ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Otrdienas «Zemgales Ziņās»: «Vecākiem Jelgavai» aprīkojums ir, trūkst brīvprātīgo

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2010. gada 6. decembris 19:14

821
Otrdienas «Zemgales Ziņās»: «Vecākiem Jelgavai» aprīkojums ir, trūkst brīvprātīgo

Pirms deviņiem gadiem dibinātā sabiedriskā organizācija «Vecāki Jelgavai» darbojas vecāku izglītošanā, taču agrāk populārie vakara reidi šajā mācību gadā pagaidām nav notikuši, jo neizdodas savākt piecu brīvprātīgo komandu. «Vecāki Jelgavai» valdes priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics teic, ka gaisotni mainījusi ekonomiskā krīze.

Jelgavnieki kļuvuši nomāktāki, un pietrūkstot «dullo», kas būtu gatavi brīvajā laikā doties pa jauniešu pēdām pilsētā. Organizācijā esot vajadzīga paaudžu maiņa. Ja tā notiks, atkal varētu likt lietā ar ārvalstu līdzfinansējumu iegādātos velosipēdus, četras rācijas, datorus un citu biroju tehniku, kas tagad stāv neizmantota.Kalnciemā vēl cer uz čipsu ražotniKrīzes laikā Kalnciemā nav īstenojušās ne čipsu, ne plova, ne arī kādas citas ražotnes ieceres, kuru autori cerēja izmantot īpaši atbalstāmajai ekonomiskajai zonai pienākošās nodokļu atlaides. No šā gada tāda statusa Kalnciemam vairs nebūs. Brīvdabas slidotavas tik drīz nebūsIestājoties salam, daudzi jelgavnieki pilsētā labprāt apmeklētu brīvdabas publisko slidotavu. Tomēr jau daudzus gadus šāda iespēja Jelgavā netiek rasta un, visticamāk, tuvākajā laikā arī neradīsies, jo pašvaldībai tas izmaksātu pārāk dārgi, uzskata Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis. Turklāt tā būtu konkurence Jelgavas ledus hallei. Lapsas plosās pa Grēbnera parkuAģentūras «Pilsētsaimniecība» dzīvnieku uzturēšanas uzraudzības speciāliste Rita Voicehoviča stāsta, ka ziemas un agra pavasara mēnešos Jelgavu tik tiešām mēdzot apcelt lapsas, kas uz pilsētu nākot barības meklējumos. Šogad pilsētā noķertas astoņas dzīvas rudastes un savākts tikpat beigtu lapsu, kas visbiežāk ir automašīnu sabrauktas. Kāda jelgavniece ziņo, ka nupat vairākas rudastes manītas Grēbnera parkā.Eļļas liniem arvien vairāk piekritējuUz urrā jau neiet, bet šī var būt stabila augkopības niša – tā par eļļas linu audzēšanas perspektīvām Latvijā saka gan tie, kas tos pirmoreiz iesēja tikai šogad, gan pieredzējušie kaimiņu novada uzņēmuma «Iecavnieks» agronomi. Pat šajā rudenī, ko daudzi lauksaimnieki atcerēsies kā sliktāko pieredzēto, katrs eļļas linu hektārs nesis 150 – 200 latu peļņas. Kāpēc Zemgalē audzēt linus, lasiet otrdienas laikrakstā.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 7.decembra numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

Kategorijas

Kategorijas