Piešķir papildu 49 000 latu valsts polderu sistēmas uzturēšanai
Valdība otrdien no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 49 000 latu, lai segtu valsts polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kas pavasara plūdu un lietainā rudens dēļ neplānoti pieaugušas. Zeme ir pārsātināta ar ūdeni un nespēj to uzsūkt, piemēram, Jelgavas novada Ruduļu poldera sūkņu stacijā septembra sākumā elektrosūkņi nepārtraukti darbojās 30 stundas, kas nedeva vēlamo rezultātu, ziņo delfi.lv.
Papildus līdzekļi nepieciešami, jo valsts uzturētā polderu sistēma, kuras ietekmes zonā ir 43 737 hektāri lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju un stratēģisku svarīgu infrastruktūras objektu, šā gada pavasara plūdu un rudens lietavu dēļ ir patērējusi vairāk elektrenerģijas nekā plānots iepriekš, turklāt vairāki sistēmas sūkņi salūzuši.Līdzekļu piešķiršanu neatbalstīja Finanšu ministrija, norādot, ka, pirmkārt, valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem jau ir iztērēti un jebkurš jauns piešķīrums ir uzbudžeta deficīta reķina un tādēļ jāsaskaņo ar aizdevējiem. Otrkārt, FM uzskata, ka ZM pieprasījums neatbilst ārkārtas līdzekļu mērķim – darbas katastrofu un citu ārkārtas situāciju seku novēršanai.Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) valdībai iesniegtajos dokumentos skaidro, ka šogad pavasara palu caurplūdums polderos bija viens no lielākajiem pēdējos 25 gados, un arī vasarā sistēmas strādāja ar palielinātu slodzi spēcīgo lietusgāžu un paaugstinātā gruntsūdens līmeņa dēļ. Tāpēc valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) apsaimniekotajās polderu sūkņu stacijās izveidojusies ārkārtas situācija.ZM norāda, ka zeme ir pārsātināta ar ūdeni un nespēj to uzsūkt, tāpēc, piemēram, Jelgavas novada Ruduļu poldera sūkņu stacijā septembra sākumā četri elektrosūkņi nepārtraukti darbojās 30 stundas, bet ūdens līmenis pie sūkņu stacijas vairāk nekā par metru pārsniedza ekspluatācijai noteikto augstāko ūdens līmeni.Ministrija skaidro, ka šogad astoņos mēnešos kopējais valsts polderu sūkņu staciju elektroenerģijas patēriņš ir 1,5 miljoni kilovatstundu, kas ir par 587 574 kilovatstundām vairāk nekā pērn šajā periodā . Šogad augustā vien elektroenerģijas patēriņš bija astoņas reizes lielāks nekā pagājušajā gada augustā.Kopumā šogad polderu sūkņu staciju darbināšanai tiek prognozēts 2,2 miljonu kilovatstundu liels elektroenerģijas patēriņš jeb par 790 276 kilovatstundām vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā skaidro ZM, pašlaik piešķirtais valsts finansējums nav pietiekams, lai varētu norēķināties par šādu patērētās elektroenerģijas apjomu - papildus vajadzīgi 39 000 latu.Vēl 10 000 latu vajadzīgi četru šogad salūzušu polderu sūkņu staciju remontam.Kopumā ZMNĪ ekspluatē un uztur 34 polderu sūkņu stacijas ar 91 sūkni un 222 kilometriem polderu aizsargdambju, ziņo delfi.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”