ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Laikraksts: Iztikas minimums liecina, ka cenu kāpums iegriež robu naudas makā

> www.zz.lv
Jelgava

2010. gada 3. decembris 18:48

2396
Laikraksts: Iztikas minimums liecina, ka cenu kāpums iegriež robu naudas makā

Iztikas minimums šā gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājies par 2,03 latiem un sasniedzis 169,41 latu, kas ir augstākais līmenis pēdējo 17 mēnešu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) cenu apsekojums. Oktobrī vienīgi pakalpojumi iedzīvotājiem izmaksājuši mazāk, jo septembrī tika samazināti tarifi siltumenerģijai, ziņo «Latvijas Avīze».

Septembrī iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība bija 167,38 lati. Tādējādi mēneša laikā viena cilvēka izdzīvošanai nepieciešamā naudas summa palielinājusies par 1,2%, bet, rēķinot kopumā no šā gada janvāra, – par 3,6%. Oktobrī izdzīvošanas minimums sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 17 mēnešu laikā.CSP dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja vietnieks Kārlis Smudzis skaidro, ka šo pieaugumu ietekmējis cenu kāpums precēm un pakalpojumiem. Oktobrī cena palielinājusies maizei un graudaugu izstrādājumiem (miltiem, mannai, baltmaizei), pienam un piena produktiem (krējumam, sieram), kā arī dārzeņiem (gurķiem, sīpoliem) un kartupeļiem.«Tomēr vislielākais izdevumu pieaugums novērojams sadaļā «Nepārtikas preces» (1,9%), jo, noslēdzoties atlaižu akcijām un tirdzniecībā parādoties jaunajām sezonas precēm, cenas palielinājās vīriešu un sieviešu apģērbiem un apaviem. Tās ir augstākās cenas ne vien kopš 2010.gada sākuma, bet kopš tika uzsākta šo aprēķinu veikšana,» uzsver K.Smudzis.Viņš arī norāda, ka 2010.gada septembrī izdevumi par pārtikas precēm pirmo reizi pārsniedza 2009.gada septembra izdevumus, bet, salīdzinot 2010.gada oktobri ar 2009.gada oktobri, šajā sadaļā salīdzinājumā ar citām jau bija lielākais izdevumu pieaugums.Kā notiek pilna iztikas minimuma patēriņa groza vērtības aprēķināšana? CSP katru mēnesi aprēķina pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtību atbilstoši grozā iekļauto preču cenu izmaiņām. Neviens cilvēks konkrēti netiek iztaujāts. Regulāri notiek patēriņa preču un pakalpojumu cenu reģistrācija visā Latvijas teritorijā, apsekojot dažādas plašāk apmeklētas tirdzniecības un maksas pakalpojumu sniegšanas vietas.K.Smudzis neslēpj, ka šā groza preču un pakalpojumu lietiskais saturs un patēriņa normatīvi noteikti ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu un joprojām nav pārskatīti. Iztikas minimuma grozs atspoguļo astoņdesmito gadu beigās pastāvējušo priekšstatu par to, kādas varētu būt ikviena cilvēka minimālās vajadzības. CSP atzīst, ka tas sniedz sabiedrībai maldinošu informāciju un ir izraisījis pamatotu kritiku.Netiek ņemts vērā, ka iedzīvotāju patēriņa struktūra un vajadzības kopš tā laika ir būtiski mainījušās. Turklāt iztikas grozā joprojām netiek ietverti maksas medicīnas un izglītības pakalpojumi, lai gan veselības aprūpē, kā arī izglītības jomā iedzīvotājiem tikpat kā par visu ir jāmaksā no savas kabatas.Lasītāji ne reizi vien pieprasījuši mainīt izdzīvošanas groza saturu un cenas atbilstoši situācijai, kurā paši dzīvo. Piemēram, jūrmalniece Baiba Teiksma stāsta, ka, analizējot CSP sniegtos datus par iztikas minimumu, viņu nepametot sajūta, ka dzīvojot paralēlā pasaulē, jo viņas izdevumi par pārtiku un nepārtikas precēm, par īri, elektrību un apkuri, dažādiem pakalpojumiem, arī sabiedriskā transporta biļetēm krasi atšķiras no CSP sniegtās informācijas. Jūrmalniece, pat ļoti taupīgi dzīvojot, tomēr spiesta tērēt vairāk, nekā paredz plašās aprēķinu tabulas.K. Smudzis skaidro, ka šobrīd pilna iztikas minimuma patēriņa groza vērtība tiek rēķināta vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam. Tieši šo aspektu daudziem ir grūti pieņemt, jo, iztikas minimumu rēķinot, netiek ņemts vērā ne dzimums, ne vecums, ne teritorija, kurā viņš dzīvo. Toties grozā iekļauj gan sieviešu, gan vīriešu un bērnu apģērbu, apavus, citus individuāli lietojamos priekšmetus.Analizējot patēriņa preču grozā ietvertās preces, sastapsiet statistikas «pērles», piemēram, kleitu sieviete drīkst iegādāties tikai vienreiz astoņos gados, bet vīriešiem vienas bikses jāvalkā piecus gadus un gadu jāiztiek ar vienām apakšbiksēm. Tāpat tajā nav iekļauti izdevumi par mobilā telefona lietošanu, kas deviņdesmito gadu sākumā bija luksusa prece, bet šodien ir ikdienas nepieciešamība. Groza saturs atspoguļo deviņdesmito gadu priekšstatu par vidējā iedzīvotāja minimālajām vajadzībām.Šā gada jūnijā statistiķi beidzot publiski pateica, ka iztikas minimuma rādītājus vairs nevar uzskatīt par šodienas situācijai adekvātiem, tāpēc no nākamā gada būtu jāpārtrauc to aprēķināšana. Šāda CSP iniciatīva izraisīja plašu rezonansi un iebildumus gan no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), gan Latvijas Studentu apvienības un citu organizāciju puses. LBAS to uzskata par ļoti svarīgu statistikas rādītāju, kas palīdzot objektīvi noteikt iedzīvotāju labklājības līmeni. Šis rādītājs tiek izmantots kā arguments, diskutējot ar valdību. Arodbiedrību eksperti, tāpat studentu organizācijas līderi izteikuši gatavību iesaistīties jaunas metodikas izstrādāšanā.CSP nolēma 2011.gadā turpināt iztikas minimuma aprēķināšanu. «Tomēr tas uzskatāms par īslaicīgu risinājumu un, iespējams, būtu jāpieņem politisks lēmums par šāda groza turpmāku izmantošanu, piesaistot zinātniekus un attiecīgo nozaru ekspertus,» norāda K.Smudzis.Labklājības ministrija uzskata, ka iztikas minimuma aprēķināšanai neesot jēgas, jo ne pensijas, ne pabalsti tam neesot piesaistīti. Eksperti ir pretējās domās – lai gan šim rādītājam nav nekāda sakara ar minimālo algu, jauna preču un pakalpojumu groza izveide ir nepieciešama, jo tas atspoguļo minimālo naudas daudzumu, kas vajadzīgs cilvēka izdzīvošanai.Ekonomikas ministrija pārliecināta, ka šiem datiem esot būtiska informējoša nozīme – ar tiem varot salīdzināt gan minimālo algu, gan valsts pabalstus. Diskusijas par iztikas minimuma patēriņa groza turpmāko saturu un vērtību tikšot turpinātas, turklāt tas būšot jāizstrādā Labklājības ministrijai (LM).LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta pārstāve Anda Masejeva gan iebilst. Lai sāktu kāda jauna rādītāja aprēķināšanu, vispirms jānoskaidro, kādam nolūkam un kā tieši to izmantos. Šobrīd tāda lēmuma nav.«Tāpat ministrija nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt jaunu metodiku iztikas minimuma noteikšanai. Tas būtu jāveido pētniekiem un ekspertiem, kuri vairāku gadu garumā ir sekojuši līdzi tam, kā ekonomiskās izmaiņas, to radītās sekas ir ietekmējušas cilvēku fizisko attīstību un spēju funkcionēt sabiedrībā. Jauna iztikas minimuma groza sastāvu nedrīkstētu voluntāri noteikt ministriju ierēdņi,» skaidro Anda Masejeva.

Kategorijas

Kategorijas