Liepiņu vaino nelikumīgā kampaņas finansēšanas organizēšanā

2010. gada 9. decembris 13:59

2880

Liepiņu vaino nelikumīgā kampaņas finansēšanas organizēšanā

Bijušais Rīgas Centrāltirgus vadītājs un Jelgavas Domes deputāts Dainis Liepiņš esot centies pierunāt uzņēmējus, lai tie iesaistās nelikumīgā viņa priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanā. Pats D.Liepiņš šādus pārmetumus dēvē par smieklīgiem.

Šādā nodarījumā viņu vaino darījumu partneri - transportlīdzekļu apkopes centru Jelgavā SIA «Intransserviss» līdzīpašnieki Viktorija Ļubļinska un Pāvels Kozlovs, vēsta portāls db.lv, kas apmeklējis «Intransserviss» dalībnieku organizēto tikšanos, kas notika pēc iepriekšējas pieteikšanās ar apsardzes kontroli.V.Ļubļinska atcerējās, ka 2008.gadā pirms pašvaldību vēlēšanām D.Liepiņš vispirms mēģinājis pierunāt abus uzņēmējus iestāties viņa pārstāvētajā PLL/LC. Uzņēmēji šo piedāvājumu noraidījuši, jo nevēloties saistīties ne ar vienu partiju.Pēc atteikuma saņemšanas D.Liepiņš nācis klajā ar citu piedāvājumu – finansēt viņa priekšvēlēšanu kampaņu, kurā viņš sevi pozicionēja kā nākamo Jelgavas mēru. Arī šo piedāvājumu uzņēmēji noraidījuši – gan pārliecības, gan brīvo līdzekļu trūkuma dēļ. Taču D. Liepiņš neesot atlaidies un mierinājis, ka ar naudu uzņēmējiem problēmas nebūšot un pašu līdzekļi kampaņā nemaz nebūs jāiegulda. Tomēr arī šāds risinājums uzņēmējiem šķitis nepieņemams un sadarbība politikā arī nav izdevusies.Uzklausījis atstāstītos pārmetumus, D.Liepiņš teica, ka tie neko citu kā smieklus neizraisa. Viņš ir arī apņēmības pilns pierādīt, ka nevis viņš, bet tieši V.Ļubļinska un P.Kozlovs ir likuma pārkāpēji, kurus piesedz kāds Jelgavā ietekmīgs politiķis.Šādu informāciju medijiem V. Ļubļinska un P. Kozlovs sniedza preses konferencē, kurā atkārtoti iepazīstināja medijus ar D.Liepiņa darbībām, lai pārņemtu SIA «Intransserviss», kuras 50% pieder abiem uzņēmējiem, bet otra puse – D.Liepiņam.Jau vēstīts, ka V.Ļubļinska un P.Kozlovs Jelgavas domnieku vaino lielu naudas līdzekļu legalizēšanas mēģinājumā, dokumentu falsifikācijā, pretlikumīga finanšu pārskaitījumu veikšanā no uzņēmuma kontiem sev pietuvinātām kompānijām, uzņēmuma partneriem doto solījumu laušanā un apmelošanā.Pats D.Liepiņš iepriekš visus pārmetumus ir noraidījis, taču policijā ir uzsākta krimināllieta par noziedzīgiem darījumiem pret īpašumu. Tas, kādus tieši likuma pantus D.Liepiņš, iespējams, pārkāpis, tikšot precizēts izmeklēšanas gaitā. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē krimināllieta uzsākta saistībā ar D.Liepiņa biznesa partneru sūdzībām par viņa un viņa dzīvesbiedres Daces Liepiņas mēģinājumu, iespējams, prettiesiski pārņemt uzņēmuma vadību.Saistībā ar cetieniem pārņemt uzņēmumu ģentūrai BNS D.Liepiņš skaidrojis: «Man ir nepieņemami, ka «Intransserviss», saņemot no pašvaldības kompānijas JAP par sniegtajiem pakalpojumiem lielas naudas summas, vēlāk tās novirza par labu uzņēmuma līdzīpašniecei Viktorijai Ļubļinskai, kura, kā zināms, ir arī JAP komercdirektore, kam piešķirta prokūra - tiesības rīkoties ar JAP finanšu līdzekļiem, kā arī Inesai Kozlovai, kura savukārt pilda galvenās grāmatvedes pienākumus gan «Intransservisā», gan JAP.»Viktorija Ļubļinska un Pāvels Kozlovs arī sagatavojuši un izsūtījuši presei garu paziņojumu, kura tekstu - nerediģētu - piedāvājam zemāk.2010.gada 9.decembrī.Vairāku gadu garumā pazīstams politiķis, Jelgavas pilsētas domes deputāts, līdzšinējais pašvaldības uzņēmuma "Rīgas Centrāltirgus" vadītājs Dainis Liepiņš un viņa dzīvesbiedre Dace Liepiņa iespējams ar savu rīcību cenšas iznīcināt vienu no Jelgavas lielākajiem nodokļu maksātājiem SIA "Intransserviss". Valsts un Jelgavas pašvaldība var zaudēt stabilu un godīgu nodokļu maksātāju, kas pērn vien nodokļos ir nomaksājis apmēram pus miljonu latu.Strīda pamatā ir SIA "Intransserviss" dibinātāju Viktorijas Ļubļinskas un Pāvela Kozlova (abiem kopā šobrīd pieder 50% kapitāldaļu) nevēlēšanās pakļauties savulaik piesaistītā uzņēmuma investora Daiņa Liepiņa (šobrīd pieder 50% kapitāldaļu) politiskajām ambīcijām un iespējamām negodprātīgām un pat nelikumīgām rīcībām. Jau kopš vasaras šīs metodes ir pārtapušas reiderisma mēģinājumos, cenšoties ar varu pārņemt uzņēmuma vadību un apmelojot "Intransserviss" dibinātājus, kas šo gadu laikā izveidojuši strauji augošu, respektablu Jelgavas pilsētā uzņēmumu ar labiem finanšu rādītājiem, kas nav pasliktinājušies pat ekonomiskās lejupslīdes apstākļos.Daiņa Liepiņa dotais godavārds - tukši vārdi vējāDainis Liepiņš kļuva par uzņēmuma "Intransserviss" līdzīpašnieku 2003.gadā, kad pēc Hansabankas ieteikumu kļuva par uzņēmuma investoru, kopumā piesaistot uzņēmumam 131 tūkstošu latu investīcijas ar 10% procentu likmi gadā moderna autoapkopes centra būvniecībai Jelgavā. Investīciju nodrošinājumam uz laiku līdz aizdevuma atmaksai tika pārrakstītas 50% kapitāla daļas uz Daiņa Liepiņa vārda. Bankas darbinieku klātbūtnē abas puses vienojās, ka aizdevuma atmaksas termiņš būs 2008.gads un pēc tā atmaksas investoram piederošās kapitāla daļas tiks pārrakstītas atpakaļ uz dibinātāju vārdiem."Mūsu lielākā kļūda ir mūsu izpratne par godīgumu un uzticēšanās investora Daiņa Liepiņa dotam goda vārdam. Ilgus gadus mums neradās aizdomas par iespējamu D.Liepiņa negodprātību, jo, kā jau tikai investoram pienākas, viņš vispār neiesaistījās uzņēmuma darbībā. Tad sākās dīvaini notikumi. Piemēram, neskatoties uz noslēgto aizdevuma līgumu, Dainis Liepiņš pirms termiņa 2006.gadā palūdza steidzami atmaksāt aizdevumu ar procentiem, kas arī no mūsu puses tika izdarīts. Izbrīnu radīja fakts, ka aizdevuma pamatsummu atpakaļ bija jāpārskaita ārzonas kompānijai, kaut gan sākotnēji Dainis Liepiņš aizdevumu pārskaitīja no saviem personīgajiem līdzekļiem. Protams, mēs arī neesam pārbaudījuši, vai šo darījumu viņš ir norādījis savā amatpersonas deklarācijā! Lieki piebilst, ka Dainis Liepiņš kapitāla daļas nepārrakstīja atpakaļ ne pēc 169,1 tūkstošu latu aizdevuma un procentu atmaksas, ne arī sākotnējā aizdevumam atmaksas datumā 2008.gadā," atzīst Viktorija Ļubļinska.Šobrīd Zemgales apgabaltiesā ir pieņēmusi izskatīšanai "Intransserviss" dibinātāju prasības pieteikumu pret Daini Liepiņu par atpakaļpirkuma līguma izpildi un īpašuma tiesību atzīšanu uz kapitāla daļām, kā arī nolēmusi uzlikt aizliegumu Dainim Liepiņam piederošajām kapitāla daļām.Necaurspīdīgi kapitāla daļu pārdošanas mēģinājumiVēl dīvaina rīcība sekoja 2008.gada decembrī, kad D. Liepiņš paziņoja, ka vēlas savas kapitāla daļas pārdot par 1 miljonu eiro it kā kādam Lielbritānijā reģistrētam uzņēmumam. Ņemot vērā, ka uzņēmuma apgrozījums bija 1, 5 miljoni latu, kredītsaistības 2 miljoni latu un potenciālam pircējam ir iespēja iegādāties tikai 50% kapitāldaļu, juristi ieteica šādu darījumu labāk nepieļaut, jo šāda shēma tiek izmantota nelikumīgās darbībās jeb tautā sauktā naudas atmazgāšanā.Tā kā P.Kozlovam un V.Ļubļinskai bija pirmpirkuma tiesības, no viņu puses tika izteikts piedāvājums atpirkt pa vienai kapitāla daļai, lai kopā veidotu kontrolpaketi. Šāds solis pilnībā saniknoja D.Liepiņu. Atkārtoti līdzīgu piedāvājumu D.Liepiņš izteica 2009. gada septembrī, par 50% sev piederošo kapitāla daļu pārdošanas summu nosakot 570 tūkstošus eiro. Redzot, ka arī šoreiz šāds darījums neizies cauri, draudi, ārdīšanās un pazemošana kļuva smagāka.Nelikumīga naudas izskaitīšana no uzņēmuma kontiemŠī gada 9.jūnijā Daiņa Liepiņa sieva Dace Liepiņa, kas 2006.gada 21.jūlijā tika iecelta valdē, mēģināja ar Swedbank starpniecību pārskaitīt 4 961 latus uz Daiņa Liepiņa piederošu uzņēmumu SIA "L-SPORTS" un 4 961 latus finanšu konsultantiem SIA "Con Fide", kas šajā lietā pārstāvēja Liepiņu ģimenes intereses."Ņemot vērā, ka Dace Liepiņa nekad nav piedalījusies uzņēmuma vadīšanā, viņai bankā nebija apstiprinātas paraksta tiesības, kas ļautu viņai rīkoties ar uzņēmuma naudu. Tikai sakritības dēļ mums izdevās apturēt naudas pārskaitījumu no uzņēmuma kontiem. Jāmin, ka pirms tam "DnB Nord" bija atteikusi viņai šādu pakalpojumu. Interesanti, ka vēlāk savos paskaidrojumos tiesībsargājošajām institūcijām Dace Liepiņa norāda, ka naudas pārskaitījums veikts, balstoties uz viņas noslēgtajiem līgumiem par reklāmas pakalpojumu sniegšanu, par kuriem mums tā bija pirmā dzirdēšana," informē Pāvels Kozlovs.Uzsākts kriminālprocess par mēģinājumu prettiesiski pārņemt uzņēmumuKā atzīst V.Ļubļinska un P.Kozlovs, ar katru reizi izmantotās metodes kļūst bīstamākas un jau ir klasificējamas kā reiderisms ar mērķi pārņemt varu uzņēmumā, kura izveidē, vadīšanā un sasniegtajā Dainis Liepiņš nav ne mirkli piedalījies, kas arī bija loģiski, jo tika piesaistīts kā naudas aizdevējs.Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē uzsākts kriminālprocess par D.Liepiņa un viņa sievas mēģinājumu, iespējams, prettiesiski pārņemt uzņēmuma vadību, kas notika šī gada 7.oktobrī. Dainis Liepiņš un viņa sieva Dace Liepiņa mēģināja Uzņēmuma Reģistrā fiksēt izmaiņas uzņēmuma vadībā, iesniedzot falsificētu uzņēmumu dalībnieku sapulces protokolu.Pirmkārt, dalībnieku sapulci sasauca Dace Liepiņa, kurai saskaņā ar Komerclikumu nebija šādas tiesības. Otrkārt, V.Ļubļinskas un P.Kozlova pilnvarotais pārstāvis nepiekrita otras puses izvirzītajām sapulces vadītāja un protokolētāja kandidatūrām, līdz ar to dalībnieku sapulce beidzās, nemaz nesākoties. Neskatoties uz to, falsificētajā sapulces protokolā norādīts, ka pieņemts lēmums atcelt P.Kozlovu no valdes locekļa amata."Izsludinātās dalībnieku sapulces dienas kārtība radīja mums aizdomas, ka varētu notikt dokumentu vai datu falsifikācija, kas vēlāk izrādījās patiesība. Tāpēc vērsāmies ar iesniegumu Uzņēmuma Reģistrā (UR) Bauskas nodaļā, kas pieņēma lēmumu neveikt Daces Liepiņas iesniegtās izmaiņas valdes. Arī valsts galvenais notārs noraidīja Liepiņu iesniegto pretenziju par UR Bauskas nodaļas lēmumu. Ja UR Bauskas nodaļa būtu veikusi izmaiņu reģistrēšanu valdes sastāvā, pamatojoties uz falsificētu dalībnieku sapulces protokolu, tad tā apstrīdēšana varētu aizņemt daudzus gadus, bet pa to laiku Dainis Liepiņš ar uzņēmuma finansēm, līgumiem varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem," atzīst P.Kozlovs.Nosūtītas vēstules atbildīgajām institūcijām un valsts amatpersonām"No brīža, kad notika mēģinājums reideriskā kārtā pārņemt mūsu uzņēmumu mēs nejūtamies tiesiski aizsargāti. Pat mazam bērnam ir skaidrs, ka uzņēmuma pārņemšana reideriskā kārtībā nevar notikt bez nopietnam negatīvām sekām. Tas nozīmēs, ka praktiski uzņēmuma darbība tiks paralizēta. Kas notiks tālāk ar veiksmīgi strādājošu un nodokļu maksājošu uzņēmumu, kāds liktenis sagaida uzņēmumā strādājošos? Vai bezdarbnieku statuss? Kas atbildēs par kredītsaistībām pret banku?" informē V.Ļubļinska."Intransserviss" - vadošais uzņēmums nozarēPāvels Kozlovs un Viktorija Ļubļinska izveidoja SIA "Intransserviss" 2001.gadā. Neilgi pēc tam Jelgavā tika izbūvēts moderns autoapkopes centrs, nodrošinot pilnu apkopes ciklu autoparkiem. Šo gadu laikā tas kļuvis par vienu no vadošajiem uzņēmumiem nozarē. Pērn uzņēmums strādāja ar 2,167 miljonu latu apgrozījumu. Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi no 320,5 tūkstošiem latiem 2008.gadā līdz 338 tūkstošiem latu pērn.Saskaņā ar Lursoft, uzņēmums pēc iesniegtā 2009.gada pārskata starp līdzīgiem uzņēmumiem nozarē tika ierindots 1.vietā pēc tādiem rādītājiem kā peļņa, darbinieku skaits, aktīvi, pašu kapitāls, bet 2.vietā pēc apgrozījuma.Informāciju sagatavoja Viktorija Ļubļinska un Pāvels Kozlovs, SIA "Intransserviss" dibinātāji un līdzīpašnieki.

ZZ.lv ARHĪVS

Liepiņu vaino nelikumīgā kampaņas finansēšanas organizēšanā

Kategorijas