Cimdars: balsošana ar tukšu aploksni palielina arī nepieciešamo iedzīvotāju skaita slieksni nākamajos referendumos
Vēlētāju paustie protesti Saeimas vēlēšanās ar nekorekti noformētu balsojumu rada vairākas sekas, tostarp pašu iedzīvotāju iespējas vēlāk izteikt savu viedokli nākamajos referendumos.
Šādās pārdomās ar 9.Saeimas deputātiem dalījās Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē lūgts pastāstīt, kādas sekas varētu izvērsties, ja liela daļa sabiedrības nolemtu sekot tīmeklī izplatītajam aicinājumam mest vēlēšanu urnā tukšu aploksni. Parlamentārieši, interesējoties par šo jautājumu, atzina, ka dažādās diskusijās un viesojoties Latvijas novados, viņi jau vairākkārt sastapušies ar cilvēkiem, kuri pauduši gatavību boikotēt balsojumu 10.Saeimas vēlēšanās.Cimdars teica, ka pats arī tīmeklī redzējis šādu aicinājumu, un paskaidroja, ka būtiskas sekas varētu rasties vien tad, ja cilvēki masveidā nolems šādi rīkoties.CVK šefs gan paskaidroja, ka boikotēt balsojumu var divējādi - mest tukšu aploksni vai arī ievietot kaut pilnīgi visu sarakstu lapiņas. Viņš norādīja, ka tādējādi netiek reģistrēta nekāda izvēle, taču ir jāpalielina bāzes skaitlis attiecībā uz kopumā izdarītajiem balsojumiem. Tas savukārt pastarpināti ietekmē visus tālākos aprēķinus attiecībā uz katras partijas iegūto atbalsta procentuālo apmēru.Līdz ar to tukšie balsojumi palielina 5% barjeru iekļūšanai parlamentā. Cimdars uzsvēra, ka tas būtiski neietekmēs partijas ar lielāko vai tieši pretēji - mazāko - atbalstu sabiedrībā, taču izšķiroša šāda rīcība varētu būt tieši tiem politiskajiem spēkiem, kuri patlaban svārstās ap 5% slieksni.Augusta nogalē publiskotie "Latvijas faktu" reitingu rādītāji liecināja, ka ap šo 5% slieksni tobrīd svārstījās apvienība "Par labu Latviju", partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.Tāpat CVK šefs sacīja, ka ar šādu rīcību iedzīvotāji arī ietekmētu savas turpmākās iespējas izteikties tautas nobalsošanās.Viņš atgādināja, ka referendumos nepieciešamā kvoruma apmērs ir noteikts saistībā ar pēdējām parlamenta vēlēšanām jeb precīzāk - tajās piedalījušos vēlētāju skaitu. Līdz ar to vēlētāji boikotējot neizdara savu izvēli par kādu no politiskajiem spēkiem, taču vienlaikus palielina nepieciešamo parakstu skaitu, ja vēlāk par kādu jautājumu ir jālemj tautas nobalsošanā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”