Piektdien «Zemgales Ziņās»: Atkritumu bizness Jelgavā – zelta ādere pāris rokās; Tomašūna: Rāviņš vienā dienā izlēmis man atņemt bērnudārzu; negrib maksāt par celtnieku vai NĪP kļūdām; dzīve Lielupes skavās

2013. gada 18. aprīlis 21:11

3295

Piektdien «Zemgales Ziņās»: Atkritumu bizness Jelgavā – zelta ādere pāris rokās; Tomašūna: Rāviņš vienā dienā izlēmis man atņemt bērnudārzu; negrib maksāt par celtnieku vai NĪP kļūdām; dzīve Lielupes skavās

«Vēl vērtējam, kā labāk darīt. Nezinu, vai par atkritumu izvešanu sludināsim konkursu. Skatīsimies, to Dome lems,» tagad saka Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks (ZZS), kura vadībā jau mēnešiem klusi tiek domāts, kā turpmāk Jelgavā organizēt atkritumu apsaimniekošanu.

Pērn Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, kas līdzšinējo sistēmu atzinis par prettiesisku un liek ar šā gada 1. jūliju no jauna slēgt līgumus par gružu izvešanu, pašvaldības administrācijas gaiteņos radījis gana nervozu gaisotni – ja būs jāizsludina konkurss un ar zemāku cenu uzvarēs cits pakalpojuma sniedzējs, vietējam uzņēmumam SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» (51 procents pieder Jelgavas Domei, 49 procenti uzņēmumam «Kulk») mirklī no rokām var izslīdēt garantēts bizness. Saskaņā ar 2004. gada 1. novembrī starp Jelgavas Domi un SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» noslēgto līgumu pašvaldība atkritumu savākšanas iespēju uzņēmumam nodevusi uz 25 gadiem. Turklāt jelgavnieki maksā vienu no augstākajām cenām par gružu aizvešanu – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apkopojusi tarifus visā valstī, un, piemēram, Jelgavā tas tuvojas desmit latiem par kubikmetru, bet Pierīgā ir tikai 2,59 lati. «Ziņas» piektdienas laikrakstā pēta, kam pieder Jelgavas atkritumu bizness, atklāj, ka Domes vadība tur jau uzslējusi biogāzes ražotni, kā arī faktu, ka jelgavnieki uzņēmumam «Kulk» maksā fantastisku nomas maksu par izgāztuves teritoriju – 48 santīmus kvadrātmetrā jeb vairāk par 200 procentiem no kadastrālās vērtības.Tomašūna: Rāviņš vienā dienā izlēmis man atņemt bērnudārzuĒkā Skautu ielā 1a Jelgavas pašvaldība iecerējusi veikt visus nepieciešamos darbus, lai iespējami īsākā laikā tiktu atvērta jauna pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde. Tādu paziņojumu trešdienas vakarā negaidīti izplatījusi Jelgavas Dome. Neizpratnē par to ir tur esošā bērnudārza «Saulītes rakari» līdzšinējā īpašniece Ilze Tomašūna. «Šo lēmumu vienpersoniski pirms vēlēšanām pēkšņi ir pieņēmis Jelgavas mērs Rāviņš, lai parādītu rūpes par bērniem,» viņa apgalvo. Laikrakstā plašāk par Domes vadības rīcību un I.Tomašūnas apdraudētajām nākotnes iecerēm.Negrib maksāt par celtnieku vai NĪP kļūdāmLai arī Brīvības bulvāra 28 dzīvokļu īpašnieki lielākoties ir apmierināti ar mājā veikto 350 tūkstošu latu vērto renovāciju, vēl neviens no viņiem nav parakstījis vienošanos ar SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP), kā maksās par renovāciju. Mājas aktīvākie iedzīvotāji atsūtītajā dokumentā saskata vēlmi visas iespējamās likstas, kādas varētu rasties saistībā ar ES līdzfinansējuma saņemšanu, attiecināt uz viņu maciņiem. Diskusijā starp dzīvokļu īpašniekiem un nama apsaimniekotājiem panākts, ka apstrīdēto punktu rediģēs. Lielupes malā dzīvojošajiem baudīt plūdus ir sava veida romantika, kamēr vien ūdens mutē nesmeļasDzīve pie Lielupes – kādam tā šķiet eksotika, bet vairumam ierasta ikdiena. Ik pa laikam, piemēram, šogad, upe piespēlē pārbaudījumus un spiež cilvēkus dzīvot izdzīvošanas skolu. Ūdens apskāvienu apņemtie joprojām atzīst, ka dzīvot pie ūdens ir skaisti un vienreizēji, tāpēc viņi pierodot un pielāgojas arī pie plūdiem. Novadu stāstu rubrikā «Zemgales Ziņas» apciemo vairākus Lielupes krastā dzīvojošos, kas stāsta – vairāk bail no uguns nekā no plūdiem. Laikrakstā upes krastos dzīvojoši piedzīvojumi, ne tikai ar laivu dodoties uz darbu, bet arī par atrastiem noslīkušajiem un citām rāmās Lielupes radītajām briesmām. Itālis Domeniko Valenca kopā ar kolēģiem no LLU strādā, lai Jelgavā simulētu Eiropas Parlamenta sesiju«Kad februārī ierados Latvijā, savā mūžā tik daudz sniega nebiju redzējis! Lai gan nevar salīdzināt ar manu dzimteni Itāliju, kur patlaban ir kādi 20 grādi, priecājos, ka paliek aizvien siltāk. Taču es nesūdzos – tā bija mana pirms četriem gadiem apzināti izdarīta izvēle doties uz ārzemēm,» teic Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) sastaptais stažieris Domeniko Valenca. Uz Latviju viņu atvedis LLU ar kultūras un izglītības organizāciju «Associazione Pixel» Florencē pirms diviem gadiem parakstītais sadarbības līgums.