ZZ.lv ARHĪVS

TOLAIK UN TAGAD. Sv.Vienības (Nikolaja) baznīca

2010. gada 8. maijs 07:00

2047
TOLAIK UN TAGAD. Sv.Vienības (Nikolaja) baznīca

Arī šoreiz «Ziņu» fotogrāfs iemūžinājis mūsdienās aptuveni tādu pašu ainavu, kāda fotografēta 20.gadsimta sākumā, taču, ņemot vērā galerijas pirmās bildes tehniskās prasības pēc horizontāla kadrējuma, salīdzināmie attēli ir fotogalerijas otrā un trešā bilde.

Līdz Otrajam pasaules karam tagadējās Mātera un Sudrabu Edžus ielas stūrī atradās Svētā Nikolaja (vēlāk Vienības) baznīca, bet tolaik tas bija Mātera (vēl agrāk Lējēju) ielas un Dīķa ielas stūris.

Kā informē Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols, Sv.Vienības baznīcai pamatakmens likts 1904.gadā, to pabeidza celt 1907.gadā. Baznīcu nosauca par Nikolaja baznīcu - par godu Krievijas caram. Pēc muzeja datiem, 1935.gadā patriotiski noskaņotais Sv.Nikolaja baznīcas mācītājs O.Krauklis ierosināja mainīt baznīcas nosaukumu. No vairākiem variantiem K.Ulmanis apstiprināja Vienības baznīcas nosaukumu, ko par oficiālu pasludināja 1937.gadā. Baznīca cieta karā 1944.gadā, bet tās drupas nojauca 1954.gadā.

Laikā, kad baznīcu uzcēla, tai pretim nebija tagadējā Vaļņu ielas skvēra. Tā vietā bija veci vienstāvu dzīvojamie nami. Cik zināms, tos neizpostīja karš, bet gan nojauca pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, un jau «Ulmaņlaikos» baznīcas priekšā bija tagadējais skvēriņš (redzams pirmajā horizontālajā attēlā).

Tagad vietā, kur bija baznīcas ieejas daļa, atrodas kreisais gals garai piecstāvu dzīvojamai mājai Mātera ielā 33, savukārt perpendikulāri, gar Sudrabu Edžus ielu uzceltās tipveida mājas tuvējais gals atrodas aptuveni baznīcas altāra joma vietā.