Ar mazajiem, vidējiem un lielajiem

2013. gada 9. maijs 00:00

Rītvakar «Muzikālo pavasari» ar diviem dziedošiem kolektīviem kultūras namā «Rota» rīko Agija Pizika.
Kultūras nams «Rota» savā pirmajā pēcremonta sezonā iemītniekus atradis. Tajā iekārtojušies deju ansambļi «Zemgaļi» un «Ieviņa», Gatis Lambergs ar sarīkojumu dejotājiem, Jelgavas bigbends. Beidzot pie pastāvīgas skatuves ticis arī Jelgavas Jaunais teātris. No kultūras nama «Rota» vārda atvasināts arī bērnu vokālā ansambļa «Rotiņa» nosaukums. Tagad gan saviem mēģinājumiem «Rotiņa» izmanto telpas pilsētas centrā. «Uz lielo kultūras namu vecākiem tomēr bērnus vieglāk izvadāt,» atzīst «Rotiņas», kamerkora «Mītava» un arī rītdienas koncertprogrammas muzikālā vadītāja Agija Pizika.

- Tomēr koncertam izvēlējies kultūras namu «Rota».
Jā, un sāku jau satraukties, vai visiem pietiks vietu, zāle nav nekāda lielā. Ne es vien esmu teikusi, ka Jelgavā koriem īsti nav kur dziedāt – ļoti maz ir to zāļu, kur labi skan. Koriem piemērota nav arī pilsētas kultūras nama skatuve. Divus pavasarus koncertējām Ozolniekos, pērn «Mītavas» jubilejas koncerts bija Valsts ģimnāzijas zālē (kur skan labi, bet nevar jau vienmēr «okupēt» vienu skolu), tagad uzdziedāsim mūsu sākuma punktā – «Rotā».
Uz rītdienas koncertu esmu uzaicinājusi arī vairākus cilvēkus no Ziedkalnes pansionāta. Bija tāds starptautisks projekts – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Rādīju, kādas ir mūzikas terapijas metodes (A.Pizika 2009. gadā Liepājas Universitātē ieguvusi maģistra grādu mūzikas terapijā – red.).
Vispār viņi man ir ļoti pieķērušies un vēlas, lai es ar viņiem turpinātu darboties. Man arī nekas nebūtu pretī, bet tad augstākā līmenī jāsakārto naudas lietas.

- «Rotiņu» var apsveikt ar lieliskiem panākumiem vokālās mūzikas konkursā «Balsis 2013», turklāt visas Latvijas mērogā.
Labi uzstājāmies Zemgales skatē, kas notika Jelgavas 4. vidusskolā, un iekļuvām finālā. Bijām bezgala priecīgi par to vien, ka tikām uz finālposmu Rīgā. Paskatījos rezultātus citos reģionos un sarēķināju, ka «Rotiņai» ir ceturtā punktu summa. Nodomāju – ļoti labi būtu finālā kādu apsteigt un iekļūt godalgoto trijniekā. Bet galu galā sanāca pirmā vieta... Tas ir milzīgs gandarījums, kad tu ņemies, ņemies un ir arī rezultāts.

- Tā bija «Rotiņas» jaunākā grupa. Cik vispār liela ir «Rotiņa»?
Mazajā grupiņā dzied 14 bērnu vecumā no trīs līdz pieciem gadiem, pašiem vecākajiem, kas iet bērnudārza pēdējā grupā, iespējams, ir seši. Vidējā grupā arī var būt no bērnudārza pēdējās grupiņas, no sešiem līdz astoņiem gadiem, to ir visvairāk – 21. Vecākajā grupā – līdz 12 gadiem – esam 18.

- Ar ko tad «Rotiņa» tā iekaroja žūrijas simpātijas?
«Vienam'i tēvam'i deviņi dēli» Indras Rišes apdarē – to dziedāsim arī Krakovā, jo tā uztaisīta tāda trīsbalsīga, ir, kur sevi parādīt. Vēl bija Raimonda Paula «Pūpoliņi», kā arī obligātā dziesma unisonā, dziedājām Rucavas «Maģa ābelēna».
- Kas tā par Krakovu?
Mans mērķis tagad ir katru gadu kaut kur ar bērniem aizbraukt. Pagājušajā gadā bijām Beļģijā, šogad plānota Krakova. Tur dosimies ar vidējiem un lielajiem bērniem, tā ka uzdevums ir nedaudz cits un repertuārs ļoti dažāds, no 19. gadsimta Šūberta līdz 21. gadsimta modernajai mūzikai. Svarīgi, protams, ir panākumi konkursos – pērn Beļģijā bijām pirmajā vietā, bet šādi braucieni jāsaplāno tā, lai līdztekus dziedāšanai varētu arī kaut ko apskatīt.
Faktiski rītdienas pavasara koncerts būs kā tāds sava veida Krakovas programmas ģenerālmēģinājums.

- Bet koncertā taču būs arī mazie?
Jā, Jelgavas koncertā būsim visi, pirmajā daļā «Rotiņa», otrajā kamerkoris «Mītava» un pašās beigās dziedāsim arī kopā.

- Vai «Rotiņa» ar «Mītavu» kopā uzstājas bieži?
Šo tradīciju esam sākuši Ziemassvētkos. Tas ir tāds piemērots laiks, kad gribas bērnus redzēt baznīcā. Nu jau kādus četrus gadus esam dziedājuši Sv.Annas baznīcā, arī Sv.Jāņa baznīcā būts.
- Un kas notiek ar «Mītavu»? Pirms kāda laika varēja dzirdēt žēlojamies, ka dziedātājiem vairs neesot īstā entuziasma un motivācijas, un nu – Jelgavas koru skatē tavam jauniešu kamerkorim augstākā pakāpe.
Vairs jau nerakstām – jauniešu kamerkoris. Protams, ir arī jaunieši, bet daudzus vairs pie tādiem nepieskaitīsi, drīzāk esam tāds vidēja vecuma koris. Cilvēki mainās. Atzīšos, gadās dziedātāji, kas jūtas ļoti gudri un varoši un uz mēģinājumiem sāk nākt, kad grib. Ar tādiem strādāt negribu un nevaru. Lai dzīvo savā zvaigžņu pasaulē.
Palikuši īstie fani, kuri mani nemaz nelaiž prom. Daži uz mēģinājumiem brauc pat no Rīgas un Piņķiem. Tādu dēļ es nevaru pārtraukt. Kā vienmēr saku – līdz Dziesmu svētkiem jānoturas. Bet Dziesmu svētki mums būs pamatīgs pārbaudījums. Iegūtā augstākā pakāpe nozīmē, ka «Mītavai» jāpiedalās koru karos. Īstajos, tajos, kas Latvijas Universitātes aulā. Jāsacenšas ar tādiem koriem kā «Maska», «Balsis», «Kamēr...». Es pilnīgi nopietni domāju, ka jāmeklē vokālais pedagogs. Pacīnīsimies.
Bet rīt uz koncertu tomēr nāciet, gan jau kaut kā saspiedīsimies. Sākums – pusseptiņos vakarā. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Ar mazajiem, vidējiem un lielajiem

Kategorijas