ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Kamēr dedzina gāzi, siltums Jelgavā viens no dārgākajiem valstī

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2010. gada 31. oktobris 09:37

3183
Kamēr dedzina gāzi, siltums Jelgavā viens no dārgākajiem valstī

Siltuma cenu kāpums un lieli parādi ir šā rudens apkures sezonas skaļākās iezīmes. Taču ir vēl viena izteikta, bet mazāk pamanīta tendence – zemāki siltuma rēķini ir tajās pilsētās, kur apkurei izmanto «zaļo» kurināmo – šķeldu, šonedēļ raksta žurnāls «Ir». Izdevuma veidotajā siltumenerģijas izmaksu topā redzams, ka apkures cena Jelgavā ir viena no augstākajām valstī, par 30 procentiem pārsniedzot lētākā siltuma saražotājus Balvus. Arī Ozolniekos, kur tāpat kā Jelgavā kurina gāzi, siltums ir dārgs, tomēr tā izmaksas tuvojas topa vidusdaļai.

Žurnāls izpētījis, ka, salīdzinot ar pagājušo sezonu, gāzes cenas cēlušās par aptuveni 30 procentiem, liekot augt siltuma tarifiem lielākajā daļā Latvijas mājokļu. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem, ar gāzi tiek apkurinātas divas trešdaļas dzīvojamo māju. Dažviet cenas cēluši arī šķeldas piegādātāji, piemēram, «Rīgas siltums» teic, ka arī tā iepirktā šķelda sadārdzinājusies par 30 procentiem, vēsta «Ir». Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs gan žurnālam sacījis – «nekas neliecina, ka šķeldas cena būtu augstāka nekā pagājušajā gadā», palielinājusies vienīgi malkas cena, ko ietekmējis papīrmalkas cenu kāpums un pērnajā bargajā ziemā iztukšotie mājsaimniecību malkas krājumi.Stingru līniju starp šķeldas un gāzes apkuri gan nevarot novilkt – ir izņēmumi, kur pilsētās ar gāzes apkuri izdevies saglabāt salīdzinoši zemu tarifu, un ir dažas ar šķeldu apkurinātas vietas, kur tarifi ir augstāki. Tarifu iespaido arī katlumājās izmantoto tehnoloģiju efektivitāte un siltumtrašu stāvoklis.Šī apkures sezona apgāžot Latvijā plaši izplatīto mītu par to, ka zaļā enerģija ir dārga. Vismaz apkurē vietējā šķelda ir ļoti konkurētspējīgs kurināmais, kurš līdz šim nepietiekami izmantots. Pat ja šķeldas cena aug, kā norāda speciālisti, tās īpatsvars enerģijas pašizmaksā ir krietni zemāks nekā gāzei (50% iepretim 80%), līdz ar to arī ietekme uz siltuma gala tarifu ir zemāka. Lētāks siltuma avots vien jau ir pietiekams iemesls, lai pašvaldības un to siltumapgādes uzņēmumi meklētu ceļus, kā pārvarēt loģistikas, finanšu un pārējos šķēršļus biomasas vai citu atjaunojamo resursu tehnoloģiju uzstādīšanai. Līdz šim tas galvenokārt noticis ar mazutu un oglēm apkurinātajās pilsētās, bet gāzes cenu kāpums acīmredzot nav bijis pietiekams, lai meklētu alternatīvu ērtajiem gāzes katliem. Žurnāls arī norāda, ka Jelgava ir to pilsētu vidū, kas pašlaik gatavojas būvēt biomasas koģenerācijas stacijas (tajās ražo gan siltumu, gan elektrību).Apkures tarifi Latvijas pilsētās(Ls/MWh bez PVN, 7. oktobra dati)1. «Balvu enerģija», 29,78, šķelda2. «Norma K», Mālpils, 30,58, šķelda3. «Ludzas Bio-Enerģija», 30,75, šķelda4. «Vangažu namsaimnieks», 31,47, gāze5. «Rūjienas siltums», 32,21, šķelda6. Valkas Domes siltumapgādes nodaļa, 33,15, šķelda7. «Pļaviņu komunālie pakalpojumi», 33,38, šķelda8. «Talsu Bio-enerģija», 34,2, šķelda9. «Valmieras siltums», 34,46, gāze, koģenerācija no gāzes10. «Kuldīgas siltumtīkli», 35, šķelda11. «Madonas siltums», 35,62, šķelda12. «Dobeles enerģija», 35,77, gāze, koģenerācija no gāzes13. «Aizkraukles siltums», 36,18, gāze14. Ogres aģentūra «Mālkalne», 36,46, koģenerācija no gāzes15. «Rīgas siltums», 36,73, koģenerācija no gāzes16. «Ventspils siltums», 38,07, mazuts, ogles17. «Simone», Alūksne, 38,74, šķelda18. «Preiļu saimnieks», 39,05, gāze20. Gulbene, 39,15, šķelda21. «Limbažu siltums», 39,37, šķelda22. «Krāslavas nami», 39,82, šķelda23. «Tukuma siltums», 39,91, šķelda24. «Ozolnieku KSDU», 39,98, gāze, koģenerācija no gāzes25. «Daugavpils siltumtīkli», 40,16, gāze, koģenerācija no gāzes26. «Bauskas siltums», 40,48, gāze, koģenerācija no gāzes27. «Komforts», Tukums, 41,82, šķelda28. «Fortum Jelgava», 41,97, gāze, koģenerācija no gāzes29. «Lielvārdes siltums», 42,3, gāze, koģenerācija no gāzes30. «Iecavas siltums», 42,58, gāze31. «Jēkabpils siltums», 43,57, gāze un šķelda32. «Saldus siltums», 44,27, gāze un šķelda33. «Olaines ūdens un siltums», 45,79, gāze34. «Wesemann-Sigulda», 46,33, gāze un šķelda35. «Grobiņas siltums», 46,61, gāze, koģenerācija no gāzes36. «Salaspils siltums», 47,01, gāze, koģenerācija no gāzes37. «Jūrmalas siltums», 48,6, gāze un šķelda38. «Rēzeknes enerģija», 48,68, gāze39. «Liepājas enerģija», 51,6, gāze, koģenerācija no gāzes40. «Cēsu siltumtīkli», 53,89, gāze41. «Ķeguma stars», 53,91, šķeldaDati: žurnāls «Ir» (28.10.2010.)

Kategorijas

Kategorijas