Negulētas naktis ceļā uz zinātni

2013. gada 9. maijs 00:00

408

Zinātniskās konferences žūrija atzinīgi novērtē Pasta salas plūdu aizsardzības plānu, robotu, kas prot uzlādēt mobilo tālruni, Bībeles latvisko tulkojumu analīzi un citus jauno jelgavnieku darbus.
No inženierzinātnes, fizikas un matemātikas līdz latviešu valodniecībai, pedagoģijai un psiholoģijai – tik plašs arī šogad bija Latvijas skolēnu zinātniskajā konferencē pārstāvēto tēmu spektrs. No 308 aprīļa beigās klātienē Latvijas Universitātē, Mākslas akadēmijā, Kultūras akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē prezentētajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem godalgas ieguvuši 153 darbu autori. Viņu vidū arī astoņi jelgavnieki.

Uzvar, lai gan netika izvirzīti
«Pie tēmas nonācām diezgan nejauši. Rudens nogalē reiz devos gar Pasta salu un ievēroju, ka tās krasti ir nedaudz nodiluši un iebrukuši. Sāku spriest, kā tas ir no drošības viedokļa, un aizdomāties par aizsardzību no plūdiem,» Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases audzēknis Raivis Beņķītis stāsta par zinātniski pētnieciskā darba ieceri, kurai, ņemot vērā projekta aktualitāti, ar lielu interesi pievērsās arī Raivja klasesbiedrs Eduards Krastiņš.
Viņu pētījums «Pasta salas atpūtas kompleksa plūdu aizsardzība» izrādījās tik labs, ka Latvijas 37. skolēnu zinātniskajā konferencē Zemes zinātnes un ekonomiskās ģeogrāfijas sekcijā ne vien tika apbalvots ar I pakāpes diplomu, bet abi autori saņēma uzaicinājumu to prezentēt konferences plenārsēdē. Tamdēļ grūti noticēt, ka Zemgales skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferences eksperti pētījumu uz Rīgu nemaz nebija izvirzījuši. «Man tas bija neizprotami, tāpēc iesniedzām apelāciju. Zēniem neko neteicu. Viņi zināja, ka nav tikuši tālāk. Beigās, it kā izrādot lielu pretimnākšanu, darbs tomēr tika nosūtīts,» sarūgtinājumu neslēpj pētījuma vadītāja skolotāja Inta Jorniņa.
Eduards un Raivis atklāj, ka šis starpgadījums atstājis nožēlu, ka nepietiek laika pētījumu uzlabot. Taču rezultāts liecina, ka tas nav bijis vajadzīgs – darbs aizgājis uz «urrā!». «Sakrita, ka plūdu tēma aprīļa beigās bija ļoti aktuāla. Varējām uzskatāmi demonstrēt, ka tie Pasta salai var nodarīt lielus bojājumus. Piemēram, tika fiksēts, ka sāk iebrukt bruģis, kas applūst. Teritorija apdraud arī ledus masas iešana. Ja košuma dārzu apzaļumos un tajā izvietos lampas, visticamāk, ledus tās nolauzīs,» sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektori Ingu Grīnfeldi aprēķinājuši Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi. Viņi izstrādājuši vairākus ieteikumus, ar ko iepazīstinājuši arī pašvaldību. Piemēram, puiši iesaka plūdu apdraudētos objektus demontēt, paaugstināt vaļņus vai pat visu salu. «Valsts mērogā varētu domāt arī par kūdras bēršanu, ledus laušanu un spridzināšanu. Jelgavā gan tas īsti nav iespējams, jo upe ir pārāk tuvu apdzīvotai vietai,» spriež darba autori.
Tomēr nākamajā mācību gadā viņi neplāno turpināt iesākto – Pasta salas projekts jau būs īstenots un zudusi iespēja ko labot. Tāpēc atliks vien turēt acis vaļā, lai ieraudzītu citu pilsētai aktuālu tēmu, smej jaunieši.

Spīdolas ģimnāzija
No Zemgales reģiona konferences tika izvirzīti astoņi darbi.
Eduards Krastiņš, Raivis Beņķītis (attēlā) «Pasta salas atpūtas kompleksa plūdu aizsardzība» (skolotāja Inta Jorniņa) – I pakāpes diploms.
Signe Eglīte «Ģimenes budžeta plānošanas palīgrīki Latvijā» (skolotāja Inta Jorniņa) –
III pakāpes diploms.

Robots, kas «draudzējas» ar sauli
«Pēdējās naktis pirms darba aizstāvēšanas skolā pagāja bez miega. Trīcošām rokām lodēju kopā ierīci – man no tā vēl tagad apdeguma pēdas uz rokām redzamas. Domāju, pielikšu pēdējo vadiņu, lai parādītu, kā telefons lādējas. Taču kaut kas nenostrādāja. Steidzu pārrakstīt secinājumus, ka mērķis nav izdevies, ieliku robotu. Lai arī ar kļūdu, prezentācijas laikā tas sāka darboties!» Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece Ilva Luīze Šmelde atklāj vislielāko stresa brīdi, kas piedzīvots ceļā uz II pakāpes diplomu valsts mēroga skolēnu zinātnisko darbu konferencē. Tajā viņa ar pētījumu «No mikroshēmas līdz intelektuālai ierīcei» ekspertiem pamatoja, kā iespējams pagatavot robotu – mobilā tālruņa lādētāju.
«Par šo ideju man jāpateicas fizikas skolotājam Artūram Spīķim. Viņš teica – kam tev vajadzīga vienkārša ierīce, kas neko nedod pretim? Tajā brīdī tika nolemts veidot telefona lādētāju. Doma tāda – nopīkst telefons, ka nosēdušās baterijas. Ielieku to robotā un pievienoju pie USB porta. Nolieku ierīci zemē. Tā aizbrauc, lai atrastu saulīti, pavērš paneļus pret saules gaismu visizdevīgākajā leņķī, un telefons tiek uzlādēts,» darba būtību skaidro meitene. Viņa stāsta, ka pagājis aptuveni pusotrs gads, lai ideju apaudzētu ar zināšanām, savāktu nepieciešamos materiālus, ierīci uzbūvētu un panāktu, ka tā strādā. Pamatā uz priekšu virzījusi lielā interese par inženierzinībām.
«Mācos matemātikas novirziena klasē. Vienu dienu atjēdzos, ka nezinu, ko dzīvē turpmāk darīt. Nospriedu, ka jānoskaidro. Uzreiz sapratu, ka neredzu sevi humanitārajā jomā. Taču man ļoti patīk datori. Tā nu, ejot cauri Rīgas Tehniskās universitātes piedāvājumam, ievēroju programmu «Intelektuālās robotizētās sistēmas». Pie tā uzreiz arī paliku – it kā tas jau manā vietā izlemts,» nākotnes nodomus ieskicē Ilva. Viņa atklāj, ka ļoti gribētu kļūt zinātniece, jo mākslīgais intelekts, ja to pareizi izmanto, var būt liels palīgs medicīnā un neatsverams devums visai sabiedrībai kopumā. Taču līdz tam vēl jāpabeidz 12. klase, kuras laikā jauniete savā zinātniski pētnieciskajā darbā plāno pievērsties ne vairs robotu tēmai, bet, piemēram, izpētīt skoča elektrostatisko izlādi.

Valsts ģimnāzija
No Zemgales reģiona konferences tika izvirzīti 15 darbi.
Laura Pūpola «Grupu darba metode» (skolotāja Ilze Vazdiķe) – I pakāpes diploms.
Ilva Luīze Šmelde (attēlā) «No mikroshēmas līdz intelektuālai ierīcei» (skolotājs Artūrs Spīķis) – II pakāpes diploms.
Emīls Rotgalvis «Latvija populārākajos medijos angļu valodā pēdējo piecu gadu laikā» (skolotāja Biruta Turlova) – II pakāpes diploms.

Vajadzēja apgūt
veco druku
«Kad Rīgā Latviešu valodniecības sekcijā aizstāvēju savu darbu, biju vienīgā, kurai neuzdeva nevienu jautājumu. Citiem gan prasīja. Piemēram, par jauniešu slengu vai avīžu virsrakstiem. Taču par Bībeles tulkojumiem cilvēki vēl nav raduši runāt,» uz mierīgi aizritējušo prezentāciju Latvijas skolēnu zinātniskajā konferencē atskatās Jelgavas 1. ģimnāzijas audzēkne Sintija Sāviča. No tās viņa mājās atgriezās ar II pakāpes diplomu.
Kad rudenī vajadzēja izvēlēties zinātniski pētnieciskā darba tēmu, Sintijai nav bijis šaubu – tas būs par kādu viņai ļoti tuvu lietu. «Bībele ir grāmata, ko lasu ikdienā. Darba vadītāja Guna Stepiņa man ieteica pētīt valodas līdzekļu lietojumu dažādos Bībeles tulkojumos. Nesen tieši bija iznācis arī jaunais tulkojums,» atskatās darba autore.
Meitene savā pētījumā skatījusies, kā tiek lietota latviešu valoda Sālamana pamācību grāmatas trīs nodaļās. Viņa izmantoja pirmo – Ernesta Glika – Bībeles tulkojumu (17. gadsimts), kas mudinājis Sintiju apgūt veco druku, kā arī 1965. gadā trimdā tapušo un jauno Bībeles tulkojumu, kas izdots 2012. gadā. «Man bija ļoti interesanti uzzināt citu viedokļus. Tāpēc pētījuma gaitā intervēju teoloģijas speciālistus un kristiešus, kuri lieto šos tulkojumus. Pati secināju, ka jaunais tulkojums ir tieši veidots tā, lai to lasītu pēc iespējas vairāk cilvēku, tai skaitā jauniešu. Latviešu valoda tajā lietota daudz mūsdienīgāk,» vērtē S.Sāviča. No «Ziņu» aptaujātajiem jauniešiem viņa ir vienīgā, kas arī nākamajā mācību gadā vēlas turpināt iesākto tēmu, cerot, ka dziļāka izpratne par latviešu valodas līdzekļu lietojumu viņai palīdzēs pietuvoties mērķim kļūt par labu žurnālisti.

1. ģimnāzija
No Zemgales reģiona konferences tika izvirzīti trīs darbi.
Sintija Sāviča (attēlā) «Valodas līdzekļu lietojums Bībeles latviskajos tulkojumos» (skolotāja Guna Stepiņa) – II pakāpes diploms.
Mārtiņš Lejējs «Šķeldas ieguves process un tās fizikālās īpašības» (skolotāja Ilvija Bauska) – III pakāpes diploms.
Laurita Tihonova «Dzejas konkursa «Es klusēt nevaru ...» dalībnieku pasaules izjūta» (skolotāja Aija Treija) – III pakāpes diploms.

ZZ.lv ARHĪVS

Negulētas naktis ceļā uz zinātni

Kategorijas