Ar Noras Bumbieres dziesmu izlasi aizsāk albumu sēriju «Leģendas»

2010. gada 22. novembris 13:33

1748

Ar Noras Bumbieres dziesmu izlasi aizsāk albumu sēriju «Leģendas»

Ar dziedātājas Noras Bumbieres labāko dziesmu izlasi kompānija «Mikrofona ieraksti» aizsāk jaunu albumu sēriju – «Leģendas», informē «Mikrofona ierakstu» pārstāvis Guntars Račs.

Noras Bumbieres izlase izdota sadarbībā ar Noras Bumbieres fondu. Daļa no diska ienākumiem tiks novirzīta Noras Bumbieres pieminekļa izveidei.Izlasē iekļautas 17 nemirstīgas Raimonda Paula dziesmas, kuras dziedātāja izpilda gan kā solo māksliniece, gan duetā ar Viktoru Lapčenoku un Ojāru Grīnbergu. Visām dziesmām ir atbilstoši mūsdienu prasībām uzlabots skanējums. Skaņas apstrādi rūpīgi veicis skaņu režisors Edijs Gņedovskis.Ideja par šādu albumu sēriju briedusi ilgi, līdz beidzot realizēta pēc izdevniecības «Dienas Žurnāli» izdevuma «Leģendas» aicinājuma. Nākamais albums «Leģendu» sērijā būs veltīts dziedātājam un aktierim Edgaram Liepiņam. «Nebūs tikai jautrie gabali. Viņa ģimene vēlējās, lai šajā dziesmu izlasē Edgars Liepiņš būtu ne tikai āksts. Tāpēc tiks iekļautas arī mazāk zināmas dziesmas, piemēram, no teātra izrādēm. Tas būs savādāks Edgars Liepiņš,» skaidro G.Račs. Tuvākajā laikā plānots arī veltīt albumu dziedātājai Margaritai Vilcānei, kura šī gada decembrī svinēs septiņdesmito dzimšanas dienu.Eleganti noformētajā, mākslinieka Guntara Ošenieka veidotajā Noras Bumbieres izlases vāka bukletā atrodamas agrāk nepublicētas Noras fotogrāfijas no fonda arhīviem, kā arī - izsmeļošs muzikoloģes Daigas Mazvērsītes speciāli šim izdevumam veidotais dziedātājas radošās biogrāfijas apraksts, kura izklāstu lasiet turpinājumā.Nora. Šo vārdu var izrunāt gan ar latvisko «uo», un tā skan mūsu pļavu un mežu zaļums, silta sulīguma pilna un smilgu piebirusi vasaras zāle. Bet var arī ar šauro, gari stiepto «ō», kā Harijs Liepiņš viņu uzrunā populārajā filmā Dāvana vientuļai sievietei: šī kinolente ir viena no retajām iespējām paraudzīties uz īstu, dzīvu, karstu un dziedošu Noru Bumbieri, kura tēlo pati sevi. Bet tuvākie viņu sauca par Noriņu – patiesi un mīļi, tik sirsnīgi kā skan viņas balss.Šī neatkārtojamā balss bija Dieva dāvana, kādu saņem tikai izredzētie, kuri reizēm pat īsti nesaprot, ka tā viņiem uzliek par pienākumu kļūt par dziedātāju. Arī Bumbierei tā bijusi liela izšķiršanās – starp mālu un keramiku, kuru dziedātāja ar nostaļģiju atcerējās arī slavas gados, un mūziku.Jelgavniece, 1947.gada 13.martā dzimusī Nora Bumbiere kā jau vairums dziedāt sāka obligātajā korī un skolas ansamblī, taču no klasesbiedrenēm viņu atšķīra agrīnais briedums - jau piecpadsmit gadu vecumā Nora iestājās darbā rūpnīcā Latvijas keramika un mācības pabeidza vakarskolā.Meitene zīmēja uz vāzēm rakstus un atkal dziedāja, šoreiz Jelgavas kultūras nama ansamblī, arī Dzelzceļnieku klubā, piedalījās koncertos un skatēs.Uz Jelgavu Noras dēļ devās allaž rosīgais talantu mednieks, Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un populārais komponists Raimonds Pauls, kuram stāstīts, ka tur «dziedot interesants, mazs, melns skuķis.»Pirms kļūt par solisti, Nora 1968.gadā tika pieņemta REO sieviešu vokālajā ansamblī, tomēr šī balss drīz vien vairs nebija noslēpjama. Viņai tika uzticētas vairākas solo dziesmas, un tapa arī jauns duets – Nora un Ojārs Grīnbergs. Tas drīz vien iekaroja slavu ar Paula dziesmām «Klusa nakts» un «Papu, saki mammai pats», dažas melodijas duetam uzrakstīja arī Ivars Vīgners un Uldis Stabulnieks. Taču daudz labāk Bumbieres neparastais, spēcīgais kontralts saskanēja ar 1971.gadā jaunpieņemtā solista Viktora Lapčenoka tenoru.Jaunais duets ugunskristības piedzīvo ar dziesmu «Savāda vasara», un turpmāk Pauls abiem dziedātājiem dod arvien grūtākus uzdevumus, sacer arvien sarežģītākus skaņdarbus, tos rakstot īpaši viņu balsu iespējām un diapazonam. Noras īpašais, neatkārtojamais tembrs un profesionālisms tolaik devis ierosmi komponistam radīt tik virtuozus sacerējumus kā «Atvasaras stāsts», «Zib mūža rats», vokalīzi «Lietus lāses». Viņai pa spēkam gan džezs, gan estrāde un ziņģes. Abus dziedātājus Pauls paņem līdzi, aizejot no REO un dibinot jaunu ansambli, kurš iegūs «Modo» vārdu.Tikai un vienīgi Norai un Viktoram izdodas pilnasinīgi atskaņot tik komplicētas ārtroka kompozīcijas kā «Spēļu nakts Duntes krogā» un cikls ar Dainas Avotiņas vārdiem, bet publiku priecē jautrie, vēlāk gandrīz par tautasdziesmām kļuvušie meldiņi – «Precē mani, čigānzēns», «Tā es tevi mīlēšu», «Balta pūka», «Tā diena» u.c.. Savukārt Noras sievišķīgo un kaislīgo būtību Pauls palīdz atklāt ar solo dziesmām «Lūgums», «Par pēdējo lapu», «Vīzija», «Mans bērns» u.c. Šis laikam ir laimīgākais laiks Noras dzīvē – viņu silda publikas mīlestības saulīte, kopā ar ansambli «Modo» sākās starptautiski panākumi, iegūtas godalgotas vietas konkursos Drēzdenē, Rostokā un Sopotā 1976.gada vasarā, kur izskan arī «Mēmā dziesma», uzvarētāja tā gada «Mikrofona» aptaujā, atzīta arī par «Mikrofona» aptaujas visu laiku vispopulārāko dziesmu! Tad nāk pārmaiņu laiks – 1978.gadā Bumbiere kļūst par Latvijas Radio solisti, un top vairāki ārzemju dziesmu ieskaņojumi. Turpmāk Nora sadarbojas ar ansambļiem «Sono» un «Tip Top», savas dziesmas viņai piedāvā Jānis Sildegs, Aleksandrs Kublinskis, Grigorijs Zilbers, savulaik dziedātas arī Gunāra Freidenfelda, Aivara Krūmiņa, Zigmara Liepiņa u.c. melodijas, un kur tad vēl Imanta Kalniņa «Dūdieviņš» – ja Nora toreiz būtu pieņēmusi piedāvājumu kļūt par grupas «2xBBM» solisti, ej nu sazini, kā būtu izvērties viņas mākslinieces mūžs?!1988.gadā Lielajā Ģildē notiek Noras Bumbieres divdesmit darba gadu jubilejas koncerts, kuru daudzi dēvē par atvadām no lielās estrādes, kaut gan balss vēl skan. Tā turpina valdzināt gan koncertos, gan citos sarīkojumos līdz pat 1994.gada 12.janvārim. Todien leģendārā dziedātāja aizdejo prom uz citu sauli tāpat kā viņas savulaik apdziedātā pēdējā lapa zarā, atstājot aiz sevis vienu no dramatiskākajiem dzīvesstāstiem mūsu estrādes mākslā, daudz nepiepildītu cerību un sapņu un šīs brīnišķīgās dziesmas, kuras, Noras balss iedzīvinātas, atver mums durvis uz citu – mūzikas daiļo pasauli.Daiga Mazvērsīte, speciāli «Mikrofona ierakstiem»Albumā iekļautas sekojošas dziesmas:1. Viss nāk un aiziet tālumā2. Par pēdējo lapu3. Laternu stundā4. Mēmā dziesma (Tava balss)5. Rudacīte6. Lūgums7. Caur manu naivu sirdi8. Rudenī vēlu, vēlu9. Papu, saki mammai pats10. Cik klusa nakts11. Kāpēc?12. Vēju stundā13. Dūdieviņš14. Ķiršu lietus15. Atvadas vasarai16. Vokalīze "Lietus lāses"Papildus:17. Es gribu dejot bugi (Roberta Lejasmeijera Remikss)

ZZ.lv ARHĪVS

Ar Noras Bumbieres dziesmu izlasi aizsāk albumu sēriju «Leģendas»

Kategorijas