris – iesniedz projekta pieteikumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atbalstam.2011. gada augusts – noslēdz līgumu par KPFI atbalstu. 2011. gada septembrī, oktobrī ieliek mājas pamatus. 2012. gada vasara – galvenie būvdarbi, jūlijā spāru svētki, septembrī – kvalitātes pirmā pārbaude, gaisa caurlaidības tests.2013. gada janvāris – maijs – mājai pieslēdz rekuperācijas iekārtu, turpinās iekšējās apdares darbi, kvalitātes otrā pārbaude, mājas gaisa caurlaidības tests, termogrāfija.2013. gada 28. maijs – māja pieņemta Jelgavas pilsētas Būvvaldē. Būvdarbu izmaksas – 58 tūkstoši latu.

Senči nebija muļķi

Raitis Brencis, LLU Lauku inženieru fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras lektors ◆ Mūsu senči prata būvēt mājas. Piemēram, latviešu zemnieka sēta tika orientēta pa perimetru, ievērojot gan siltuma daudzumu dažādās debespusēs, gan valdošos vējus. Padomju laikos bija cits uzdevums: būvēt daudz un lēti. Tad arī enerģija bija ļoti lēta. Grūti pateikt, kā būvniecība attīstīsies turpmāk. Ja ļaudis vairāk domās par vidi, kā arī palielināsies enerģijas cenas, tad, visticamāk, augs zema enerģijas patēriņa jeb attiecībā pret vidi pasīvo māju popularitāte. Ja es pats celtu māju, tad, protams, izvērtējot izmaksas, censtos uzbūvēt tā, lai, tajā dzīvojot, nebūtu jāpārmaksā par apkuri. Tādā mājā svarīga ir kontrolēta gaisa apmaiņa. Taču, ja kādam māja ir jau nosiltināta, nepārbūvējot ventilāciju, tā biežāk jāvēdina, uz to brīdi noslēdzot apkuri un maksimāli atverot logus uz 10 – 15 minūtēm.

+ 1

ZZ.lv ARHĪVS

Projekts par tūkstošiem, siltuma rēķins – par desmitiem

Kategorijas