ZZ.lv ARHĪVS

Logo

VIDEO: «Nepilsoņu kongress» Jelgavā un citur rīko «Nepārstāvēto parlamenta» vēlēšanas

LETA
Video

2013. gada 21. maijs 20:51

646
VIDEO: «Nepilsoņu kongress» Jelgavā un citur rīko «Nepārstāvēto parlamenta» vēlēšanas

Rīgā 1.jūnijā sāksies «Nepārstāvēto parlamenta» vēlēšanas, ko organizē kustība «Nepilsoņu kongress», lai izbeigtu «vēsturisko netaisnību» pret nepilsoņiem, kam liegta pārstāvniecība Latvijas valstī. Uz jautājumu, kāpēc visas tās pašas tiesības nevarētu iegūt, vienkārši naturalizējoties, «Nepilsoņu kongresa» pārstāvji atbild, ka tas ir «principa jautājums».

Pilsoņu un nepilsoņu savienības līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Sokolovs šodien preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka viņa pārstāvētā organizācija jau kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas mēģina panākt nepilsoņu tiesību aizstāvību, taču visas atbildes vienmēr bijušas noraidošas. Nepatīkama ir arī attieksme pret nepilsoņiem - viņi tiek uztverti kā drauds, nevis kā resurss, kuru iespējams izmantot kopējās labklājības vairošanā. «Kamēr to nesapratīs, uz priekšu netiksim,» sacīja Sokolovs.

«Nepilsoņu kongresa» pārstāve Elizabete Krivcova norādīja, ka kustības galvenais mērķis ir likvidēt nepilsoņu institūtu un veidot «politisku nāciju». «Mēs esam pret iedzīvotāju dalīšanu latviešos, lībiešos, krievos un citos - mums ir kopīga teritorija un kultūra, un visiem ir jābūt vienādām tiesībām,» uzskata Krivcova.

Vienlaikus «Nepilsoņu kongresa» pārstāve atzina, ka arī pašu nepilsoņu vidū ir atšķirīgi viedokļi, kā risināt problēmu, piemēram, piešķirt pilsonību automātiski visiem vai dot tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tāpēc par šiem jautājumiem maijā un jūnijā notiks dažādas diskusijas - gan klātienē, gan internetā.

Krivcova norādīja, ka no kopumā aptuveni 300 000 nepilsoņu tikai aptuveni 1% gadā nolemj naturalizēties un tas liecinot par to, ka šī sistēma nestrādā un nestrādās. Jautāta, kāpēc nepilsoņi izvairās no šāda soļa, kas tiem garantētu visas pilsoņu tiesības, Krivcova atbildēja, ka tas esot principa jautājums, jo 1991.gadā, kad daudzi nepilsoņi Augstākajā Padomē balsojuši par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Tautas fronte paredzēja, ka par Latvijas pilsoņiem kļūs visi tās pastāvīgie iedzīvotāji, taču tas joprojām nav noticis, tāpēc nepilsoņi jūtas aizvainoti.

«Protams, politiķi bieži nepilda solījumus, bet šī ir tā reize, kad cilvēki to atsakās pieņemt,» sacīja Krivcova. Nepilsoņiem ir nepieņemami, ka viņi Latvijā tiek uzskatīti par ārvalstniekiem un valsts pirms uzņemšanas pilsonībā var pārbaudīt viņu lojalitāti. Viņasprāt, šajā kārtībā ir daudz netaisnību un valstij ir jāizrāda pretimnākšana šajos jautājumos. Krivcova piebilda, ka 70% nepilsoņu ir vecāki par 40 gadiem, kas nozīmē, ka tie ir cilvēki, kuriem pirms 20 gadiem tikušas solītas tādas pašas tiesības kā pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Nepilsoņi nolēmuši vairs nesūdzēties un nevienu neapvainot, bet gan veidot savu pārstāvniecību. Iecerēts, ka «Nepārstāvēto parlaments» tiks veidots nevis kā alternatīva valdība Latvijā, bet kā organizācija, kas meklēs kontaktu ar esošo valsts un pašvaldību pārvaldi, lai tādējādi īstenotu visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju tiesības paust viedokli, lemt un līdzdarboties kopējā pārvaldē.

Interneta portāla kongress.lv lietotāji par «Nepārstāvēto parlamentu» varēs balsot jau no 25.maija, bet pašvaldību vēlēšanu dienā, 1.jūnijā, tiks atvērti balsošanas iecirkņi Rīgā un Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Olainē un Jelgavā, kuros nepilsoņiem būs iespējams balsot par kādu no «Nepilsoņu kongresa» piedāvātajiem 62 pretendentiem. Pēc tam visu nedēļu darbosies vairāki balsošanas iecirkņi Rīgā, kur 8.jūnijā tiks izvietotas papildu teltis balsošanai. «Nepārstāvēto parlamenta» vēlēšanas noslēgsies 11.jūnijā laukumā pie Kongresu nama.

Uz 30 vietām «Nepārstāvēto parlamentā» pretendē 61 kandidāts, tostarp 43 cilvēki pārstāv Rīgu, septiņi - Latgali, pa četriem - Kurzemi un Zemgali, bet vēl trīs - Vidzemi. No kandidātiem 39 cilvēki ir nepilsoņi, bet 22 ir Latvijas pilsoņi. Starp kandidātiem divi ir zinātņu doktori, 40 cilvēkiem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība.

Balsot varēs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu - pasi, autovadītāja apliecību, pensionāra apliecību. Lai viens cilvēks nevarētu nobalsot divreiz, tiks fiksēti vēlētāju personas kodi.

Vēlēšanu kampaņa tiekot finansēta par saziedotiem līdzekļiem.

Kategorijas

Kategorijas