LAD: ES fondu apguvē lauksaimnieku aktivitāte šogad ir jūtami pieaugusi
Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē Latvijas lauksaimnieku aktivitāte šogad ir jūtami pieaugusi, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.
''Ja runājam par šo gadu, tad aktivitāte, salīdzinot ar 2008., kā arī 2009.gadu ir palielinājusies. Turklāt samērā jūtami," teica Vītola-Helviga.Viņa sacīja, ka ar fondu apguvi kopumā lauksaimniekiem veicas labi."LAD strādā ar trim ES fondiem. Pirmais ir Eiropas Lauksaimniecības garantijas fonds, kur pamatā ir platību maksājumi. Otrs mūsu pārziņā esošs fonds ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. No tā pamatā līdzekļi tiek izsniegti dažādu projektu realizācijai, kā arī viena daļa no šā fonda līdzekļiem aiziet platībmaksājumiem. Un trešais - Eiropas Zivsaimniecības fonds, no kura līdzekļi tiek izdalīti dažādiem ar zivsaimniecību saistītiem projektiem," pastāstīja LAD vadītāja.Latvijas lauksaimniekiem kopā visā 2007.-2013.gada programmēšanas periodā caur LAD ir pieejami 1,8 miljardi latu. "Pašlaik esam programmēšanas perioda vidū. Eiropas Lauksaimniecības garantijas fondu apgūstam pilnībā. Ja pirms pāris gadiem bija problēmas ar programmu, kura bija domāta trūcīgajām personām, tad šogad vairs šādas problēmas nav un arī šīs programmas līdzekļi tiek apgūti pilnībā," klāstīja Vītola-Helviga.Viņa norādīja, ka arī ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Zivsaimniecības fonda apguvi veicas labi."Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai situācija ir šāda - tiem projektiem, kuri jau ir realizēti, un tiem, par kuriem ir jau noslēgti līgumi vai kuri atrodas jau realizācijas stadijā, ir jau atmaksāti vai rezervēti 62% no kopējiem fonda līdzekļiem. Esam jau par vairāk nekā pusi līdzekļu uzņēmušies saistības. Te gan arī jāatzīst, ka mums ir diezgan daudz arī lauzto līgumu. Proti, ir projekti, kas tiek iesniegti, bet vēlāk tomēr netiek realizēti," teica LAD direktore.Viņa paskaidroja, ka līgumi tiek lauzti galvenokārt tādēļ, ka projekti nespēj piesaistīt finansējumu. "Arī šā fonda projekti tiek apgūti tieši tāpat kā struktūrfonda, proti, finansējuma saņēmējam iesākumā projekts pilnībā jārealizē par saviem līdzekļiem. Ja projekts ir liels un pašam savu līdzekļu nepietiek, ir nepieciešams bankas aizdevums. Te parādās problēma ar kredītresursu saņemšanu un piesaisti," sacīja Vītola-Helviga.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”