SIA «Linas Agro» negaidītās soda naudas var izputināt Jelgavas novada zemniekus

2010. gada 30. septembris 09:52

4909

SIA «Linas Agro» negaidītās soda naudas var izputināt Jelgavas novada zemniekus

Šoruden bankrotēs vairāki desmiti zemnieku Jelgavas pusē un Kurzemē. Ar tik satraucošu vēsti «Latvijas Avīzes» redakcijā vērsās vairāki zemnieki no Jelgavas novada. Viņi stāstīja, ka lietuviešu uzņēmums SIA «Linas Agro», pretēji solītajam, vēlas piedzīt no lauksaimniekiem lielas soda naudas par līgumā paredzēto, bet nepiegādāto graudu un rapša daudzumu.

Ar lietuviešu uzņēmumu virkne Latvijas zemnieku sadarbojas jau piecus gadus, ziņo laikraksts. «Līdz šim viss ir bijis lieliski – lietuvieši vienmēr ātri samaksāja solīto, salīdzinājumā ar pārējām firmām daudz augstāko cenu par mūsu izaudzēto, savukārt mēs visas piegādes vienmēr esam veikuši laikā,» norāda a/s «Rēdas» īpašnieks Nikolajs Kaminskis. «Taču šovasar nedz rapsi, nedz ziemas miežus pilnībā novākt nevarējām, jo lietavas un Lielupes baseina tuvums laukus padarīja slapjus un neizbraucamus. Šo situāciju darījām zināmu «Linas Agro». Atbrauca viņu agronoms, direktors, veica lauku apskati, sastādīja aktu, kurā norādīts konkrēts ražas zuduma apjoms katrai kultūrai. Turklāt aktā ierakstīja arī, ka soda nauda par nepiegādāto ražu netiks aprēķināta. Taču nu viņi pieprasa maksāt soda naudu. Ja es to izdarīšu – man ne tikai nebūs par ko iepirkt sēklu nākamajam gadam, bet pat par ko maizi nopirkt!» sašutis ir N.Kaminskis.Zemnieku uzrādītie akti patiesi liecina – 30. jūnijā, 6. un 9. augustā «Linas Agro» speciālisti apsekojuši laukus un ZS «Rēdas» gadījumā secinājuši – miežu zudums būs 50%, bet rapša 25 – 30% no plānotā apjoma. Tādējādi ZS «Rēdas» lietuviešiem nav piegādājusi 50 tonnas rapša un 100 tonnas miežu, kā bija paredzēts līgumā. Taču pretēji augustā sastādītajā aktā solītajam jau septembrī «Linas Agro» zemniekiem piestāda rēķinu par līgumsoda apmaksu līdz nākamā gada rudenim. «Man viņiem būtu jāsamaksā 3286 eiro,» piebilst N.Kaminskis.«Rakstiskā formā šo līgumsoda rēķinu nemaz neesmu saņēmis. Man tikai mutiski pateikts, ka soda nauda pārsniedz 10 tūkstošus latu,» norāda ZS «Līgo» īpašnieks Jānis Vinters. «Salīdzinot ar citiem zemniekiem, kuri daļu ražas jau piegādājuši, esmu izdevīgākā situācijā, jo varu to uzglabāt pie sevis un neko negrasos «Linas Agro» nodot, kamēr šis konflikts nav atrisināts. Kādas soda naudas, ja no manis neatkarīgu iemeslu dēļ 27. jūlijā krusa izkūla 95% rapša pārdesmit hektāru platībā! To apliecināja arī Jelgavas novada lauku attīstības speciāliste savā apsekojumā. Taču «Linas Agro» godprātīga sadarbība laikam neinteresē, te mēs redzam vien pliku vēlmi nopelnīt par katru cenu,» tā J.Vinters.Zemnieki stāsta, ka «Linas Agro» pārstāvniecības Latvijā direktors Armands Raguckis norādījis – viņam jāizvēlas, kurš bankrotē – uzņēmums vai zemnieki. «No viņa teiktā sapratām, ka daudzi Lietuvas lauksaimnieki šo uzņēmumu vienkārši «uzmetuši», nepiegādājot solīto ražu vispār. Tad nu viņiem nauda laikam jādabū no mums, kaut mēs tādēļ bankrotētu,» piebilst N.Kaminskis.«Linas Agro» direktors Armands Raguckis uz jautājumu, vai tiešām zemniekiem solīts, ka soda nauda nebūs jāmaksā, bet nu to tomēr pieprasa, nikni atcērt: «Es nekādu aplinkus sava uzņēmuma zākāšanu nepieļaušu un nekādus komentārus nesniegšu. Neviens no zemniekiem pie manis nav nācis ar šādu jautājumu. Ja ir problēmas, katru gadījumu skatām individuāli, iespēju robežās nākam arī pretim, pārliekot maksājumus uz vēlāku laiku vai tos sadalot. Taču bizness ir bizness un līgumi jāpilda. Neesi piegādājis – maksā līgumsodu,» aizrādīja A.Raguckis.Uzņēmuma vadītājs arī noraidīja zemnieku pārmetumu, ka šādi «Linas Agro» gribētu gremdēt Latvijas zemniekus. «Mēs neesam pret, bet gan par Latvijas zemniekiem – sadarbojamies ar vairāk nekā 150 saimniecībām, un nopietnu problēmu līdz šim nav bijis,» uzsver A.Raguckis.Pēc dienas uz redakciju piezvanīja SIA «Linas Agro» juriste Inese Cinīte, sakot, ka sniegšot atbildes direktora vārdā. Uzzinot, ka jau bijusi telefonsaruna ar direktoru, kategoriski tiek norādīts, ka tajā runātā publicēšanai A.Raguckis atļauju neesot devis. Tiesa, pats direktors neko tādu gan nesacīja. Juristes direktora vārdā nosūtītajās atbildēs minēts: «SIA «Linas Agro» ir saņēmusi iesniegumus, kuros zemnieku saimniecības norāda, ka vasaras sezonā ir pastāvējuši ārkārtas apstākļi, kas tiem liedz pildīt līgumsaistības. Jāuzsver, ka SIA «Linas Agro» līgumsaistības ar trešajām personām, tajā skaitā lietuviešu zemniekiem, neskar Latvijas zemniekus un viņu pienākumus izpildīt līgumsaistības pret SIA «Linas Agro». Apstāklis, ka, iespējams, citur ir citādi, nenozīmē, ka pusēm nav jāpilda uzņemtās saistības.»Šis gads graudaugu audzētājiem tiešām bijis sarežģīts – lietus, krusa, nežūstoša zeme nokultās ražas daudzumu būtiski samazinājuši, apgrūtinot to saistību izpildi, kuras zemnieki uzņēmušies pret graudu iepircējiem. Uzņēmuma «Elagro» vadītājs Olafs Legzdiņš norāda – lielākā daļa zemnieku savas saistības godam izpildījuši un dažādās problēmas izdevies veiksmīgi atrisināt sarunu ceļā.O.Legzdiņš: «Taču ir situācijas, kurās arī zemnieki nav godprātīgi, piemēram, mums teic, ka rapsi izkūlusi krusa, bet izrādās – nokulto viņš pārdevis kādam citam. Zemnieku neviens nespiež slēgt līgumu par fiksētiem piegādes apjomiem, kurus vēlāk nevar izpildīt. Turklāt mums nav tāda situācija kā Krievijā, kur Putins pasludinājis ārkārtas situāciju. Tas nozīmē, ka saistības ir jāpilda, jo valsts nekādu force major nav izsludinājusi. Varu godīgi teikt – pat ja zemnieki nepiegādā tikai 10% no solītā, tirgotājam sākas problēmas.«To, ka viegli šovasar nav klājies, atzīst arī kooperatīvās sabiedrības «Latraps» valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža. «Jau slēdzot līgumu, zemnieku brīdinām, ka savas piegāžu iespējas jāvērtē reāli. Par laimi, mums ir apgriezta iepirkumu sistēma, kad zemnieks nodod, mēs pārdodam un tad norēķināmies, nevis kā citiem uzņēmumiem, kuri veic spekulācijas biržā un, ja nav noteikto piegāžu apjoma, cieš zaudējumus,» uzsver E.Ruža.Kā zemnieki, tā graudu uzpircēji norāda – lai ik rudeni nenāktos sastapties ar dabas nodarītajiem zaudējumiem, kuru dēļ cieš abas puses, valstij tomēr beidzot būtu jāsakārto jautājums par normālu sējumu apdrošināšanu. «Kanādā, ASV, vecajās ES dalībvalstīs sējumu apdrošināšana darbojas normāli – tos iespējams apdrošināt par negūto peļņu, nevis kā pie mums – tikai par sējā zaudētā kompensāciju,» atzīst J.Vinters un arī O.Legzdiņš.Lai gan zemnieki ir gana skeptiski par ZM vēlmi un iespējām tiem palīdzēt, viņi tomēr ķērušies pie vēstules sacerēšanas zemkopības ministram Jānim Dūklavam, cerot uz viņa izpratni par situācijas nopietnību un nacionālo interešu apdraudējumu. Biedrības «Zemnieku saeima» biroja vadītāja Maira Dzelzkalēja uzsver: «Šis nebūt nav pirmais šāda veida gadījums, taču tam ir divas puses – cik liela bijusi neraža un cik lielas ir cenu atšķirības noslēgtajos līgumos ar šā brīža cenām biržās.» Tādēļ zemniekiem viņa iesaka apvienoties un noalgot juristus, kas spēj izsekot juridiskajām niansēm. «Pat ja slēgtie līgumi ir konfidenciāli, zemniekam ir tiesības rakstīt pilnvaru juristam, lai tas līgumu izpētītu un pārstāvētu tālāk zemnieka intereses,» skaidro M.Dzelzkalēja.

ZZ.lv ARHĪVS

SIA «Linas Agro» negaidītās soda naudas var izputināt Jelgavas novada zemniekus

Kategorijas