Vagonrūpnīcai zemes nav, bet mērs liek pamatus

2013. gada 25. aprīlis 00:00

193

Vagonrūpnīcai zemes nav, bet mērs liek pamatus

Ieilgušais klusums pēdējo desmitgažu lielākajā Jelgavas investīciju plānā, pašvaldības un uzņēmēja strupie komentāri un neoficiālas pietuvinātu personu versijas par strīdiem ļauj domāt – vismaz šogad solītās Krievijas giganta vagonbūves rūpnīcas Jelgavā nebūs.
Kopš Jelgavas Domē tika parakstīts līgums starp pašvaldību, Krievijas korporācijas «UralVagonZavod» (UVZ) meitas uzņēmumu Latvijā akciju sabiedrību «UVZ Baltija» un zemes īpašniekiem akciju sabiedrību «Jelgavas Cukurfabrika» par kravas vagonu rūpnīcas izveidi kādreizējās cukurfabrikas teritorijā, pagājuši teju četri mēneši. Pašlaik ir skaidrs, ka Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa (ZZS) un «UVZ Baltija» valdes priekšsēdētāja Andreja Sačika apgalvojumi, ka jau šā gada beigās sāks ripot pirmie Jelgavā komplektētie vagoni, ir utopija. Tiesa, A.Rāviņš vēl nesen apgalvoja, ka jau maijā sākšot betonēt rūpnīcas pamatus. Skaidra un atklāta informācija par projekta virzību (zemes iegādi, rūpnīcas projektēšanas, saskaņošanas un citiem jautājumiem) patlaban nav pieejama, jo arī uzņēmuma vadība par plānu attīstību runāt nevēlas. Toties pirmsvēlēšanu iespaidā pilsētā izplatās dažādi traktējumi, ko «Ziņas» arī centās apkopot.
Aptaujātie būvnieki un projektētāji, kas gan visi kā viens vēlējās palikt anonīmi, atzīst – komplektējošās rūpnīcas uzbūvēšana gada laikā, izmantojot profesionāļu, nevis kabatas pasūtījuma būvnieku pakalpojumus ir reāla. Tādā gadījumā jau janvārī bija jānoslēdz attiecīgi līgumi, bet projektēšanas un būvniecības darbi jāīsteno paralēli, pa posmiem. Ja posmu saskaņošana pašvaldībā un citās instancēs notiktu tikpat profesionāli un bez gumijas stiepšanas, maijā tiešām varētu sākt pamatu betonēšanu, augustā pievērsties karkasam un iekārtām, bet gada beigās rūpnīcu nodot ekspluatācijā.
Saskaņā ar līgumu pašvaldība apņēmās nodrošināt infrastruktūru – izbūvēt Aviācijas ielas turpinājumu, lai piekļūtu pie rūpnīcas. Iepirkuma konkurss par ielas turpinājuma projektēšanu noslēdzies. Domnieki sēdē pieņēmuši lēmumu par ielas izbūvei nepieciešamās zemes saņemšanu pašvaldības īpašumā, taču vairāk par projektu oficiālas informācijas nav.

Vai noteikumu maiņa spēles laikā?
A.Rāviņš marta nogalē Jelgavā notikušajā Latvijas Zemnieku savienības kongresā, jautāts par virzību, laipni stāstīja, ka rūpnīcas projekts tiek attīstīts, kā sākotnēji iecerēts. «Projekts pašlaik ir projektēšanā, un plāns ir tāds, ka maijā mēs liksim pamatakmeni,» apgalvoja A.Rāviņš. Kad «Ziņas» norādīja, ka tas vairs nav reāli un, spriežot pēc kuluāru informācijas, projekts zināmu iemeslu dēļ nobremzējies, A.Rāviņš paaugstinātā balss tonī teica: «Lai tie, kas runas rada, lai runā arī tālāk. Mēs darām, mēs nerunājam!» Nenoklausoties papildjautājumu, iepriekš smaidīgais Domes priekšsēdētājs kļuva strups un vairs nevēlējās turpināt sarunu, vien noteica: «Vēlreiz saku, ja nesaprata, – projekts iet savu ceļu!»
Jelgavas uzņēmējiem, kuri gada sākumā saistīja lielas cerības ar iesaistīšanos rūpnīcas būvniecībā un šā procesa apkalpošanā, kā arī pilsētniekiem, kuri pēc iespējas ātrāk grib vairāk zināt par reālām darba iespējām, šāda augstprātības mērcē ietērpta atbilde ar mutes aizbāšanas izpausmēm liecina par zināmas spriedzes robežas sasniegšanu un raisa minējumus. Kā A.Rāviņš, nebūdams nedz zemes īpašnieks, nedz objekta pasūtītājs, var iesaistīties tā projektēšanā un betonēšanā? Loģikai sekojot – vienīgi virtuāli. Atsevišķi uzņēmēji pauduši, ka investoru piesaistīšana nu izskatoties pēc atbaidīšanas un viņu cerības vēršoties tukšās ilūzijās.
Viena no kuluāru versijām liecina, ka projekta bremzēšanos iespējams saistīt ar «spēles noteikumu» izmaiņām. Projekta īstenotāja «UVZ Baltija» ieceres realizēšanai vēl nemaz nav iegādājusies Jelgavā zemi un nostiprinājusi to Zemesgrāmatā. Šīs iestādes dati nedēļas sākumā liecināja – zeme Cukura ielā 22 arvien pieder «Jelgavas Cukurfabrikai». Nav izslēgts, ka darījuma virzītāji pirms līguma parakstīšanas nebija stingri vienojušies par visiem nosacījumiem, tostarp zemes cenu. Mūsu pušu pārstāvji, no kuriem daļa pieradusi pie ES naudas «sadalīšanas», pēkšņi varēja mainīt nosacījumus un, piemēram, individuāli vai uz nerakstītas vienošanās pamata ar nolūku iegūt papildu bonusus un vairot savu nākotnes labklājību, par miljonu paaugstināt zemes cenu. Sak, tāda mēroga kompānijai kā UVZ miljons šur vai tur neko nenozīmē. Vēl jo vairāk tas varēja notikt, ja darījuma sarunu vedēji, labu gribēdami (vai profesionālisma trūkuma dēļ), paspēja atklāt, ka rūpnīcas projekta iecere jau piesaistīta konkrētajam zemesgabalam.
Taču Latvijā tik ierastās vieglās peļņas tīkotāji mēdz aizmirst, ka biznesa cilvēkiem neatkarīgi no tautības un valsts piederības, ja naudu nopelnījuši ar savu darbu un prāta spējām, nevis shēmošanām, noteikumu maiņa spēles laikā nav pieņemama. Kam tādam notiekot, sākas piesardzība, bremzēšanās un pat strupceļš. Tāpat īsti biznesa cilvēki zina, cik kas maksā, un pārmaksāt nav gatavi. Vagonu rūpnīcas gadījumā jau tas, ka UVZ atteicās no projekta īstenošanas kādreizējā RAF teritorijā, liecina – investors negāja uz «urrā», bet rūpīgi izvērtēja rietumu kompānijas «NP Properties» īpašumā esošā biznesa parka piedāvājumu un, neņemot vērā labāku pamatinfrastruktūras (pievedceļa, dzelzceļa) nodrošinājumu, nosacījumus tomēr atzina par nepieņemamiem.
Spēles noteikumu maiņu iespējams saistīt arī ar izmaiņām «Jelgavas Cukurfabrikas» īpašumā esošās zemes nomas nosacījumos. Tas gan ir mazāk ticams, jo Krievijas pārstāvji, lai mazinātu riskus, biznesu cenšas attīstīt uz savā īpašumā iegūtas, ne nomātas zemes. Nopietni investori saprot, ka tranzīta, minerālmēslu transportēšanas un citās jomās, pateicoties tieši Krievijas pārstāvjiem, mūsu valstī radies vai arī savu labklājību krietni papildinājis ne viens vien vietējā mēroga miljonārs. Tāpat redz, ka mūsu amatvīru sludinātā labvēlīgā investīciju vide, solītās veiksmīgas sadarbības iespējas ar valsts un pašvaldību institūcijām praksē nozīmē ne vienu vien slēptu zemūdens akmeni. Tālab ieguldīt Latvijā nopietnākos, ar ražošanu saistītos projektos Krievijas pārstāvji īsti neraujas, tos viņi labprātāk īsteno valstīs ar lielāku potenciālu. Latvijā mazāk problēmu sagādā un līdz ar to pieprasītāki ir objekti uzturēšanās atļaujas nodrošināšanai Šengenas zonas valstīs.
Vēl iespējams tirgošanās variants par «UVZ Baltija» kapitāldaļu piederību. Proti, zemes īpašnieki vai projekta bīdīšanas «izpalīgi» ja ne citādi, tad vismaz šādi nevēlas palaist garām savu kumosu. Publiskajā telpā pērn pavīdēja informācija, ka projektā līdzdalīgs varētu būt arī «Latvijas dzelzceļš». «UVZ Baltija» akcionāru saraksts publiski nav pieejams.

Bonusu diņģēšanas avots?
Gada sākumā pirmsvēlēšanu gaisotnē neoficiālās runās parādījās informācija, ka visi ar vagonu rūpnīcu saistītie jautājumi atrodas tiešā Jelgavas mēra A.Rāviņa kontrolē. Tā ticamību pastiprina viņa runasveids, jo, kaut projektu īsteno Krievijas kompānija, frāzes «maijā mēs liksim pamatakmeni» un «mēs darām, mēs nerunājam!» liek domāt par tiešu pašvaldības vadības līdzdalību. Ne vien pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem, bet pat tuviem partijas biedriem pieejamā informācija šajā jomā esot ierobežota. Tas izraisījis zināmus iekšējos nemierus, rīvēšanos un arī runas par citu kandidātu uz Jelgavas mēra krēslu.
Drīz pēc līguma parakstīšanas «UVZ Baltija» pārstāvis Igors Aleksejuks pabijis Hercoga Jēkaba kluba pasākumā. Nezinātājiem jāpaskaidro, ka šis ne visiem darījumu cilvēkiem pieejamais klubs pilsētā tiek saistīts ar A.Rāviņam pietuvinātiem uzņēmējiem un citām vajadzīgām personām savstarpējo interešu bīdīšanai un balstīšanai. Pirmsvēlēšanu gaisotnē pastiprinātas uzmanības apstākļos I.Aleksejuka atrašanās kluba pirmajās rindās līdzās Domes vadītājam nav palikusi nepamanīta un raisījusi zibeņus no atsevišķiem partijas biedriem, kā arī radījusi augsni dažādiem pieņēmumiem.
Zinot, ka partiju kases pēdējos gados pildās pieticīgi, kā arī ierobežotās Jelgavas budžeta iespējas, kad pilsēta šajā sasaukumā gandrīz neveic ņemto kredītu maksājumus, bet lielākoties sedz tikai procentus, neiztikt arī bez informācijas par UVZ kā iespējamo A.Rāviņa saraksta sponsoru, kas ļautu negaidīti īstenot kādas ieceres, tādējādi uzlabojot varas partijas reitingus.
No kādas partijas dzirdētas šaubas, vai pretendēšana uz vadošu pozīciju ieņemšanu Jelgavā maz ir lietderīga un vai neapskaužamās finansiālās situācijas dēļ atmaksāsies, jo tuvākajā nākotnē jaunu kredītu ņemšanas iespējas pašvaldībai būs izsmeltas, bet esošajā budžetā lieli tēriņi plānojami jau uzņemto saistību dzēšanai vai risināmas ne tās patīkamākās sarunas par tālāku pamatsummas maksājumu pagarināšanu. Vēl citi vietējā politiskā «ķēķa» lietpratēji slejas domāt, ka «zaļzemnieku» citadelē Jelgavā šā saraksta pozīcijas tāpat ir pietiekami stingras, citas nopietnas alternatīvas, pateicoties partiju savstarpējo interešu saskaņošanai, nav, tālab lieka naudas izmešana šiem mērķiem nav nepieciešama.
Zinot A.Rāviņa pausto par maijā gaidāmo vagonu rūpnīcas pamatu likšanu, kāds uzņēmējs nosmēja, ka nu ar UVZ varēs operēt tāpat kā savulaik ar tirdzniecības centra «Pilsētas pasāža» projekta īstenotājiem. Proti, pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām objekta pasūtītājs, lai izvairītos no iespējamās spieķu likšanas objekta būvniecībā pēc vēlēšanām, no kādām trešajām personām par zināmu atlīdzību varētu saņemt «palīdzības piedāvājumu». Tiklab, operējot ar iespējamām izmaiņām pēc vēlēšanām, pasūtītājam varētu piedāvāt «parūpēties» par objekta jaunbūves ierakstīšanu Zemesgrāmatā vēl pirms pamatu izbūves, kā tas 2005. gadā notika ar «Pilsētas pasāžu».
Kopš A.Rāviņa vadīšanas sākuma «Ziņas» aprakstījušas gadījumus par rīcību ar pašvaldības zemi zem tirdzniecības centriem «Valdeka» un «Pilsētas pasāža», Lielupes krastā esošā biznesa inkubatora, par rīcību ar siltumtīklu uzņēmumu, Jelgavas Autobusu parka šoferu statusu, par šā uzņēmuma un SIA «Intransserviss» amatpersonu darbošanos, infrastruktūras projektiem, namu apsaimniekošanas un siltināšanas problēmām, slimnīcas vadības korumpētību, bērnudārzu kolīzijām un virkni citu jautājumu, kas nebūt nav risināti pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēs.

Investora zaudēšana būtu sāpīga
Tāda vai citāda spēles noteikumu maiņa vai papildu bonusu diņģēšana Jelgavai var izvērsties ar investora zaudēšanu, citas projekta realizācijas vietas izvēli Latvijā vai kādā no kaimiņvalstīm. No stratēģiskā viedokļa Jelgavas priekšrocības nebūt nav tik nozīmīgas. Vagonus komplektējošo sastāvdaļu ievedmuita nav atkarīga no atrašanās vietas. Komplektējošo daļu piegāde «Latvijas dzelzceļa» iespaidīgo tarifu dēļ jebkurā gadījumā veido nopietnas izmaksas. Ne velti biznesa forumā marta nogalē pat ASV pārstāvji cēla trauksmi par mūsu dzelzceļa kravu pārvadājumu un tarifu jomā pastāvošo korupciju. UVZ gala produkcijas tālākajai loģistikai nākotnē svarīgāks varētu izrādīties ostas faktors. Arī darbaspēka nodrošinājuma jautājums mūsdienās ir atrisināms jebkurā pilsētā, bet rūpnīcas atrašanās attālums no Rīgas ir pieciešams.
Vēl dzirdēts viedoklis, ka ražošanas bizness, kas atbilstoši etiķetei sācies ar villas iegādi biroja vajadzībām, ar to var arī beigties. «UVZ Baltija» darbošanos sākusi Mežaparka namā, kura adrese UVZ oficiālajos datos kā biroja atrašanās vieta gan nefigurē. UVZ mājas lapā minēta juridiskā adrese Strēlnieku ielā 9 – 7, kur atrodas «UVZ Baltija» padomes priekšsēdētāja vietnieka Ilmāra Krūma juridisko un cita spektra pakalpojumu birojs. I.Krūma vārds jelgavniekiem agrāk pavīdējis atsevišķos ar pašvaldību un tās uzņēmumiem saistītos jautājumos.
Mežaparka adrese parādās «UVZ Baltija» biroja e-pastā. Sarakstei kompānija izmanto nevis korporatīvo, bet sociālā (gmail) tīkla adresi. Sakses ielas 4. nams Rīgā saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem pieder «UVZ International S.a.R.I.». UVZ mājas lapa liecina, ka tā ir Luksemburgā (ofšoru zona) reģistrēta korporācijas struktūrvienība, kuras ģenerāldirektors ir Konstantīns Djomins. Tā kā kompānija no informācijas sniegšanas atturas, nav zināms, vai tas pats K.Djomins ir arī Latvijā reģistrētās akciju sabiedrības «UVZ Baltija» padomes priekšsēdētājs.
Kāda Rīgas juridiskā biroja pārstāvis, kura darbība saistīta arī ar pakalpojumu sniegšanu NVS valstu pārstāvjiem, «Ziņām» skaidroja, ka Krievijas kompānijām, tanī skaitā arī valstij piederošām, raksturīgi līdzekļus (sevišķi ārvalstu darījumiem) izvietot ārpus savas valsts, tostarp dažādās tā sauktajās nodokļu paradīzes zonās, kas nodrošina diskrētumu. No tā izriet, ka Luksemburgas struktūrvienība ir patiesais labuma guvējs no Mežaparka īpašuma iznomāšanas «UVZ Baltija». Tiklab iespējams, ka Luksemburgas struktūrvienībai pieder arī «UVZ Baltija», jo publiski akciju īpašnieki nav atklāti.
Iespējams, vagonu rūpnīcas projekta kavēšanās saistīta ar līdzekļu pazaudēšanu kādā no Kipras bankām. Tomēr kuluāru informācija Jelgavā par projekta bremzēšanos sāka virmot krietnu laiku pirms tam. Arī internetā tādas ziņas, ka UVZ Kiprā būtu pazaudējusi naudu, neparādās.
Darījumu cilvēki slejas domāt, ka UVZ ieceres Latvijā tomēr nebeigsies ar Mežaparka nama iegādi, jo koncerna nodomi pausti publiski, par tiem izteicies Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Nams, kura iegādes formētāji no Latvijas ir pieklājīgi nopelnījuši, drīzāk kalpos koncerna prestiža uzturēšanai. Savukārt vagonu ražotnes izveide nākotnē varētu papildināties ar jaunu Krievijas interešu izvēršanu un iesaistīšanos globālākos ar dzelzceļa nozari saistītos projektos. Tādi plāni šogad jau pieminēti Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās reizē ar Vācijas kancleri Angeli Merkeli. Zināms, ka dzelzceļa jautājumi nākamajā plānošanas periodā ES izvirzīti kā prioritāri.

Projekta attīstītāji no komentāriem izvairās
Akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» algotie pārstāvji par rūpnīcas projektu ir tikpat nerunīgi kā A.Rāviņš pēc sarunas pavērsiena marta beigās, bet uzņēmuma īpašnieki aizslēpušies aiz ofšoru vairoga. Tiesa, «Jelgavas Cukurfabrika» savas saistības ir izpildījusi – ielas turpinājuma izbūvei nepieciešamā zeme Jelgavas pašvaldībai ir nodota. Klusē arī akciju sabiedrība «UVZ Baltija». Janvārī pieteiktā intervija joprojām nav notikusi. Sākotnēji «Ziņām» uzņēmumā pauda, ka informāciju sniegt ir tiesīgs vienīgi valdes priekšsēdētājs A.Sačiks, kurš vēl neesot ieradies Latvijā. Kad «UVZ Baltija» solījumi ieilga, bet kuluāru minējumi Jelgavā pieņēmās spēkā, par vajadzību atgādinājām. Izskanēja piedāvājums, ka atbildes uz jautājumiem sagatavos UVZ preses dienests Krievijā. «Ziņas» pastāvēja uz interviju klātienē, bet uz to saņemts aicinājums necelt ažiotāžu un norāde, ka «UVZ Baltija» informāciju sniegs, kad uzskatīs par vajadzīgu.
Aprīļa pirmajā pusē saistībā ar plānoto publikāciju «Ziņas» aicināja «UVZ Baltija» informēt, kas konkrēti paveikts laikā pēc līguma parakstīšanas decembrī un kādi apstākļi investoram traucējuši iekļauties sākotnēji plānotajā investīciju apguves grafikā par rūpnīcas nodošanu ekspluatācijā līdz šā gada nogalei. «UVZ Baltija» biroja administratores Tatjanas Mitinas atsūtītajā atbildē pausts (citēts bez labojumiem – red.): «Informējam, ka atklātās informācijas priekš masu medijiem pagaidām nav. Kad tāda parādīsies, dosim zināt. Varam pateikt tikai to, ka darbs notiek, taču detalizēta informācija ir uzņēmuma konfidenciālā informācija.»
Jelgavnieki Maskavas valdības finansētās «AMO Plant» autorūpnīcas gadījumā jau pieredzējuši, ka sākotnēji solītās operativitātes vietā objekta būvniecība ieilga uz piecgadi, ka vairāku simtu vietā darbs tajā ir tikai ap 60 cilvēkiem, turklāt ar lielām pauzēm dažus mēnešus gadā. Plānoto ES standartu automašīnu vietā ražotnē komplektē Holandes autobusus, ar kuru realizāciju īsti nesokas – galvenais noņēmējs ir Jelgavas pašvaldībai piederošais autobusu parks. Tomēr tā vai citādi «AMO Plant» izveidē ieguldītie 20 miljoni latu saskaņā ar «Lursoft» datiem ir lielākās ārvalstu investīcijas, kas otrās brīvvalsts laikā ieguldītas Jelgavā. Kopumā kopš 1991. gada Jelgavas uzņēmumu attīstībā ārzemju investori ieguldījuši 28,9 miljonus latu. Tādējādi UVZ varētu būt nākamais lielākais vai vislielākais investors.

Kompāniju gatavojas nodot privatizācijai
Tomēr UVZ gadījums no «AMO Plant» atšķiras. Korporācija plānojusi veikt tiešās investīcijas, izmantojot sev pieejamos resursus. Tātad meitas uzņēmuma izveide un projekta īstenošana acīmredzot ir izkalkulēta, rūpnīcas izbūvei paredzēti līdzekļi, kuru iesaldēšana no biznesa viedokļa pat uz mēnesi nav prāta darbs. UVZ mājas lapa un citi resursi liecina, ka korporācijā strādā augsta līmeņa menedžeri, ka tai nav sveša sadarbības partneru tā sauktā DD (Due Diligence) pārbaude attiecībā uz iesaistīšanos apšaubāmas tīrības pakāpes (naudas atmazgāšanas, krāpnieciskos u.tml.) darījumos.
Interneta meklētāju informācija parāda, ka UVZ šogad plāno pieprasījuma samazināšanos pēc kravas vagoniem Krievijas iekšējā tirgū par 26 procentiem. Cikliskā noieta dēļ kravas vagonu jomā korporācija pēc izkļūšanas no parādu jūga 2010. gadā (ar Krievijas valdības subsīdiju un garantiju palīdzību) nolēmusi pievērsties ārvalstu ekspansijai, iegūstot vairākas licences amerikāņu tipa vagonu ražošanai, iegādājoties franču metāllējumu ražotāja kontrolpaketi. Šogad pēc trīs gadu sarunām UVZ atteicies no Serbijas metāllējumu kombināta iegādes. Bankrotējušā franču vagonu ražotāja «IGF Industries Arbel Fauvet Rail» iegādes mēģinājums izrādījies neveiksmīgs, meklējumi turpinājušies. Latvijas vai citu Baltijas valstu vārds analītiķu atzinumos nav manāms. Korporācijas mājas lapā nesen gan pievienota norāde ar «UVZ Baltija» koordinātām.
No pēdējām aktualitātēm dominē gatavošanās UVZ privatizācijai, kuras gaitā Krievijas valsts daļa korporācijā no 100 procentiem samazināsies līdz 50 un vēl vienai akcijai kontrolpaketes noturēšanai. Atsauksmēs par šo ieceri līdzīgi kā pie mums paustas bažas par iespējamo «prihvatizāciju», lielajiem valsts ieguldījumiem, kas nu par lētu naudu nonāks izredzēto rokās, kā arī neizpratne, kāpēc valstij jāpārdod pelnošs uzņēmums. UVZ jaunumu sadaļā dominē sadarbības izvēršana ar Ķīnu, Hanoverē parakstītais sadarbības līgums ar kanādiešu «Bombardier», jauni produkcijas modeļi, rietumvalstu tehnoloģiju ieviešana, UVZ pamatkapitāla palielināšana, personāla apmācības utt.
Latvijas vārds pieejams izdevuma «Vedomosti» informācijā par UVZ pievēršanos biznesa diversifikācijai, kopā ar ogļu kompānijas «Zarečje» (Kemerova) īpašniekam Viktoram Nusenkisam piederošo uzņēmumu grupu veidojot kopēju akciju sabiedrību. Pirmais posms, lai UVZ iekļautos ogļu ieguves un transportēšanas biznesā, esot finiša taisnē. Pirms tam gan piecu V.Nusenkisa grupā iekļauto uzņēmumu akcijām, tostarp Ventspils ostas Baltijas ogļu termināļa stividorkompānijas akcijām, Nikozijas (Kipra) tiesa uzlikusi arestu.
Tas nav vienīgais ar UVZ reputāciju saistītais tīmeklī pieejamais traips. Ir gan informācija par tiesu darbiem sakarā ar uzņēmumu akciju iegādi un rīcību uzņēmumu pārņemšanas laikā, par maksātnespējas pieprasījumiem un atsaukumiem, personāliju kolīzijām u.tml. Tiesa, tāda mēroga korporācijai kā UVZ, kurā ietilpst vairāk nekā 20 ražošanas uzņēmumu, projektēšanas un zinātnisko struktūrvienību, strādā vairāk nekā 70 000 cilvēku un kuras darbības areāls saistīts ar padsmit Krievijas apgabaliem, netīrās veļas iztirzāšanas kolīziju uz vispārējā fona nav tik daudz, atsevišķi mūsu darboņi UVZ šinī ziņā pārspētu.

273 miljonu atmazgāšana
Februārī zināmu viļņošanos Jelgavā izraisīja UVZ ģenerāldirektora vietnieka Sergeja Mlodika arestēšana Maskavas lidostā. Viņam un līdzdalībniecei izvirzīta apsūdzība par akciju izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu 273 miljonu Krievijas rubļu apmērā. Tā ir summa, kas latos pielīdzināma UVZ meitas uzņēmumā Latvijā ieguldītajam pamatkapitālam. Tas arī izraisīja jautājumu, vai Jelgavas Domes vadība pirms līguma parakstīšanas ir ievākusi informāciju par iespējamo darījuma partneru reputāciju.
A.Rāviņam raksta sākumā minētā noskaņojuma izmaiņu dēļ «Ziņas» šo jautājumu nepaspēja uzdot. S.Mlodika peripetiju izpēte liecina, ka krāpšana notikusi laikā, kad aizdomās turētais bijis UVZ konkurentu uzņēmuma direktoru padomes vadītājs, bet apsūdzība izvirzīta pērn. Pēc pirmās aizturēšanas pret 20 miljonu rubļu lielu drošības naudu viņš no aresta atbrīvots. Šogad, tā kā aizdomās turētais gribējis izlidot ārpus valsts, viņš atkal arestēts. UVZ no krimināllietas norobežojas, jo aktīvu izkrāpšanas laikā S.Mlodiks UVZ nav strādājis. Korporācijā viņš bijis ceturtās piektās nozīmīgākās personas statusā, vadījis UVZ ceļu būves, būvniecības un lauksaimniecības tehnikas divizionu, veicis korporācijai piederošās Čeļabinskas traktoru rūpnīcas «ČTZ Uraltrak» ģenerāldirektora pienākumus, bijis UVZ ģenerāldirektora vietnieks. Pēc lietas ierosināšanas S.Mlodiks UVZ uzrakstījis atlūgumu. ◆

UVZ kravas vagonu rūpnīcas izveidē Jelgavā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 20 miljonu eiro
◆ A/s «UVZ Baltija» ir Krievijas korporācijas UVZ meitas uzņēmums Latvijā, kura pamatkapitāls ir pieci miljoni latu.
◆ «UVZ Baltija» akcionāru saraksts nav publiski pieejams. A/s valdē darbojas Latvijas pilsoņi Igors Aleksejuks, Inita Ķeizare, priekšsēdētājs ir Krievijas Federācijas (KF) pilsonis Andrejs Sačiks. Uzņēmuma padomē darbojas padomes priekšsēdētājs KF pilsonis Konstantīns Djomins, padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas pilsonis Ilmārs Krūms, padomes locekļi – Latvijas pilsonis Juris Eglītis, Ukrainas valsts piederīgais Artūrs Motorins, KF pilsonis Vjačeslavs Bočkarevs.
◆ UVZ ir integrēta 100% apmērā Krievijas valstij piederoša struktūra, kurā ir vairāk nekā 20 industriālo uzņēmumu, izpētes institūtu un projektēšanas biroju Krievijā un Eiropas valstīs.
◆ UVZ produkcijas klāstā ir visu veidu dzelzceļa kravas vagoni, traktori, cita lauksaimniecības, celtniecības un ceļu būves tehnika, tramvaji, militārā tehnika (UVZ ir lielākais tanku ražotājs pasaulē), aprīkojums mākslīgajiem zemes pavadoņiem, siltuma centrālēm u.c.
◆ A/s «UVZ Baltija» valdes priekšsēdētāja A.Sačika darba un dzīves gājums atšķirībā no UVZ ģenerāldirektora O.Sijenko, kurš ieņem noturīgu vietu Krievijas TOP menedžeru elitē, «Vikipēdijā» nav atspoguļots. Tīmekļa informācija atklāj, ka viņš dzimis Latvijā (acīmredzot armijnieka ģimenē, kura pārcēlusies uz Krieviju), absolvējis Liepājas
7. vidusskolu. A.Sačika vārds dažādos laikos redzams saistībā ar dažādām Sanktpēterburgas komercstruktūrām, viņš figurē kā SIA «Rosnano Inženiering» (OOO «РОСНАНО ИНЖИНИРИНГ»), «Hella Telekom» (OOO «ГЕЛЛА ТЕЛЕКОМ») ģenerāldirektors, apsardzes SIA «Akos 1» direktors, slēgtās a/s «Pēterhofa Invest» («Петергоф-Инвест») direktors un grāmatvedis, slēgtās a/s «Grupa «Kalevala»» direktoru padomes priekšsēdētājs un akcionārs. Kā pēdējās kompānijas pārstāvis piedalās Krievijas un arābu valstu (Jordānija, AAE, Saūda Arābija, Sudāna, Sīrija, Omāna, Katara, Kuveita, Libāna, Lībija, Ēģipte, Jemena) lietišķās padomes darbā.

ZZ.lv ARHĪVS

Vagonrūpnīcai zemes nav, bet mērs liek pamatus

Kategorijas