TOLAIK UN TAGAD. Reformātu baznīca

2010. gada 13. novembris 07:00

1484

Reformātu jeb kalvinistu baznīca ir kārtējā vecās Jelgavas būve, kura nav sasniegusi mūsdienas. Tā reiz atradās aptuveni tur, kur tagad ir Jelgavas 3.pamatskolas kreisais spārns, bet tālāk no Uzvaras ielas un, iespējams, vairāk uz tagadējā skolas sporta laukuma pusi, lēš vēsturnieks Andrejs Dābols. Pirmajā attēlā redzam karā izpostīto ēku, otrajā - reformātu baznīcu pirms kara, trešajā - to pašu vietu mūsdienās.

Ja Svētās Trīsvienības baznīca bija vācu luterāņu baznīca, kuru vairāk apmeklēja muižnieki, tad reformātu baznīcu sākotnēji varēja uzskatīt par hercogistes galma baznīcu.

«Vairākas kurzemes hercogienes, kā Luīze Šarlote, hercoga Jēkaba laulātā draudzene, un abas Frīdriha Kazimira laulātās draudzenes piederēja pie kaviešu baznīcas. Lūgšanas sākumā noturēja pils «kalviešu zālē», vēlāk mazajai draudzītei izdevās no hercoga Ferdinanda izdabūt atļauju svabadai lūgšanu noturēšanai. Ap 1740.gadu tai bija pašai sava baznīca Uzvaras ielā,» vēstīts pirmskara Jelgavas ceļvedī. Minētajā gadā sākotnēji nelielo baznīcu arī iesvētīja, bet 1882.gadā to pārbūvēja ar torni. Tornis tika pabeigts 1891.gadā.

Arī draudze ir iegājusi vēsturē, jo tieši Jelgavā 1645.gadā tika dibināta pirmā reformātu draudze Latvijā. 1733.gadā tika uzcelta reformātu baznīca Rīgā Mārstaļu ielā. Pēc hercogieņu vēlmes Jelgavas «kalviešu baznīca» kļuva pieejama vietējai tautai, kurai tā kalpoja arī pirmās brīvvalsts laikā. Starp citu, no 1920.gada beigām līdz 1942.gadam Jelgavā pastāvēja Atmodas baptistu draudze, kura savām vajadzībām īrēja šo pašu reformātu baznīcu. Tā tika sagrauta 1944.gada vasarā. Kā liecina kara beigu fotogrāfijas, šī baznīca bijusi izpostīta daudz vairāk nekā citas.

Uzziņai jāpiebilst, ka uz Mārtiņa Lutera liktā pamata reformātu baznīcas zināmākais aizsācējs un veidotājs bija Žans Kalvins (1509-1564) Šveicē, tāpēc reformātu baznīcas mēdza saukt arī par kalvinistu (vai agrāk kalviešu).

ZZ.lv ARHĪVS

TOLAIK UN TAGAD. Reformātu baznīca

Kategorijas