ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Pētījums: Latvijā labklājības līmenis ir 47.augstākais pasaulē, taču viens no zemākajiem Eiropā

> BNS
Jelgava

2010. gada 26. oktobris 18:27

4303
Pētījums: Latvijā labklājības līmenis ir 47.augstākais pasaulē, taču viens no zemākajiem Eiropā

Latvijā iedzīvotāju labklājības līmenis ir 47.augstākais pasaulē, tomēr Eiropas mērogā mūsu valsts ir vienā no pēdējām vietām labklājības ziņā.

Par to liecina neatkarīgās pētījumu organizācijas "Legatum Institute" jaunākais labklājības indekss ("Prosperity Index 2010"), kas aptver 110 pasaules zemes.Indeksā ņemta vērā ne tikai materiālā labklājība, bet arī cilvēku subjektīvā apmierinātība ar savas dzīves kvalitāti, jo pētnieki uzskata, ka sabiedrību laimīgu un veiksmīgu dara ne tik daudz turības līmenis, cik demokrātija, personīgā brīvība un uzņēmējdarbības iespējas.Starp Eiropas valstīm vēl zemāka labklājība nekā Latvijā ir tikai Rumānijā (51.vieta), Baltkrievijā (54.vieta), Krievijā (63.vieta), Ukrainā (69.vieta), Maķedonijā (72.vieta) un Moldovā (86.vieta).Latvijai priekšā ir pat viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm Bulgārija (46.vieta), savukārt abas pārējās Baltijas valstis Lietuva un Igaunija globālajā labklājības indeksā ierindotas attiecīgi 42. un 35.vietā."Latvijā tikai trešdaļa cilvēku ir apmierināti ar savu dzīves līmeni, un šā apakšrādītāja ziņā valsts ierindojusies tikai 103.vietā pasaulē," norāda pētījuma autori."Subjektīvais vērtējums par ekonomiku ir ārkārtīgi pesimistisks: tikai 4% [aptaujāto Latvijas iedzīvotāju] uzskata, ka valstī ir pietiekami lielas darba atrašanas iespējas, savukārt ļoti neliels skaits cilvēku domā, ka vietējā ekonomikā situācija uzlabojas," sacīts pētījumā.Atzinīgi novērtējot to, ka Latvijā augsto tehnoloģiju eksports pašlaik veido 7,1% no rūpnieciski ražoto preču eksporta, pētnieki vērš uzmanību uz faktu, ka mūsu valstī tiešās ārvalstu investīcijas ir ļoti zemā līmenī attiecībā pret iekšzemes kopproduktu."Turklāt sliktie kredīti Latvijā veido 3,6% no kopējā kredītapmēra, kas liecina par nestabilitāti banku sektorā. Tas veicina ārkārtīgi zemu sabiedrības uzticību finanšu institūcijām - šā apakšrādītāja ziņā Latvija ir 105.vietā," teikts pētījumā.Labākie pamatrādītāji Latvijai ir uzņēmējdarbības iespēju jomā (32.vieta) un izglītības jomā (32.vieta), bet sliktākais pamatrādītājs - ekonomikas vērtējuma jomā (81.vieta). Pētnieki arī uzskata, ka Latvijā ir laba veselības aprūpes sistēma, taču subjektīvais iedzīvotāju vērtējums par to ir slikts (42.vieta), savukārt nacionālo drošību viņi vērtē kā labu, taču atzīst augstas noziedzības pastāvēšanu (45.vieta).Vislielākā materiālā labklājība un iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti ir Norvēģijā, kurai seko Dānija un Somija. Pirmajā desmitniekā iekļaujas arī Austrālija, Jaunzēlande, Zviedrija, Kanāda, Šveice, Nīderlande un ASV. Savukārt lielāko neapmierinātību ar valsts labklājību un savu dzīves kvalitāti pauduši Zimbabves, Pakistānas un Centrālāfrikas Republikas iedzīvotāji."Legatum Institute" pētnieki norāda, ka viņu mērķis ir pēc iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopproduktam (IKP), bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.Pētnieki īpašu uzmanību veltījuši faktoriem un tādām iedzīvotāju un valdību aktivitātēm, kas vairo labklājību, veicina ekonomikas konkurētspēju un uzlabo dzīves apstākļus, proti, veselības aprūpei, dzimumu līdztiesībai, vides aizsardzībai, valsts pārvaldes efektivitātei un cilvēktiesību ievērošanai.Pirmais "Legatum Institute" labklājības indekss tika publicēts 2007.gadā.

Kategorijas

Kategorijas