ZZ.lv ARHĪVS

TOLAIK UN TAGAD. Svētās Trīsvienības baznīca

2010. gada 27. novembris 07:00

231
TOLAIK UN TAGAD. Svētās Trīsvienības baznīca

Kā ierasts, gan vecajā, gan jaunajā fotogrāfijā redzam vienu un to pašu vietu pirms Otrā pasaules kara un mūsdienās. Abos attēlos fotogrāfs atradies pie Svētās Trīsvienības baznīcas altāra vietas un iemūžinājis baznīcas centrālā joma zāli virzienā uz tās ieeju, virs kuras slejas tornis.

Protams, mūsdienās baznīcas telpas vietā ir tukšs laukums, un dievnamu pat nevarētu atjaunot, jo tā mūru robežās ielauzušās LLU ēkas. Taču baznīcas torņa rekonstruētāji parūpējušies, lai jelgavnieki un tūristi gūtu priekšstatu par baznīcas apmēriem. No torņa, kas bija ieeja baznīcā, Driksas virzienā ir iezīmēta baznīcas ārsienu robeža – pie torņa kā valnis, bet pagalmā tā ir sarkana bruģa josla. Vistālāk no torņa šo sienu kontūru noslēdz altāra joma pusloks. Acīmredzami baznīca bija milzīga un pati lielākā Jelgavā.

Svētās Trīsvienības draudzes baznīca - sākotnēji mazāka būve - bija vecākais Jelgavas dievnams, kas pieminēts jau 1522.gadā, un tajā bija arī Kurzemes superintendanta sēdeklis. Pēc Hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma, 1567.gadā šai draudzei sāka jaunas baznīcas celšanu blakus vecajai. Veco vētra sagrāva 1627.gadā. 1615.gadā pabeidza baznīcas būvi, bet torni pabeidza 1862.gadā. Tajā darbojās vācu luterāņu pilsētas un lauku draudzes, kamēr latviešu luterāņiem bija Sv.Annas baznīca, kura ir otra vecākā.

Baznīcu izpostīja 1944.gadā, taču tās ārsienas bija veselas un tā bijusi atjaunojamā stāvoklī. Tomēr, pēc padomju varas iestāžu rīkojuma, baznīcu nojauca, bet tās torni atstāja tūrisma nolūkiem. 1940.gadā aizceļoja visa vācu draudze, kas pēc kara neatgriezās.