Telpas viesnīcā bez konkursa par 13 latiem kvadrātmetrā

2013. gada 30. aprīlis 00:00

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieks «Ziņām» atklāj biroja telpu meklēšanas aizkulises, kā ar vadības gādību dienesta nodaļa, neizsludinot konkursu, iemājojusi pašvaldībai pietuvinātās firmas «Kulk» viesnīcā «Jelgava». Lai gan kopš 2007. gada nomas maksa samazināta teju četras reizes, VID uzņēmumam «Kulk» arvien pārskaita ievērojamu summu par apsaimniekošanu. Dienests, kam pārmetumu skaidrošanai bija nepieciešamas divas nedēļas, apgalvo – kopš «trekno gadu» izšķērdības daudz kas mainījies, VID reorganizēts, saimniekošanu padarot godīgāku.
VID Jelgavā telpas nomā četrās vietās – Mātera ielā 57 atrodas administratīvā ēka (pieder «Valsts nekustamajiem īpašumiem», nomas maksas nav), Stacijas ielā 1 strādā muitas kontroles punkts (pieder «Latvijas dzelzceļam», nomas maksa esot konfidenciāla), Pasta ielā 44 izvietots arhīvs (pieder Jelgavas pašvaldībai, noma – 50 santīmu kvadrātmetrā), bet Lielajā ielā 6 – viesnīcas «Jelgava» pirmajā stāvā – kopš 2005. gada klientus pieņem VID Jelgavas nodaļa. Tieši viesnīcas telpu atrašanas veids un nomas maksa raisa bažas par biroja darījuma godīgumu.

«Konkrēti pateica – tev jādraudzējas ar Bubuli»
«2005. gadā pārgāju strādāt VID Zemgales reģionālajā iestādē par Saimniecības daļas galveno speciālistu. Tur, pateicoties «Zemgales Ziņām», vismaz sakārtojām šķūnīšus Mātera ielas pagalmā, jo VID vadība, būdama labos draugos ar pašvaldību, šo jautājumu necilāja. Tie bija «treknie gadi», un nauda gāja pa labi, pa kreisi, kur vajag un nevajag, iepirkumi, un tik uz priekšu, jo dārgāk, jo labāk! Pastrādāju tur gadu un astoņus mēnešus un aizgāju prom neatskatoties, jo tā izveidotā sistēma bija vistīrākā korupcija,» «Ziņām» apgalvo kāds bijušais VID darbinieks (vārds ir «Ziņu» rīcībā), kas runāt pēc septiņu gadu klusēšanas sācis, jo startēs pašvaldību vēlēšanās.
Toreiz priekšnieks ar sekretāres starpniecību viņam devis uzdevumu veikt aptauju par telpu nomas cenām Jelgavā. «Konkrēti uzdeva sagatavot atskaiti, lai vidējā nomas maksa būtu 12 latu par kvadrātmetru. Es atteicos likt zem šāda dokumenta savu parakstu un uzrakstīju atlūgumu. Tāda aptauja vēlāk vienalga tapa, jo VID Jelgavas nodaļa sāka nomāt telpas no Bubuļa kungam piederošās viesnīcas «Jelgava», kas telpas piedāvāja it kā «vislētāk». Atceros, toreiz atnāca uz VID Zemgales struktūrvienību strādāt jauns direktors, un viņam konkrēti pateica, ka tev jādraudzējas ar Rāviņu un Bubuli,» «Ziņām» stāsta bijušais speciālists.

VID esot ļoti mainījies
Pēdējo astoņu gadu laikā mainījies ne tikai VID personāls, bet ievērojamas izmaiņas notikušas arī pašas iestādes struktūrā, «Ziņām» skaidro dienesta pārstāve Linda Plešauniece. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir VID funkciju centralizācija – tā notika visaptverošas VID reorganizācijas laikā, kas aizsākta 2008. gada novembrī. 2005. gadā, kad «Ziņu» informācijas avots bija dienesta darbinieks, VID bijušas septiņas juridiski patstāvīgas iestādes – centrālais aparāts Rīgā un sešas reģionālās iestādes, tajā skaitā Zemgales.
Galvenie VID reorganizācijas mērķi un ieguvumi bija pāreja uz viena līmeņa organizatorisko struktūru (līdz tam bija trīs līmeņi), VID procesu centralizēšana, efektīvāka un kvalitatīvāka funkciju pārraudzība, vienveidīgas prakses piemērošana un VID iekļaušanās piešķirtajā kārtēja gada budžetā, skaidro dienests.

Nomas maksa trīskāršojusies
VID Zemgales reģionālās iestādes kopējais budžets gan nodokļu administrēšanas, gan muitas funkciju nodrošināšanai 2005. gadā bija nepilni trīs miljoni latu, proti, 2,9 miljoni latu, bet tieši telpu nomai atvēlētie izdevumi – 119 080 latu. Savukārt Jelgavas klientu apkalpošanas centrs telpu nomai toreiz drīkstējis atvēlēt 63 338 latus.
Šajā laikā VID Zemgales reģionālo iestādi līdz 2005. gada 10. martam vadīja nu jau aizsaulē aizgājušais Juris Zahārovs, pēc tam 2005. gadā direktora amata pienākumus pildīja direktora vietnieks Pēteris Sējāns. Jāatgādina, ka J.Zahārovs tika pazemināts iestādes direktora vietnieka amatā. VID preses pārstāve Agnese Grīnberga laikrakstam «Diena» toreiz gan kategoriski noliedza, ka pazemināšana amatā saistīta ar sākto pārbaudi par to, vai J.Zahārovam piederošā un nu jau bankrotējusī zemnieku saimniecība «Upeslīči atpūtai» nav veikusi darījumus ar uzņēmumiem, kurus VID ierindojis fiktīvu uzņēmumu skaitā.
Savukārt 2007. gada 30. janvārī tika noslēgts līgums par telpu nomu toreizējās Jelgavas nodaļas (tagad – Jelgavas klientu apkalpošanas centrs) vajadzībām ar SIA «Kulk». VID neskaidro, kā atradis un kāpēc izvēlējies tieši uzņēmumam «Kulk» piederošās viesnīcas pirmo stāvu. Tobrīd telpu nomas maksa tika noteikta 13 latu (ar PVN) par kvadrātmetru, un tajā ietilpusi arī telpu apsaimniekošana un ieguldījumu amortizācija (pārbūve un pielāgošana atbilstoši VID nodaļas specifiskajām vajadzībām, pārprojektējot telpu plānojumu, izveidojot kabinetu sistēmu un klientu apkalpošanas zāli, kā arī aprīkojot telpas ar jaunām komunikācijām).
Patlaban viesnīcas telpu nomas maksa kopā ar apsaimniekošanas izdevumiem ir 4,32 lati par kvadrātmetru mēnesī jeb 61 539 lati gadā par 1187 kvadrātmetrus plašajām telpām. Par apsaimniekošanu VID uzņēmumam «Kulk» maksā 1,44 latus kvadrātmetrā jeb vairāk nekā 1700 latu mēnesī. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Telpas viesnīcā bez konkursa par 13 latiem kvadrātmetrā

Kategorijas