Stirnas noēd plikus kapus

2013. gada 9. maijs 00:00

145

Meža ielokā izvietoto Bērzu kapsētu jau vairākus gadus apsēduši meža zvēri, kas pavasaros un vēlos rudeņos turp dodas mieloties ar puķēm un citiem apstādījumu augiem. Stirnas izbradā kopiņas, atstāj izkārnījumus un apgrauž augus. Pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība», kas atbild arī par kārtību pilsētas kapsētās, atzīst – tā ir problēma vairākos kapos, taču nesola problēmu novērst.
Visvairāk cieš kopiņas, kas atrodas tuvāk mežam, taču dzīvnieki nekautrējas apciemot arī no biezokņa attālākās kapavietas. Kāda «Zemgales Ziņu» lasītāja stāsta, ka pirms gada Bērzu kapos apglabājusi savu vīru un jau nākamajā dienā no visiem bēru ziediem pāri bija palikuši vien stumbeņi, bet vainagi atstāti bez ziediem. Šogad kapu kopiņai viņa uzstādījusi puķes, bet drīz vien arī tās noēstas pa tīro. Arī kaprači novērojuši, ka, tikko cilvēks apglabāts un bērinieki prom, tā stirnas ir klāt.

Kā apglabā, tā visu nograuž
Bērzu kapsētā sastaptā Margarita Storoževa (attēlā) stāsta, ka stirnas kapus apciemojot agri no rīta, kad cilvēku maz. «Pirmām kārtām nograuž puķes, kas aizgājēja kapam uzliktas tūlīt pēc bērēm, – jau nākamajā dienā visi ziedi ir noēsti. Ziemā un vēlu rudenī stirnas uz kapsētu baroties dodas regulāri. Kad mežs sazaļos, tās šurp vairs nenāks,» novērojusi jelgavniece. Viņa uzskata, ka kapus no meža vajadzētu norobežot ar sētu, bet netic, ka pilsētas vadība varētu situāciju kā atrisināt, ko pierādot sen solītā jaunā kapliča, kas joprojām tā arī neesot uzcelta.
Arī Janīna Staravoitova, kurai Bērzu kapsētā apglabāts vīrs, piedzīvojusi meža zvēru atstātās sekas. «Ļoti žēl. Pavasarī, tikko no zemes izlien kāds asniņš, tā uzreiz tiek nograuzts. Neticu, ka pilsētā kādu šī problēma interesē, un tādām lietām parasti naudas nav,» secina pensionāre.

Cūkas meklē zīles, parādījies alnis
Iestādes «Pilsētsaimniecība» Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode skaidro, ka meža dzīvnieki raizes sagādājot ne tikai Bērzu kapsētā, bet arī citās, kas atrodas meža tuvumā, – Baložu un Meža kapsētās. Īpaši aktuāli tas bijis šogad, kad ziema bija gara un sniegota un dzīvnieki bija spiesti meklēt barību ārpus meža. Stirnu kolonija Bērzu kapsētu apmeklē jau daudzus gadus, bet rudenī un zīļu laikā tām pievienojas pa kādai meža cūkai, šogad manīts arī alnis. «Bērzu kapsētas kopējā platība ir 14,5 hektāri, bet dzīvnieku vairāk apmeklētā ir kapu jaunā daļa apmēram piecu hektāru platībā, kur bēres notiek katru dienu. Lai norobežotu šo teritoriju, būtu jāierīko žogs aptuveni kilometra garumā, kā arī jānodrošina vārtu izbūve trīs piebraucamajiem ceļiem, un tiem jābūt aizvērtiem. 2013. gada budžetā šādam norobežojumam līdzekļi nav paredzēti,» rakstiskā atbildē skaidro
S.Vaivode.
Tikmēr cilvēkiem ar nelūgtajiem viesiem nākas cīnīties saviem spēkiem. Piemēram, pensionāre M.Storoževa iemanījusies kapvietā stādīt un izvietot augus, ko stirnas nemīl, – asās Kanādas eglītes, mākslīgās puķes un pāris begoniju, kas dzīvniekiem ne īpaši garšojot.
Vairums «Ziņu» aptaujāto Jelgavas novada pagastu pārvaldnieku atzīst, ka lauku kapsētās tādu problēmu nav. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Stirnas noēd plikus kapus

Kategorijas