Otrdien «Zemgales Ziņās»: Māca neuzķerties uz svešinieka «končas»; novadā siltināšanai pirmie saņemas tie, kas saimnieko paši; būs spriedums Staļģenes namu lietā

2013. gada 18. marts 20:43

796

Otrdien «Zemgales Ziņās»: Māca neuzķerties uz svešinieka «končas»; novadā siltināšanai pirmie saņemas tie, kas saimnieko paši; būs spriedums Staļģenes namu lietā

Kā atpazīt svešinieku un viņa, iespējams, ļaunprātīgos nolūkus? Kam zvanīt nelaimes gadījumā? Vai drīkst jebkuram teikt savu adresi? Kas ir «sliktais» pieskāriens? Jelgavas 4. pamatskolas pirmklasnieki atbildes uz šiem jautājumiem meklē īpašā «Džimbas drošības salā».

Šī ir vienīgā skola Jelgavā, kur tiek īstenota centra «Dardedze» atraktīviem uzdevumiem, dziesmām un spēlēm bagātā deviņu soļu drošības programma. Par to plašāk lasiet otrdienas «Zemgales Ziņās».Gadu ilga domāšana izmaksā 30 tūkstošus Astoņpadsmit dzīvokļu māja «Milleri 5» Zaļeniekos ir pirmā Jelgavas novadā, kas tiek siltināta, saņemot Eiropas Reģionāla attīstības fonda, kā arī pašvaldības atbalstu. Šogad siltināšanai gatavojas arī divas daudzdzīvokļu mājas Jaunsvirlaukas pagastā – Mežciemā un Staļģenē. Tomēr kopumā Jelgavas novads, kurā atrodas vairāki simti nolietojušos daudzdzīvokļu māju, atpaliek no citām pašvaldībām, kur siltināto māju ir ievērojami vairāk. Par šo tēmu vairāk lasiet avīzes drukātajā versijā, kur secināms – Jelgavas novadā uz siltināšanu naskāki tie, kuri daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko paši.Gaidāms Augstākās tiesas spriedums Staļģenes māju lietāLai arī ieilgušajā strīdā starp valsti, pašvaldību un SIA «Vedgas» par sešu Staļģenes daudzdzīvokļu māju īpašuma tiesībām Augstākā tiesas izsauktais un iepriekšējās tiesu instancēs nepratinātais agrākais agrofirmas «Staļģene» īpašnieks Mārtiņš Arnītis liecināja diezgan neskaidri, tiesa pirmdien tomēr noslēdza izmeklēšanu un debates, kā arī paziņoja par saīsinātā sprieduma nolasīšanu 2. aprīlī. Par tiesas sēdē runāto lasiet laikrakstā.Būt pret eiro ir vienkāršākIgauņi pārliecināti, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijā konkurence kaimiņvalstu starpā palielināsies, jo investoriem un klientiem būs vieglāk salīdzināt abu valstu piedāvājumu. Bet, lai vienotās valūtas izdevīgumu izprastu arī paši iedzīvotāji, liela nozīme ir informatīvajai kampaņai, kas Igaunijā noslēgusies ne īpaši veiksmīgi. Arī Igaunijā pirms iestāšanās eirozonā valdījusi liela iedzīvotāju neticība vienotajai valūtai, rīt «Zemgales Ziņās» atzīst Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs Hanness Rumms, Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta direktore Marje Josinga, Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi, igauņu lielākā laikraksta «Postimees» galvenais redaktors Anvars Samosts un Igaunijas ceturtās lielākās pilsētas Pērnavas mērs Tomass Kivimegi. Par Igaunijas pieredzi eiro ieviešanā lasiet otrdienas «Zemgales Ziņās».Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 19.marta numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .