Fizisku klātbūtni skolā nomaina dators

2013. gada 7. maijs 00:00

Tālmācības iespējas, izmantojot īpaši veidotas programmas elektroniskajā vidē, kā arī metodes, kā visefektīvāk izglītot pieaugušos. Šīs bija divas galvenās tēmas, par ko sadarbības vizītes laikā Jelgavā un Svētē diskutēja Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas un Kauņas Pieaugušo izglītības centra pārstāvji. Kamēr latvieši priecājas, ka tālmācība kļūst aizvien populārāka, lietuvieši pārliecināti, ka to vajadzētu izmantot tikai atsevišķos gadījumos.
«Mainoties līdzi visam, kas patlaban notiek Latvijas izglītības sistēmā, mēs savu vietu atrodam tajā, ka mums aizvien vairāk jāstrādā tālmācības virzienā. Pēc tās ir liels pieprasījums, un mēs to arī labi protam,» vērtē Jelgavas Novada neklātienes vidusskolas direktore Irma Sērmūksle.

Skolā jāierodas divreiz gadā
Direktore stāsta, ka skola jau ceturto mācību gadu piedāvā saviem audzēkņiem izglītoties neklātienē, izmantojot bezmaksas tālmācības sistēmu «Moodle». Reģistrējoties mācībām, izglītojamais saņem pieejas paroli, kas ļauj pieslēgties sistēmai un atrast katrai klasei atbilstošos priekšmetus, kā arī uzdevumus, izmantojamās literatūras sarakstu, skolotāju kontaktus un, ja nepieciešams, konsultāciju laikus. Izglītības iestādē audzēkņiem jāierodas vien divas reizes gadā, lai klātienē nokārtotu gala pārbaudes darbus. Lai šo procesu aizvien vairāk pilnveidotu, skola atradusi sadarbības partnerus Somijā, Igaunijā un Lietuvā.

Mācās sportisti, militārpersonas un tālbraucēji
«Mēs šo darbu sākām ar pieciem skolēniem. Nākamajā mācību gadā bija jau 36, vēl pēc gada – 100, bet nu jau 121,» aizvien augošo progresiju atklāj I.Sērmūksle, pauzdama gandarījumu par elastīgo pieeju tālmācības sistēmai. Tā netiek tik ļoti kontrolēta, kā tas, piemēram, ir Lietuvā, kad vienlaikus tiešsaistes režīmā jābūt gan audzēknim, gan skolotājam. Mūsu audzēkņiem šajā ziņā dota lielāka brīvība. «Mērķis jau nav, lai kāds iegūtu atestātu nepelnīti. Gala eksāmeni visu parāda. Gadījies, ka neredzam izglītojamo sistēmā veselu mēnesi. Sazinoties izrādās, ka viņam bija salūzis dators. Pēc tam viņš pieslēdzās un turpināja mācības,» stāsta direktore. Viņa piebilst, ka tālmācību lielākoties izmanto sportisti – hokejisti un basketbolisti –, militārpersonas, tālbraucēji, ārzemēs strādājošie, kā arī vietējie. Ne tikai jelgavnieki un novada iedzīvotāji, bet arī rīdzinieki, kuldīdznieki un liepājnieki. Tas gan bijis viens no iemesliem, ka samazinājies konsultāciju punktu, kādi izveidoti Jelgavā, Svētē, Šķibē un Zaļeniekos, apmeklētāju skaits. Kopā novada Neklātienes vidusskolā zinības apgūst ap 300 izglītojamo, min I.Sērmūksle.

Lietuvā atļauja tikai trīs skolām
«Tālmācība ir populāra tāpēc, ka tā ir lētāka. Taču tai nevajadzētu kļūt par pašmērķi, bet tikai par fragmentu, pasākumu, kas nepieciešams, ja skolēns nevar būt skolā un piedalīties stundā. Fiziskā klātbūtne nav aizvietojama,» spriež Kauņas Pieaugušo izglītības centra direktors Vitaļijus Veteris.
Viņa vadītajā izglītības iestādē, kas ir vienīgais tāds centrs Kauņā, vispārējās izglītības programmas, sākot no pamata līdz vidējai, kā arī vairākas profesionālās (šūšanas un fotografēšanas) programmas apgūst 1052 audzēkņi. Skolā uzņem no 16 gadu vecuma ar nosacījumu, ka ir darbs (tas ir spēkā līdz 18 gadu vecumam). Taču pārsvarā sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ pārtraukto izglītības procesu turpina 18 – 35 gadus veci iedzīvotāji. Lielākā motivācija iegūt vidējo izglītību ir darba devēju prasības, bet lauksaimniekiem tā ir iespēja pretendēt uz ES atbalstu, min V.Veteris.
Viņš stāsta, ka Lietuvā tikai trīs izglītības iestādes saņēmušas atļauju tālmācībā izglītot audzēkņus, kuri atrodas ārzemēs. No septembra to varēs darīt arī Kauņas Pieaugušo izglītības centrs. Pārējās skolas šādi drīkst izglītot tikai savus audzēkņus, kuri fiziski ir Lietuvā, bet zināmu iemeslu dēļ nespēj apmeklēt mācību iestādi. Pieaugušo izglītības centrs pamazām pāriet arī uz elektronisko žurnālu. «Dienas skolā šādi vecāki var kontrolēt, ko dara viņu bērni. Bet pieaugušajiem? Ja nu kāda sieva grib zināt, kā veicas vīram,» jokojot nesteigšanās iemeslus atklāj direktors. Patlaban lielāku uzsvaru skola liek uz to, lai apstiprinātu vairākas profesionālās izglītības programmas. ◆

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

Fizisku klātbūtni skolā nomaina dators

Kategorijas