50 gadu vienā un tajā pašā vietā

2013. gada 10. maijs 00:00

Pensionētajiem skolotājiem savā klubā, satiekot kolēģus, aizmirstas gadi.
Jau piecdesmit gadu reizi mēnesī sestdienās vai svētdienās kopā pulcējas vairāki desmiti pilsētas un apkārtējo lauku skolu pensionēto skolotāju. Viņu klubam nav īpaša nosaukuma, nav arī juridiski noformēta nevalstiskās organizācijas statusa, taču tas ir parādījis ievērības cienīgu dzīvotspēju, kas turpinās cauri dažādiem laikiem.

Tikšanās vieta tā pati
No pašiem pirmsākumiem klubs pulcējas tagadējā bērnu un jauniešu centrā «Junda», kas padomju laikos bija Pionieru nams un arvien atrodas Raiņa parkā. Vecie skolotāji tur savās sapulcēs runā par dzīvi, literatūru, vēsturi, izglītību. «Kluba dalības maksai sametam pa četriem latiem gadā, taču kafijai un kliņģerim vienmēr ir sanācis,» pasmaida kluba prezidente agrākā ķīmijas un bioloģijas skolotāja Ilga Ziemele. Kaut arī viņai iesācies devītais gadu desmits, solis ir raits un interese par dzīvi nav mazinājusies. Maijā klubs, kā jau skolotājiem pieņemts, aizies garajā vasaras atvaļinājumā. Taču jaunā mācību gada sākumā plānotas iepazīšanās ar jauno kolēģu «darba rīkiem» – elektroniskajiem klases žurnāliem, interaktīvajām tāfelēm. «Mums, kas skolā nav strādājuši desmit, divdesmit un pat vairāk gadu, tas ļoti interesē,» skaidro Ilga Ziemele. Ciešāka sadarbība klubam ir arī ar Amatu vidusskolu, taču jubilejās klubs apsveicot visas skolas, kurās pedagogi agrāk strādājuši.

Līdzīgi klubi tapa Rīgā, Daugavpilī...
No tagadējiem kluba dalībniekiem maz kurš atceras Jelgavas 1. vidusskolas skolotāju Veru Putnu, kuru 1963. gadā astoņpadsmit kluba dibinātāji izvēlēja par savu vadītāju. Ilga Ziemele paskaidro, ka klubs tika dibināts pēc rīdzinieku parauga. Līdzīgi pedagoģiskā darba veterānu klubi izveidojušies arī Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī.
Tolaik Jelgavas klubā iesaistījušies ap astoņdesmit pensionēto pilsētas un rajona skolotāju, tagad ir 51. Ilga Ziemele spriež, ka šī starpība saistīta ar to, ka agrāk pensijas vecums sievietēm iestājās 55, bet vīriešiem – 60 gados. «Tagad cilvēki strādā krietni ilgāk. Tomēr klubam vajag augt, citādi mēs novecojam,» bažījas Ilga Ziemele.

Gribēja dziedāt ansamblī
Vairāk nekā divdesmit gadu klubā darbojas agrākā Jelgavas 1. vidusskolas un 1. internātskolas skolotāja Dzidra Bērziņa. «Kad es iestājos, no agrākajiem internātskolas pedagogiem tajā nebija neviena, tagad esam četri,» stāsta Dzidra Bērziņa. Viņa uz klubu nākusi tādēļ, ka gribējusi dziedāt. Tolaik diriģentes Veltas Riekstas vadībā tur tapa ansamblis «Zemgales virši», kas savā 15 gadu vēsturē sniedzis vairākus simtus koncertu un pat uzstājies Raimonda Paula ziņģu festivālos. Beidzamos divus gadus «Zemgales virši» ir pierimuši. Tomēr kluba piecdesmit gadu sarīkojumā ansamblis nodziedāja trīs dziesmas. «Viršu» dalībnieces cer, ka, pievienojoties jauniem spēkiem, ansamblis varētu atdzimt. «Sievietes dzīvo ilgāk, un daudzas no mūsu kluba dalībniecēm palikušas vientuļas. Tādēļ arī mums ir svarīgi kaut reizi mēnesī sanākt kopā, lai būtu sev tīkamā sabiedrībā,» atzīst Dzidra Bērziņa.

Katrai puķei savs ziedēšanas laiks
Vairāk nekā divdesmit gadu klubā darbojas agrākā Aizupes pamatskolas direktore Mirdza Blūma. Viņa atceras, ka deviņdesmito gadu sākumā klubā samērā maz bijuši pārstāvēti Jelgavas rajona skolotāji. Viņu nākt uz klubu iedrošinājusi agrākā Vilces pamatskolas direktore Milda Briede. Mirdza Blūma ir arī kluba vēsturē visilgākā vadītāja, kas šo pienākumu pildījusi 15 gadu. «Es klubā turpinu darboties, taču vairāk to nevadu. Katrai puķītei ir savs ziedēšanas laiks,» tēlaini saka Mirdza Blūma, kas šogad kolēģu lokā atzīmēja 86 gadus. Jāpiebilst, ka dzimšanas dienu svinēšana ir viena no stingrākajām kluba tradīcijām. Netiek aizmirsti arī tie, kuri slimību dēļ uz kluba sanāksmēm atnākt nevar. Tā, piemēram, skolotāji Gunārs un Irēna Apses kluba piecdesmit gadu jubileju svinēja mājās.

Pirms 20 gadiem
Mirdzas Blūmas bloknotos atrodamas piezīmes par sapulcēm. Tajās redzams, ka 1993. gadā klubā pirmo reizi atzīmēta ASV iedibinātā Mātes diena. 1993. gadā spriests par humāno palīdzību ar drēbēm, ko vecie skolotāji saņēma no Sv.Annas baznīcas draudzes. 1993. gada marta sapulcē, uz kuru bijis uzaicināts kāds pilsētas vēlēšanu komisijas pārstāvis, runāts par to, kā piedalīties 5. Saeimas vēlēšanās, kas tolaik bija pavisam jauna lieta.
Mirdzas Blūmas piezīmēs ir ieraksts, ka 1993. gada 18. novembrī vecie skolotāji kopīgi gājuši uz Pils salu skatīties Joahima Zīgerista sarīkoto svētku salūtu, kāda tolaik Rīgā vēl nebija. Plašas bijušas arī kluba 30 gadu jubilejas svinības.

Sadarbojas ar citiem senioriem
Vienas no senākajām atmiņām par pensionēto skolotāju klubu glabā skolotāja Mirdza Ogurcova. Astoņdesmitajos gados viņa ne tikai strādāja skolā, bet arī vadīja Jelgavas skolotāju arodorganizāciju, kas sadarbojās ar pensionēto skolotāju klubu, ko tad vadīja skolotājs Staņislavs Rasnačs. «Tolaik arodbiedrībām bija ievērojami līdzekļi. Mēs tos piešķīrām arī vecajiem skolotājiem. Viņi saņēma ceļazīmes uz sanatoriju «Cīrulīši» pie Cēsīm, par arodbiedrības līdzekļiem brauca ekskursijās,» atceras Mirdza Ogurcova. Šajos laikos arodbiedrībām līdzekļi neatļauj būt tik dāsnām. Pensionētie skolotāji priecājas par to, ka klubs atbalstu saņem no pašvaldības. Klubam nekad nav prasīta īre par izmantotajām «Jundas» telpām. Piemēram, Rīgas kolēģiem, kuri pulcējas Rīgas Latviešu biedrības namā, par telpām ir jāmaksā. Priekšsēdētāja Ilga Ziemele atzīst, ka klubā par politiku daudz nediskutējot. Taču vecajiem skolotājiem esot savi pārstāvji, kas darbojas Jelgavas Pensionāru biedrībā, kas diezgan aktīvi aizstāv veco ļaužu intereses. ◆

Varētu pretendēt arī uz ES līdzekļiem
Gunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja
◆ Priecē mūsu pensionēto skolotāju spēja jau piecdesmit gadu garumā uzturēt savu klubu. Tiesa, Jelgavā ir izveidojusies aktīva Pensionāru biedrība, tomēr acīmredzot skolotāji ir īpaša profesija, kam ir savas atsevišķas intereses. Vairums no kluba dalībniekiem ir skolotāji, kuri pensionējušies jau agrāk. Ļoti vēlētos, lai kolēģi, kas atpūtā dodas mūsdienās, arī pievienotos un tādējādi nezaudētu saikni ar kolēģiem. Es pati pensijas gados noteikti darbotos tādā klubā, ja vien tas pastāvēs. Reizēm domāju, ka pensionēto skolotāju klubam vajadzētu reģistrēties kā nevalstiskajai organizācijai. Tad tas varētu startēt dažādos radošos projektos, kādu ES saistībā ar paaudžu sadarbību ir daudz.

No Jelgavas Pedagoģiskā darba veterānu kluba statūtiem
Par kluba biedriem var būt dažādu mācību iestāžu pedagoģiskā darba veterāni, viņu dzīvesbiedri, kā arī intelektuālā darba pensionāri.
Prezidente Ilga Ziemele komentē, ka prasības pret kluba dalībniekiem nav tik striktas, tādēļ tajā darbojas arī citu profesiju pārstāvji.

ZZ.lv ARHĪVS

50 gadu vienā un tajā pašā vietā

Kategorijas