Agris Neija palīdz Latvijas izlasei izcīnīt 5.vietu Nāciju kausā kvadracikliem

2010. gada 29. septembris 18:13

1151

Agris Neija palīdz Latvijas izlasei izcīnīt 5.vietu Nāciju kausā kvadracikliem

Ar augsto piekto vietu no Nāciju kausa izcīņas kvadracikliem Slovākijā, Sverepecā, atgriezusies Latvijas kvadristu komanda, kurā arī Ozolnieku sportists Agris Neija.

Par pasaulē labākās komandas titulu cīnījās 17 valstu izlases. Latviju līdz ar A.Neiju pārstāvēja Mikus Neško un Rinalds Dišlers-Kirilko.Lūk, Agra atstāsts par notikumiem trasē.«Segums – māls, riktīgi cietais, vietām klints gabali lien ārā, vietām akmeņi. Stāvi gari kalni augšā un lejā. Pusceļā uz augšu un leju bija pa lēcienam, likās, ka ļoti būtu noderējis vēl kāds treniņš iepriekš, lai kā nākas varētu tos elementus izpildīt. Pilnībā atbilstoša šoreiz bija atziņa, ka, braucot kalnā, visi iet ar pilnu gāzi, bet uzvar tas, kas uzdod gāzi, braucot lejā. Ar to tad arī bija grūtāk:).Brīvie treniņi. Mūs iedalīja ātrākajā grupā (kā nekā pērn bijām septītie). Tas bija labi, varēja mēģināt profiem skriet līdzi. Man gāja labi, diezgan ātri iemācījos tikt pāri jau minētajiem lēcieniem. Protams, ātrākajiem tikt līdzi nevarēju, bet uz kopējā fona jutos labi, braucu brīvi, arī apļa laiki bija neslikti, uz to īpaši neiespringstot.Kvalifikācijas brauciens (20 min +2apļi) man bija pilnīgs pretstats treniņam – starts galīgi neizdevās, priekšā bija braucēji, kuri lielākos lēcienus neleca, līdz ar to arī es baidījos uz galvas uzlekt un braucu aizmugurē, visādi mēģinādams tikt garām. Tādējādi galīgi izsists no sava ritma, sastresojies un sasprindzis trijos apļos piesitu rokas, un braukšana galīgi nebija baudāma. Pēc pāris apļiem tiku dažiem braucējiem garām, priekšā tukša trase, varēju atkal visur lekt, tomēr gandarījums nebija ne par braukšanu, ne par rezultātu.Svētdienas rīts – viss nomācies, lietus līst, skaidrs, ka jāgatavojas dubļiem. Sākām taisīties – mainīt riepas, pievilkt atsperes, uzlikt roku sargus, regulēt demperus, gatavot ķiveres un brilles utt., lai varētu pa dubļiem ņemties.Pirmais brauciens. Starta līkums uz aklo, un ar vienu roku visu laiku jātrin brilles. Bet kopumā labi, ap 12. vietu aizbraucu. Jau pirmajā aplī bija skaidrs, ka ar riepām esmu trāpījis desmitniekā: 21`` «Goldspeed SX» priekšā un 20`` «Goldspeed MXR-1» aizmugurē šādā trasē tiešām rullē. Gāja baigi labi, pakāpos jau līdz 8.vietai. Lija vairāk un vairāk, dubļu aizvien vairāk un nolēmu, ka daudz svarīgāk ir nekļūdīties nekā kāpināt tempu. Viss gāja gludi, braucu ar baudu, bet dubļi lipa klāt vēl un vēl. Tad sākās manas stulbās kļūdiņas. Brilles aizlipa un, raujot tās nost un metot prom, izrāvu motora slāpētāja slēdzi. Viss vienos dubļos, saprast neko nevar, tikai to, ka motoru nevar iedarbināt. Mēģināju karsto čoku, auksto čoku, tā un šitā... nekā. Nodomāju jau, ka viss, cauri. Tad pamanīju, ka štepselis pie piedurknes karājas:)) Spraudu iekšā, un aiziet.Pēc vēl dažiem apļiem priekšējā plastmasa kvadram bija aplipusi tik smaga, ka stiprinājumi neizturēja, un tā nokrita. Un krītot izslēdza aizdedzes atslēgu. Es atkal nesaprašanā, kas notiek, – slāpētāja štekeris vietā, starteris negriež. Bišķi pastāvējis, ieraudzīju to atslēgu – ieslēdzu un aizbraucu:) Atlikušajos apļos temps bija labs – metrus 100 aiz manis brauca līderis Montalbini, kurš ķēra mani jau par apli, bet tuvāk klāt netika, kamēr es noķēru citu stāru - Džonu Mitčelu. Ai, kā man gribējās viņu apdzīt! Bet briļļu nav, acis pilnas dubļiem, viena migla, akmeņi lido ģīmī, dubļu pilna mute, sasprūduši arī starp ķiveri un seju, tā ka grūti gaisu ievilkt. Tā arī vairāku apļu garumā netiku garām un Montalbini mani noķēra un apdzina.Otrais brauciens. Bija jau skaidrība, ka obligāti jānobrauc līdz galam, jo Rinalds iepriekšējā braucienā bija izstājies un viens DNF jau ir. Viss likās ka būs labi, tikai tiesneši stresu uzdzina – nelaida pirmsstarta boksos, jo priekšējā numura fons nebija pareizā krāsā. Tā plastmasa bija pazudusi ar visu numuru, uzlīmēju līmlentu, kāda bija, – oranžu. Melnus ciparus virsū, smuki. Bet tiesneši saka – noteikumi ir noteikumi, fonam jābūt dzeltenam. Nekas, ka pēc 10 metriem trasē vairs nevar redzēt ne fonu, ne numuru, tikai dubļus. Neko darīt – moci atpakaļ uz stāvlaukumu, sanāca visi apkārt, kam šķēres, kam brake cleaner, kam līmlenta, fons, cipari, 5 minūtēs viss bija gatavs, un knapi, knapi paspēju.Starts līdzīgs, neko neredzot, pēc pusapļa brilles jārauj nost. Man svaigā atmiņā iepriekšējā brauciena kļūda, nolemju, ka brilles prom nemetīšu (tās arī maksā naudu, negribējās pazaudēt) un braukšu, atstājot uzvērtas uz rokas. Bet pēc dažiem apļiem tās ar slāpētāja šņori sapinās kopā, aplipa ar dubļiem un atkal man to štepseli izrāva ārā. Stāvu atkal, piņķerēju vaļā, brilles prom, štekeri iekšā un aiziet, tikai rokas tā ar māliem nosmērētas, ka grūti pie stūres turēties, slīd riktīgi. Tālāk viss labi, uz beigām pat savu sapni piepildīju – noķēru un apdzinu arī pašu John Mitchell. Nopriecājos, ka labi noderēja ziemas krosu pieredze – braukšana bija precīzi tāda pati, saķere pa to glumo klonu 1:1 kā ziemā uz ledus. Vajadzēja tikai prātīgi, ar mazu gāzīti.Kopumā... viens labi atzīmēja, ka esam uzlekuši augstāk par savu pakaļu:)) Pagājušā gada septītā vieta jau bija pārsteidzoši augsta. Šogad piektā...Lai veicas nākamgad mūsu jaunajiem kvadristiem to vēl augstāk pacelt! Pierādījās, ka mūsējiem kaut kas liek cīnīties līdz galam, nevis sēdēt dubļos un gaidīt, līdz kāds izcels. Un te ir rezultāts.Paldies līdzjutējiem par atbalstu – karogi un taures tiešām palīdz. Paldies LaMSF par krekliem, licencēm un apdrošināšanas polisēm, paldies Arnim Pūlem par motoru rezervē. Paldies Aigaram, kurš lielāko daļu svētdienas pavadīja, lai atbrīvotu manu kvadru no dubļiem, paldies visiem, kas pielika savu roku un piedalījās šai superīgajā procesā.»

ZZ.lv ARHĪVS

Agris Neija palīdz Latvijas izlasei izcīnīt 5.vietu Nāciju kausā kvadracikliem

Kategorijas