Garajos kalnos grib memoriālu

2013. gada 28. maijs 00:00

Godinot 443 1942. gada 8. janvārī nacistu nogalināto slimnieku piemiņu, slimnīca «Ģintermuiža» vāc ziedojumus memoriāla izveidei masu slepkavības vietā Garajos kalnos, kas atrodas Glūdas pagastā mežā starp Tukuma un Liepājas dzelzceļa līnijām. Projekta attīstītāji uzskata, ka tur piecdesmitajos gados novietotā tipveida piemiņas plāksne ar dzīvžogu pietiekami iedarbīgi neatgādina par notikušo traģēdiju. Ieceres īstenošanai paši slimnīcas darbinieki savākuši 200 latu, kas ir neliela daļiņa no tāmētās 10 – 15 tūkstošu latu summas. Braucot pa grantēto meža ceļu, kas no Baložu kapiem pāri Liepājas dzelzceļa līnijai aizved uz Viesturu ciemu, Garajos kalnos novietoto granīta piemiņas plāksni var arī nepamanīt. Uz tās iegravēti divi uzraksti: «Fašisma terora upuriem» un antifašista publicista Juliusa Fučika brīdinošā frāze «Cilvēki, esiet modri!». Pērn «Latvijas valsts meži» Garajos kalnos novietoja paskaidrojošu stendu, kas atrodas apmēram piecdesmit metru no pieminekļa un simt metru no grantētā ceļa, uz kura nekādu citu norāžu nav.

Ieceri rosinājusi Inta Čakste

Slimnīcas «Ģintermuiža» direktors Uldis Čāčus atzīst, ka ceļa norāde būtu vajadzīga, un domā, ka sadarbībā ar «Latvijas valsts mežiem» to tuvākajā laikā varētu uzlikt. Taču projekta virzītājus galvenokārt neapmierina piecdesmitajos gados liktās piemiņas plāksnes neizteiksmība. «Šeit tika nogalināti 443 cilvēki. Piemineklim jābūt ievērojamākam,» saka U.Čāčus. «Gintermuižas» kultūras darba vadītāja Anastasija Meijere stāsta, ka pirmo reizi iecerētais piemineklis ieskicēts vēl astoņdesmitajos gados, kad ārste Latvijas pirmā prezidenta mazmeita Inta Čakste, palīdzot vīram māksliniekam Valerijanam Dadžānam (abi pērn aizgāja aizsaulē), kā arī tuviniekam Viesturam Amatam un slimnīcas darbiniekiem, izveidoja slimnīcas muzeja ekspozīciju. «Inta Čakste uzsvēra, ka katrs slimnieks ir svarīgs un tādēļ piemineklī būtu jāiekaļ viņa vārds,» piebilst A.Meijere. Pētot datus slimnīcas arhīvā, pētniekiem izdevās atrast ziņas par gandrīz visiem nogalinātajiem, nezināmi palikuši tikai septiņi.

Aicina ziedot jelgavniekus

V.Amats stāsta, ka, pateicoties līdzšinējiem pūliņiem, veikta piemiņas vietas topogrāfiskā uzmērīšana. Dizainers Āris Smildzers izveidojis plānu, kā varētu izskatīties jaunizveidotā piemiņas vieta. Savukārt akmens apstrādes centrā «AKM» sastādīta tāme – projekta īstenošanas izmaksas svārstās no 10 līdz 15 tūkstošiem latu. Slimnīcas direktors U.Čāčus uzskata, ka izšķiroša nozīme šajā projektā varētu būt ES līdzfinansējumam, jo slimnīcas darbinieku un citu vietējo atbalstītāju ziedojumi nav pietiekami lieli. Šonedēļ idejas attīstītāji gatavojas iesniegt Kultūras ministrijā projekta pieteikumu ES līdzfinansējumam aktivitātē «Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi nacisma upuru piemiņas vietas saglabāšanai». «Eiropa var finansēt sešdesmit procentus izmaksu, pārējo naudu nāksies samaksāt pašiem. Tādēļ aicinām jelgavniekus atbalstīt šo projektu,» saka U.Čāčus. Ziedojumi tiek pieņemti arī slimnīcas muzejā, kura apskate ir bez maksas un kur interesenti, iepriekš piesakoties pa tālruni 63026690, tiek gaidīti otrdienās un ceturtdienās. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Garajos kalnos grib memoriālu

Kategorijas