Rotaļas ar krāsām. Jelgavnieka Valerijana Dadžāna gleznu izstāde

2010. gada 21. oktobris 16:08

Līdz 21.novembrim Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā skatāma jelgavnieka Valerijana Dadžāna gleznu izstāde. Valerijans Dadžāns ir viens no tiem, kurš stāvējis pie Jelgavas Mākslinieku biedrības šūpuļa 1970.gadā un piedalījies tās izstādēs, nebūdams Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Pēc to laiku priekšrakstiem V.Dadžāns nevarēja tajā iestāties, ja nav ieguvis augstāko mākslas izglītību. Viņš pats ielauzās glezniecībā, mācīdamies no profesionāļiem – saviem kolēģiem, kur vien tos satika, – gan darbā, gan sadzīvē. Strādājis gan akvarelī, gan eļļas glezniecībā, te studēdams dabu, te savus emocionālos iespaidus materializēdams krāsu salikumos. Kopš pirmās izstādes, kurā varēja redzēt mākslinieka veikumu, nu jau pavadīti 55 gadi, un kopš tā laika otām un krāsām viņa dzīvē ierādīta liela vieta.

Jaunākā izstāde dod ieskatu V.Dadžāna glezniecībā ilgākā laika posmā – vecākais darbs datēts ar 1983.gadu. Taču tas nenozīmē, ka varēsim izsekot mākslinieka daiļrades attīstībai, noteikt kāda perioda sākumu un beigas un jaunas tēmas rašanos. Gleznotāja personība ir ļoti viengabalaina un viņa stilu, rokrakstu definēt nav viegli: viņš paļaujas izjūtām, ko radis ikdienā, tēliem, kas uzausuši prātā, pārdomām, kas viņu radoši rosinājušas.

Izstādē ir kāda glezna, kas daļēji, šķiet, atklāj V.Dadžāna daiļrades īpatnības. Tā saucas «Rotaļa ar zivi», tapusi 1995.gadā. Pelēcīgo krāsu rūtojumā, kam dažviet piebalsojas zaļie, zilie un dzeltenie toņi, iznirst zivs. Tai gleznas centrā atbalsojas kontūras, kas var atgādināt kādu citi zivi vai tās ēnu, bet varbūt kaut ko pavisam citu. Gleznotājs šķietami racionāli sadalījis laukumu kvadrātos un taisnstūros, kas saplūst un atdalās. Mākslinieks, kā liekas, spēlējas ar krāsām, laukumiem, ritmiem.

Šis rotaļas moments ir zīmīgs visam, ko V.Dadžāns dara mākslā. Te viņš ataino kādu reālu vietu, kas viņa interpretācijā top par krāsu spēlēm, te kā nerātns puika izmanto audeklu, šņores un citu ko, lai padarītu bagātāku faktūru un daudzveidotu virsmu. Citkārt V.Dadžāns visu krāslaukumu veido no daudzkrāsainām slejām. Mākslinieks improvizē, meklē jaunas izteiksmes iespējas, jaunus horizontus savām iecerēm. Reālais un izdoma, emocijas un racionālais prāts sadzīvo labestīgā harmonijā. Nereti gleznotājs mēģina ar tēliem atrast kādu filosofisku vai alegorisku vispārinājumu.

Uzmanīgam skatītājam prieku radīs gan krāsu saspēles, gan darbos ieslēptā doma. Tāds Jelgavas mākslinieku vidū ir vienīgais.