ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Izdevumu analīzē pašvaldība nepiekrīt ministrijai; tā nepiekāpjas kritērijos

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2010. gada 4. oktobris 10:07

1450
Izdevumu analīzē pašvaldība nepiekrīt ministrijai; tā nepiekāpjas kritērijos

Jelgavas pilsētas pašvaldība sniegusi informāciju, ka pilsētas tēriņi administratīvajos izdevumos pērn nav bijuši tik lieli, kā aprēķinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), un varbūt neesot ņemti vērā daži maksājumi, kuri nav administrācijai. Savukārt ministrija tam nepiekrīt, paužot, ka efektivitātes rādītājam esot ņēmusi vērā citādus maksājumus, un katra iestāde paliek pie sava aprēķina.

Jelgavas pilsētas pašvaldībai sanāk citāds aprēķins administratīvajiem izdevumiem. Pašvaldības budžetā 2009.gadā izdevumu kategorijai «Vispārējie valdības dienesti» bija plānoti 6 169 986 lati. Administratīvajiem izdevumiem pagājušā gada budžetā bija paredzēti 2 312 774 lati. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam – 65 630, uz 1 iedzīvotāju tie bija 35,24 lati, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta.Tas ievērojami atšķiras no RAPLM aprēķinātajiem 69 latiem. Skaidrojot atšķirības, pašvaldības pārstāve atgādina, ka pašvaldība aktīvi izmanto ES fondu līdzekļus un ņem kredītus projektu priekšfinansējumam un līdzfinansējumam, līdz ar to 2009.gadā parādu procentu nomaksai bija nepieciešami 1,6 miljoni latu. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā tika iemaksāti 1,3 miljonus latu. Jelgavas pašvaldība 2009.gadā citām pašvaldībām izglītības funkciju nodrošināšanai pārskaitīja 335 tūkstošus latu un 212 tūkstošus latu par sociālās aizsardzības funkciju nodrošināšanu. Tas viss esot apvienots kategorijā «Vispārējie valdības dienesti».Pašvaldības dažādi klasificē budžeta izdevumus kategorijā «Vispārējie valdības dienesti». Līdz ar to pašvaldības uzrāda klasifikācijas kodus pēc saviem ieskatiem, piemēram, neiekļauj transfertus citām pašvaldībām izglītības funkciju vai sociālās aizsardzības funkciju nodrošināšanai, pauž L.Klismeta.Taču arī RAPLM analīzē esot ņemti vērā pašvaldību transferti un maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF), apgalvo RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere. Funkcionālajā kategorijā – vispārējie valdības dienesti – ir gan pašvaldību procentu maksājumi, gan maksājumi PFIF, gan šajā kategorijā, gan izglītības kategorijā bija caur rajonu pašvaldībām veiktais valsts budžeta transferts mērķdotācijas skolotāju algām, apraksta I.Dišlere.Skaidrības labad jārezumē, ka, pēc RAPLM aprēķina, Jelgavas pilsētas pašvaldība esot tērējusi 69 latus uz iedzīvotāju, kas, kā iepriekš ziņots, starp republikas pilsētām sanāk otrs neefektīvākais rādītājs aiz Jūrmalas. Savukārt Jelgavas pašvaldība aplēsusi, ka administrācijai tērējusi 35,24 latus uz iedzīvotāju. Jāpiebilst gan, ka ne tikai pašvaldība, bet arī ministrija nav rēķinājusi šo rādītāju no pilnas summas kategorijā «Vispārējie valdības dienesti», jo no 6 169 986 latiem tie būtu 94 lati uz iedzīvotāju.Kā iepriekš ziņots, jelgavniekiem pašvaldības administrācija izmaksā salīdzinoši dārgāk, nekā citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem. Savukārt Ozolnieku pašvaldība ir starp efektīvākajām novadu grupā, liecina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) veiktā analīze par pašvaldību administratīvās darbības efektivitāti 2009.gadā.Augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti RAPLM sagatavotie priekšlikumi, lai veicinātu pašvaldību finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu. Informatīvajā ziņojumā «Par pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu» tika analizēti pašvaldību izdevumi 2009.gadā, tai skaitā administratīvie izdevumi, «Ziņām» skaidroja RAPLM pārstāve Ilze Dišlere.Pēc ministrijas analīzes, visaugstākā administratīvā efektivitāte esot Ventspilij, kur pašvaldība administratīvajiem izdevumiem tērē tikai piecus procentus no izdevumiem jeb 37 latus uz vienu iedzīvotāju. Viszemākā efektivitāte jeb lielākās administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju starp republikas pilsētām ir Jūrmalā, kur vispārējiem valdības dienestiem tiek tērēti 14% no visiem izdevumiem jeb 89 lati uz vienu iedzīvotāju. nākamā ir Jelgavas pilsētas pašvaldība, kas vispārējiem valdības dienestiem tērē 12% jeb 69 latus uz iedzīvotāju. Tātad Jelgavas pašvaldības administrācija uz iedzīvotāju skaitu izmaksā dārgāk nekā Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pašvaldībās.Novadu grupā viszemākā administratīvā efektivitāte ir bijusi Limbažu novadam, kas ir 215 lati uz vienu iedzīvotāju jeb 31% no izdevumiem. Arī Jelgavas novada efektivitāte ir vāja, taču nedaudz taupīgāka nekā pilsētai. Novadā administrācija izmaksā 62 latus uz vienu iedzīvotāju jeb 11% no izdevumiem, taču daudz augstāku efektivitāti panācis Ozolnieku novads, kur vadība izmaksā 36 latus uz vienu iedzīvotāju jeb 7% no izdevumiem. Novadu grupā augstākā efektivitāte ir Mārupes novadam (33 lati uz 1 iedzīvotāju, 5% no izdevumiem), kam seko Ozolnieki.RAPLM analīzi par pašvaldību administratīvās darbības efektivitāti veikusi, izmantojot 2009.gada janvāra - decembra pašvaldību pamatbudžeta mēneša pārskata datus (Valsts Kases datu bāzē) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus par iedzīvotāju skaitu uz 2010.gada 1.janvāri. Salīdzinot izdevumu kategoriju «vispārējie valdības dienesti», ir iespējams novērtēt pašvaldību administratīvās efektivitātes rādītājus.Pašvaldībām ar augstiem administrācijas izdevumiem būtu grūtāk paskaidrot saviem iedzīvotājiem, uzņēmumiem, kāpēc jānosaka papildus maksas, kāpēc neatliek līdzekļu citiem pakalpojumiem un tamlīdzīgi, iepriekš skaidroja I.Dišlere.

Kategorijas

Kategorijas