ZZ.lv ARHĪVS

ECT noraida ieslodzītā pretenzijas pret Jelgavas cietumu, bet apmierina prasību par apstākļiem Daugavpils cietumā

> BNS

2010. gada 19. oktobris 18:38

2295
ECT noraida ieslodzītā pretenzijas pret Jelgavas cietumu, bet apmierina prasību par apstākļiem Daugavpils cietumā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta otrdien noraidīja ieslodzītā sūdzības par iespējamo slikto izturēšanos pret viņu Jelgavas cietumā. Taču ECT nolēmusi, ka Latvijai jāmaksā kompensācija 11 700 eiro (8223 latu) apmērā par ieslodzītā sliktajiem uzturēšanās apstākļiem Daugavpils cietumā.

Ieslodzītais Igors Bazjaks ECT sūdzējās par vairākiem tiesību pārkāpumiem Latvijā. Viņš sūdzējās par viņam piemērotajiem disciplinārsodiem Jelgavas cietumā, kā arī to, ka viņu bija piekāvuši apsargi. Iesniedzējs arī sūdzējās par ieslodzījuma apstākļiem Daugavpils cietumā, it īpaši apstākļiem izolatorā un soda izolatora kamerās, kā arī cietuma darbinieku slikto izturēšanos. Viņš ECT arī sūdzējās, ka viņam nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi saistībā ar sūdzībām par apsardzes uzbrukumu Jelgavas cietumā, slikto izturēšanos Jelgavas un Daugavpils cietumos, kā arī par ieslodzījuma apstākļiem Daugavpils cietumā.Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa aģentūru BNS informēja, ka triju mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Tiesa vienbalsīgi atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas pantu pārkāpumu Latvijā attiecībā uz iesniedzēja uzturēšanās apstākļiem Daugavpils cietumā.Kaut gan tiesa konstatēja pārkāpumu šajā lietā un piešķīra kompensāciju, piešķirtās kompensācijas apmērs ir daudz mazāks, nekā sūdzības iesniedzējs Igors Bazjaks sākotnēji prasījis. Vīrietis lūdza tiesu atlīdzināt materiālos zaudējumus viena miljona eiro apmērā saistībā ar nākotnē iespējamiem ārstēšanās izdevumiem un morālo kaitējumu divu miljonu eiro apmērā.Tiesa noraidīja iesniedzēja lūgumu par materiālo zaudējumu atlīdzību un daļēji apmierināja iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību, piešķirot 11 700 eiro, īpaši ņemot vērā ilgstošo laika periodu, kurā iesniedzējs atradās ieslodzījumā apstākļos, kas bija pretrunā konvencijas prasībām, un nepastāvot efektīviem viņa tiesību aizsardzības līdzekļiem.Iesākumā ECT noraidīja Latvijas valdības iesniegto vienpusējo deklarāciju šajā lietā, norādot, ka valdības piedāvātās kompensācijas apmērs - 5000 eiro - šajā lietā bija daudz mazāks nekā tiesas piespriesto atlīdzību apmēri līdzīgās lietās.Komentējot iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu attiecībā uz uzturēšanās apstākļiem Daugavpils cietumā, tiesa sākotnēji noraidīja Latvijas valdības argumentu par sūdzības noraidīšanu kā nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības sakarā ar nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanu, jo iesniedzējs nebija sūdzējies prokuratūrā par viņa uzturēšanās apstākļiem šajā cietumā.Tiesa uzsvēra, ka iesniedzējam bija jāizsmeļ tikai pieejami, efektīvi un adekvāti nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas var sniegt tūlītēju apmierinājumu.Šajā sakarā tiesa norādīja, ka Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodu novēršanai jau tās pirmās vizītes laikā Latvijā 1999.gadā bija kritiski norādījusi uz vispārējiem apstākļiem Latvijas cietumos, kā arī to atkārtojusi turpmāko vizīšu laikā.Vēl jo vairāk, kā izriet no šīs lietas apstākļiem, prokuratūras iestādes bija informētas par iesniedzēja uzturēšanās apstākļiem Daugavpils cietumā un to neatbilstību pat minimālajām prasībām, tomēr valdība nebija iesniegusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka prokuratūras iestādes bija izmantojušas likumā ietvertās pilnvaras.Pat pieņemot, ka sūdzības prokuratūrai dēļ prokurors varētu nodrošināt iesniedzēja pārvešanu uz citu brīvības atņemšanas iestādi, iesniedzējam nebija iespēju prasīt kompensāciju par laiku, kad viņa uzturēšanās apstākļi neatbilda konvencijas prasībām.Šādos apstākļos tiesa atzina, ka iesniedzēja rīcībā nebija efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu, kurus viņam būtu bijis jāizsmeļ.Izvērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, tiesa atzina, ka iesniedzēja uzturēšanās apstākļi Daugavpils cietumā, kā arī laika periods, kurā iesniedzējs bija pakļauts šādiem apstākļiem, bija pretrunā ar konvencijas prasībām.Atzīstot minēto, tiesa īpaši ņēma vērā komitejas secinājumus pēc tās vizītes Daugavpils cietumā 2002. un 2004.gadā, kad apstākļi cietumā tika attiecīgi aprakstīti kā sliktā stāvoklī un ļoti slikti, kā arī tika norādīts uz cietuma kameru pārapdzīvotību.Tiesa gan Bazjaka sūdzības par apstākļiem Daugavpils cietuma izolatora kamerā, soda izolatoru kamerās, cietuma apsargu ļaunprātīgo izturēšanos, kā arī medicīniskās palīdzības trūkumu Grīvas cietumā noraidīja kā acīmredzami nepamatotas.Visbeidzot tiesa arī noraidīja kā acīmredzami nepamatotas iesniedzēja sūdzības par iespējamo slikto izturēšanos pret viņu Jelgavas cietumā.Tiesa atzina, ka apstrīdētajā laika periodā iesniedzējam nebija pieejami efektīvi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, lai novērstu situāciju, par kuru iesniedzējs sūdzas, un saņemtu materiālo kompensāciju.Bazjaks ir 1963.gadā dzimis Latvijas nepilsonis.90.gadu nogalē viņš izcieta piespriesto cietumsodu Jelgavas cietumā, kur viņam vairākas reizes tika piemērots disciplinārsods par agresīvu uzvedību, pretošanos cietuma apsargiem un citu notiesāto aicināšanu uz masu nekārtībām.Par piemērotajiem disciplinārsodiem iesniedzējs vairākas reizes sūdzējās prokuratūras iestādēs. Iesniedzējs arī pieteica badastreiku, kā dēļ tika ievietots soda izolatorā. Par šo laika posmu iesniedzējs esot sūdzējies, ka izolatorā viņš ticis sists ar stekiem un spārdīts.No Jelgavas cietuma iesniedzējs tika pārvests uz Daugavpils cietumu, kur atradās laikā no 2001. gada janvāra līdz 2002.janvārim.2001.gada decembrī Bazjaks pieteica badastreiku, protestējot pret sliktajiem cietuma apstākļiem.Tā dēļ viņš tika disciplināri sodīts un ievietots soda izolatora kamerā, kurā nebija logu un ventilācijas. Iesniedzējam arī netika izsniegti tualetes un gultas piederumi.Tā kā dienas laikā gulta tika pieslēgta pie sienas, iesniedzējs, juzdamies nevesels, gulējis uz grīdas. Badastreika četrpadsmitajā dienā iesniedzējs zaudējis samaņu.Bazjaku apmeklējušais cietuma ārsts noteica iesniedzējam gultas režīmu, pēc kā viņš tika paturēts soda izolatorā, un tur atradās līdz 2002.gada janvāra beigām. Tad viņš tika pārvests uz Grīvas cietumu.Bazjakam  piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņš beidzās 2008.gada jūnijā.