«Vēlos pavilkt garāku vasaru»

2013. gada 26. aprīlis 00:00

Ilzes Gamorjas pārziņā ir visas pilsētas puķu dobes, parki, skolu pagalmi un rotaļlaukumi.
«Manā pieredzē vēl tik traki nav bijis, ka sezona par vairāk nekā pusmēnesi aizkavējusies. Parasti aprīļa vidū jau cītīgi darbojamies. Patlaban grābjam un rušinām dobes, pēc lielajiem paliem jāsakārto pludmale. Ap maija vidu sāksim stādīt vasaras puķes un liksim laukā podus,» daļu no apjomīgā darbu saraksta sauc pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» zaļo zonu apsaimniekošanas speciāliste Ilze Gamorja. Viņas pārziņā, domās, idejās un rūpēs ir visas Jelgavas dobes, parki, skvēri, skolu pagalmi un rotaļlaukumi.

Sākums vidusskolas bioloģijas klasē
«Pilsētsaimniecībā» Ilze ir kopš 2002. gada un uzreiz zaļo zonu apsaimniekošanas speciālistes amatā. Lai gan izvēle ir sirdij tuva un saprotama, tomēr šo karjeras pavērsienu varētu saukt arī par nejaušu.
«Pēc vidusskolas es iestājos Juvelieru koledžā Rīgā. Mani vecāki Velta un Māris Jumīši visu mūžu apstrādājuši dzintaru. Esmu tajā vidē izaugusi, redzējusi, kā tas notiek, piedalījusies gadatirgos. Taču šis arods nebija līdz galam mans, tāpēc nolēmu palikt Jelgavā un studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viss tepat uz vietas, nav jābraukā,» Ilze Gamorja nenožēlo izvēli.
Pirms 20 gadiem Pārtikas tehnoloģijas fakultātes mājturības studiju programma, kuru apguva Ilze un kurā tika apskatīta arī dārzkopības joma, bija viena no prestižākajām augstskolā. Nācās pasvīst ieskaitēs un eksāmenos, kad lieti noderējis Jelgavas Valsts ģimnāzijas bioloģijas – ķīmijas novirziena klasē iegūtais rūdījums. «Gāja interesanti. Klasē mācījās vairāku ārstu bērni, kuri jau zināja, ka arī paši būs mediķi. Es nezināju. Izvēlējos šo klasi tāpēc, ka mani interesēja bioloģija un arī pārējie priekšmeti tur tika mācīti vispusīgi,» karjeras sākuma pavedienus ķer pilsētas zaļās zonas apsaimniekošanas speciāliste. Jāpiebilst gan, ka šis pakāpiens dzīvē nenāca uzreiz. Augu skaistumu un dabu Ilze kādu laiku pa pilnam izbaudījusi floristes darbā.

Iziet dārzā rīta rasā
Rūpes par pilsētas zaļo rotu nebūtu pilnīgas, ja mājās nebūtu sava daiļdārza, bet Ilzei kopā ar vīru Oļegu un dvīņiem dēlu Gati un meitu Kristu tāds ar košumkrūmiem un puķēm jau vairāk nekā desmit gadu ir.
«Kā nāk pavasaris, vīrs jau baidās, kas atkal būs jāpārstāda. Dārzs vairāk ir mana vīzija un iniciatīva. Pārējie nāk palīgā. Mums visiem ļoti patīk. Īpaši fantastiski ir vasaras rītos iziet dārzā, dzert kafiju un skatīties, kā saulē mirdz rasas pielijušie zirnekļu tīkli,» jūsmo zaļās ziedu rotas mīļotāja, nebēdādama, ka dārza kopšana un uzturēšana prasa lielas pūles. Spēku taču dod ne tikai galarezultāts, bet arī pats daiļdārza veidošanas radošais process. Enerģijas dzirksts uzšķiļas, jau rokām saskaroties ar zemi, pārliecinājusies dārza īpašniece. Viņa ar nepacietību gaida maija brīvdienas, kad atkal varēs to izbaudīt – pārgrābt, izrušināt dobes, apgriezt pēc ziemas nokaltušos augus un veikt citus pirmos pavasara darbus.

Jelgava ir viena no zaļākajām
Lai gan mājas dārzs prasa daudz, pilnībā pietiek arī pilsētas «dārzam». Bet varbūt ir otrādi? Ilzes Gamorjas darba stundas taču lielākoties aizrit «Pilsētsaimniecībā», kur top idejas un tiek plānota turpmākā rīcība.
«Visu laiku jātur acis vaļā! Arī ziemā un aizbraucot uz citu valsti vai pilsētu. Tā rodas idejas un vēlmes, top zīmējumi,» pārmaiņu procesa sākumu atklāj speciāliste. Tā īstenošana pašvaldības iestādē sākas līdz ar budžeta piešķiršanu. Top iepirkums, pieslēdzas konkursos uzvarējušie uzņēmumi, arī tā saucamie «simtlatnieki», un darbs var sākties.
«Katrai pilsētai ir savs stils un «odziņa». Jelgavu droši var saukt par vienu no zaļākajām. Kopš notiek Lielās talkas, stihisku izgāztuvju pilsētā kļuvis krietni mazāk. Cilvēki arī vairāk novērtē apstādījumus, priecājas par košām puķēm. Tas rada gandarījumu. Es arī cenšos – vasara mums ir ļoti īsa. Gribas pavilkt garāku,» motivāciju, kas virza uz priekšu, atklāj Ilze. Jāpiebilst, ka viņas prātā izloloti arī stārķīši un aitiņas, kas mīlīgi «ganās» pilsētas zaļajā zonā. Drīz tiem pievienosies eži ar graudzālēm adatu vietā. «Cenšos tos salikt vietās, kur vēl nav bijuši, lai cilvēkiem, kas dzīvo nomaļāk, būtu prieks,» teic idejas autore, pārāk neuztraucoties, ka šie vides objekti, esot prom no acīm, varētu tik sabojāti. Iedzīvotāji esot saudzīgi, ja neņem vērā pērn nozagto stārķīti un vēl dažus sīkus bojājumu.

Radi satiekas īpašā Jumīšu saietā
«Man ir daudz mīļu puķu. Taču vairāk izvēlos tās, kas neprasa lielu kopšanu, bet smuki un ilgi zied, piemēram, pelargonijas. Mūsu ģimenei patīk daudz ceļot – lai nebūtu tā, ka palieku atkarīga no augiem. Salaistu un varu mierīgu sirdi braukt,» vēl vienu aspektu, kas dod spēku un uzlādē, atklāj Ilze.
Gamorji iecienījuši aktīvu atpūtu dabā. Garāki ceļojumi, piemēram, uz Horvātiju, Vāciju vai Lietuvu un Igauniju, tiek plānoti. Taču brīvdienu rītos lielākoties notiek tā – ārā saulains laiks, metam somas mašīnā un laižam! «Nekur tālu jau nav jābrauc. Piemēram, Jūrkalnē ir fantastiski saulrieti – dzer kafiju un baudi dabu! Mums ir svarīgi visai ģimenei būt kopā,» attiecību kopšanas nozīmi ar savu otru pusīti un jau jauniešu vecumu sasniegušajiem bērniem akcentē Ilze Gamorja. Visticamāk, šo vērtību viņa guvusi no savas lielās ģimenes. Par to liecina, piemēram, īpašais Jumīšu saiets – tradīcija, ko iedibinājis Ilzes tētis. «Tie ir svētki, kas izceļas ar jautrām spēlēm, dejām, garšīgiem ēdieniem un interesantām ekskursijām, jo katru reizi citā vietā salidojuma organizēšanu uzņemas viens no manas vecmammas bērniem. Vecmāmiņai patlaban ir 96 gadi, bet viņa ir priecīga un omulīga, gatava visur piedalīties. Salidojumu apmeklē ap 60 radinieku. Tā ir iespēja reizi gadā satikties un redzēt, kā aug bērni, cik jauni un jauki paliekam mēs paši,» smej «ex» Jumīte.

Nevajag ķert kreņķi
Ģimene, dārzs un ceļojumi nav vienīgie, kas piepilda Ilzes dzīvi. Svarīga arī sevis pilnveidošana. «Interesējos par ezotēriku. Vēlos saprast dzīves filozofiju, kas, kā un kāpēc notiek, vilkt paralēles. Līdz ar to manī daudz kas ir mainījies, sakārtojies pa plauktiņiem. Vairs tik ļoti nesatraucos. Esmu sapratusi, ka dzīve jātver viegli, neķerot kreņķi par katru sīkumu,» viņa dalās atziņās, piebilstot, ka brīvā brīdī labprāt ada, apglezno zīdu un nodarbojas ar citiem rokdarbiem.
«Tūlīt būs lielā talka – piedalīsimies tajā! Iesim ārā, sakopsim savu vidi, vērosim putnus, skatīsimies, kā mostas daba!» aicina Ilze Gamorja. Rīt viņa talkos kopā ar saviem «Pilsētsaimniecības» kolēģiem – sakops teritoriju, dosies uz mežu, liks putnu būrīšus. Un atkal būs par vienu zaļu un sakārtotu stūrīti vairāk! ◆

ZZ.lv ARHĪVS

«Vēlos pavilkt garāku vasaru»

Kategorijas