«Aizupītei» – 80

2010. gada 6. oktobris 14:51

1936

2.oktobris. Pagalms, kā allaž, spodrs, Staburagā ne tikai strūklo ūdens, bet arī gail siltas svecīšu liesmiņas, zālājā ziedu klājums veido skaitli 80, un pati jubilāre – Aizupes pamatskola – saulstaru apmīļota, zeltīti sārtā mežvīna stīgu plīvurā ietinusies, maigi dūdojot saksafona skaņām, sagaida savus mīļos – bijušos vadītājus, skolotājus, darbiniekus, absolventus – ikvienu, kam sirdī saglabājušās siltas atmiņas par «Aizupīti».

Un jau no pirmajiem soļiem tās tuvumā, pat slieksni nepārkāpjot, ikviens jūtas gaidīts un savējais. Ziedi, bukleti, plakāti, smaidīgi pavadoņi, fotogrāfiju albumi, kliņģeri, intervijas, hronika, dāvaniņas – daudz dažādu lielu un mazu mīļu lietiņu piesaista uzmanību un vedina izstaigāt klases un gaiteņus, pakavēties atmiņās, novērtēt gadu gaitā notikušās pārmaiņas. Vienam tā ir zaļā klase birzītē, otram – Zaļais karogs mastā, citam – spožās logu rūtis vai rotaļu laukums pagalmā, vēl kādam jābrīnās par botānisko dārzu, tūjām zem logiem... Vai nu visu var uzskaitīt? Mainās ne tikai audzēkņi, bet arī vaibsti skolas sejā. Par godu šai jubilejai, piemēram, tapusi skatuves piebūve, kas telpu šaurībā ļauj tuvināt priekšnesumu skatītājiem. Tomēr pats galvenais – mīlestības aura – paliek nemainīga, vilinoša un jauka.Īpaši aizkustinošs bija mūzikas skolotājas, direktores vietnieces E. Karlsones izlolotais svētku koncerts. Tika uzburts stāsts par Aizupi, tās mantojumu, tradīcijām un vērtībām, kuru izstāstīja divas Aizupes pamatskolas bērzu birztaliņas princesītes – Madara Romāne un Ieva Laila Kalniņa. Mazo dziedātāju, dejotāju, daiļrunātāju pārliecinošie, izjustie priekšnesumi nespēja atstāt vienaldzīgu nevienu klātesošo. Smaidi un asaras, satraucoša kutēšana pakrūtē, vēlēšanās apkampt katru blakussēdētāju un pretimnācēju – aptuveni tā laikam varētu raksturot sajūtu, kas pārņēma visus. Un pāri visam vēl Eritas Karlsones un tagad populārā operdziedātāja, bijušā Aizupes mūzikas skolotāja Jura Vizbuļa duets – par mīlestību, protams.«Sapnī es redzēju laimi.Kad pamodos, bija tās žēlUn gribēju vēlreiz aizmigt,Lai ieraudzītu to vēl...» Tā sapņoja U.Polis - Polītis. Mums bija citādi, jo īpašā laimes sajūta pārņēma nomodā.Vissirsnīgākais paldies skolas kolektīvam - ikvienam skolotājam un darbiniekam, tagadējiem audzēkņiem par silto sagaidīšanu, par svētkiem, par to, ka varam Aizupes pamatskolu ar lepnumu saukt par savējo.1.a un 3.klases skolēnu mamma Sarma Romāne

ZZ.lv ARHĪVS

«Aizupītei» – 80

Kategorijas