ZZ.lv ARHĪVS

Jauniešiem atgādina, ka dzimums nav iemesls vardarbībai (ar foto)

Lāsma Antoneviča

2012. gada 11. decembris 14:00

643
Jauniešiem atgādina, ka dzimums nav iemesls vardarbībai (ar foto)

Apritējuši 64 gadi, kopš parakstīta Vispasaules cilvēktiesību deklarācija. Tomēr savu aktualitāti tā joprojām nav zaudējusi. Daudzviet pasaulē vēl neizprot, ka ādas krāsa, reliģiskā piederība, tautība, seksuālā orientācija, dzimums un citi faktori nav pamats diskriminācijai – vakar Jelgavā atklājot simbolisku «miera ostu», norādīja Nīderlandes vēstnieks Latvijā Henks van den Dūls. Pilsētvides objekts tapis resursu centra sievietēm «Marta» īstenotās kampaņas «Jaunieši pret vardarbību» laikā.

«Mums ir vairāk nekā 60 gadu pieredze radīt dažādus likumus cilvēktiesību aizsardzībā. Taču cieņa pret cilvēktiesībām nerodas likumos, bet starp mūsu ausīm. Mēs to apgūstam mājās un skolā,» sacīja vēstnieks, tiekoties ar pusaudžiem no dažādām pilsētas izglītības iestādēm. Viņi bija pulcējušies, lai ne tikai atklātu ar Nīderlandes vēstniecības atbalstu tapušo simbolisko «Drošo pieturu», kas izvietota pie bērnu un jauniešu centra «Junda» Skolas ielā, bet arī diskutētu, kā atpazīt un novērst vardarbību ģimenē.Resursu centra sievietēm «Marta» projektu vadītāja Liene Gātere atzīst, ka sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka konflikti ģimenē ir tās iekšējā lieta, tāpēc tajā nevajadzētu jaukties. Tāpat izplatīti dažādi dzimumu stereotipi, piemēram, ka trauku mazgāšana ir tikai meiteņu pienākums. Tas savukārt rada labvēlīgu augsni potenciālai vardarbībai, kas var izpausties ne tikai fiziski un emocionāli, bet arī mutiski, ekonomiski, seksuāli vai virtuāli. Sekas tam mēdz būt dažādas – no pastiprinātas trauksmes izjūtas, bailēm un stresa līdz pat upura nāvei. Tāpēc vardarbību nekādā ziņā nedrīkst ignorēt, norāda centra pārstāve.«Jāsaprot, ka mēs paši nevaram izglābt cilvēku no vardarbības, bet runāt ar viņu, iedrošināt, atbalstīt, izteikt bažas par viņa drošību gan. Tāpat būtu jārunā ar varmāku. Jādod mājiens, ka šāda rīcība ir prettiesiska un var iestāties juridiskas sekas,» metodes, kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību, iesaka L.Gātere.Jelgavas 4. vidusskolas sociālā pedagoģe Ruta Grubinska atzīst, ka izglītības iestādē tiek pievērsta uzmanība arī vardarbības novēršanas jautājumiem. Piemēram, klases stundās bērni ar skolotāju izrunā, kas ir mobings (psiholoģiskā terora veids), tiek apspriestas arī dzimumu lomas. «Reizēm parādās fiziskā vardarbība, bet biežāk skolēni aizskar cits citu emocionāli. Patlaban vardarbība diezgan izplatīta ir virtuālajā vidē. Par šiem jautājumiem ar bērniem daudz jārunā,» novērojusi sociālā pedagoģe.