Viņu rokās – radīt garāku vasaru dārzā
Šogad pavasaris aizkavējās, tāpēc cilvēki joprojām dārzos ceļ siltumnīcas, lai paātrinātu ražas ienākšanos. Svētē jau vairākus gadus darbojas SIA «Vārze», kas praktizējies siltumnīcu ražošanā. Salīdzinoši nelielajam uzņēmumam konkurēt ar plašo Ķīnas tirgu neesot viegli, bet Svētes siltumnīcu trumpis esot kvalitāte un pozitīvās atsauksmes. Pagaidām darba pietiekot Latvijas tirgum. Mazdārziņu īpašniekiem sācies aktīvs rosīšanās laiks. Laukos teju katrā dārzā slejas pa siltumnīcai, kur jau dīgst lapu salāti, loki, redīsi, kastītēs sasētas puķes, tiek stādīti tomāti un citi dārzeņi. «Man ar prieku jāatzīst, ka cilvēki arvien vairāk atkal sāk atgriezties pie zemes, puķes un dārzeņus izvēloties audzēt paši. It kā jau veikalos iespējams visu nopirkt, bet tomēr cilvēki grib ēst savus dārzeņus. Ja arī tomātu vai gurķi mēs ar kaut ko mēslojam, tad zinām, ar ko un cik daudz, bet par veikala dārzeni nekad neuzzināsim, ar kādām ķimikālijām un kādos apmēros tas apstrādāts,» klāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Edgars Blaubergs.
Svētes ražotnē top gan mazas mazdārziņu siltumnīcas, gan daudz lielākas – līdz pat simt metru garas plēves mājas. Liela daļa preces noņēmēju esot pensionāri, kas siltumnīcā ierīko krāsns apkuri un izaudzē visus nepieciešamos dārzeņus pašu patēriņam. Arvien lielāku pieprasījumu veido lielie stādu un dārzeņu audzētāji.
Cieņā arī lielākasSiltumnīcu ražotājiem darba pietiekot visu gadu. Vasaras sezonā nodarbināti tiek četri cilvēki, ziemas periodā – divi. Siltumnīcu konstrukcijas tiek ražotas turpat Svētē un liela daļa darba paveikts ziemā, lai aktīvajā sezonā tam lieki nekavētu laiku. «Materiālu iepērkam jaunu, mums ir iekārtas, kas vajadzīgajos izmēros un leņķos metālu izloka, tad to krāsojam un pēc rasējumiem stiprinām kopā. Siltumnīcas pārvilkšanai izmantojam Vācijā ražotu daudzsezonu plēvi. Pieredze liecina, ka tā iztur septiņus astoņus gadus,» stāsta E.Blaubergs. Izturīgais metāla karkass ļauj stāties pretī spēcīgiem vējiem, un uzņēmuma pārstāvim nav ziņu, ka kāda tos nebūtu izturējusi. Svētē lielākoties tiek ražotas nelielas mazdārziņu siltumnīcas, kas ir hermētiskas un labi pasargājot augus no pirmajām salnām. Pateicoties tam, pēdējā laikā pieprasījums radies arī pēc vidēja izmēra dārza būvēm, jo cilvēki iemanījušies tajās veiksmīgi izaudzēt arī dienvidnieciskākas lietas, piemēram, vīnogas un arbūzus. Iekarinot siltumnīcā ziedošu podu, tā kļūst pavisam mājīga, piebilst E.Blaubergs. Pieprasījums pēc nelielajām siltumnīcām parasti beidzas vasaras sākumā, un tad uzņēmums galvenokārt izpilda lielos pasūtījumus – izmēra ziņā daudz lielākām profesionālām siltumnīcām stādu un puķu audzētājiem.
Ar ķīniešu preci konkurēt grūtiTo, cik siltumnīcu uzņēmums gadā saražo, tā pārstāvis gan neatklāj, piebilstot, ka dārza būvju gatavošana vairāk ir vasaras sezonas darbs. «Paši braucam un saliekam siltumnīcu uz vietas, pārvelkam plēvi, lai viss būtu nevainojami,» stāsta E.Blaubergs, sakot, ka arī plēvi uzvilkt kvalitatīvi, lai tā kalpo septiņus astoņus gadus, ir jāprot. Stāvēt pretī Ķīnas lētajām siltumnīcām izmaksu ziņā Latvijas precei ir grūti. «Mēs konkurējam ar kvalitāti un atsauksmēm, bet ne ar cenu. Arī daudzu rocība nav tik liela, lai izvēlētos dārgāku un līdz ar to kvalitatīvāku preci. Ja cenas ir līdzīgas, tad, protams, ka vispirms cilvēki izvēlas Latvijas ražojumu. Cena ir viltīgs faktors, un lētākais bieži vien nostrādā, bet daudzi pēc tam iekrīt ar kvalitātes trūkumiem,» atzīst ražošanas pārstāvis. Pats viņš vairākkārt dzirdējis klientu stāstus, kā tie uzlikuši uz lauka siltumnīcu, bet nākamajā rītā jau aizpūsta pa gaisu. Metāls ir dārgāks, tāpēc kalpo ilgāk nekā koka konstrukcijas, piebilst E.Blaubergs.Lielu Latvijas tirgus segmentu Svētes siltumnīcas neaizpilda, jo pieprasījuma dēļ siltumnīcu ražotāju kļūst vairāk un konkurence aug. «Pagaidām darba netrūkst, braucam arī ārpus Jelgavas novada. Šogad mūs varēja sastapt Stādu dienās Jelgavā, pavasarī piedalījāmies lauksaimniecības izstādē Rāmavā. Neesam lieli, bet stabili. Svētē nav daudz uzņēmumu, tāpēc lepojamies, ka vismaz dažiem cilvēkiem tiek nodrošināts darbs. Ražojam kvalitatīvu Latvijas preci, par ko pašiem nav kauns,» atzīst E.Blaubergs. ◆
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”