ZZ.lv ARHĪVS

Atklāta ekspozīcija «Jelgava – Zemgales pērle», kas no sestdienas skatāma muzeja apmeklētājiem (ar foto)

Uldis Veilands

2012. gada 15. decembris 08:12

838
Atklāta ekspozīcija «Jelgava – Zemgales pērle», kas no sestdienas skatāma muzeja apmeklētājiem (ar foto)

Atzīmējot tik nozīmīgu notikumu kā 60 gadus, kopš Jelgavas muzejs radis mājvietu vēsturiskajā Academia Petrina ēkā, tās pirmajā stāvā atvērta jaunās ekspozīcijas «Jelgava 19. un 20. gadsimtā» pirmā kārta, kas veltīta neatkarīgās Latvijas sākuma posmam – no 1918. līdz 1940. gadam.

Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase izvairās lietot, viņasprāt, ne pārāk veiksmīgo apzīmējumu «starpkaru periods», jo tā jau var dēvēt gandrīz jebkuru pagātnes posmu. «Blakus zālē būs viss par kariem, sākot ar 19., beidzot ar 20. gadsimtu, un nākamajā zālē – padomju periods no 1940. gada. Līdz ar to muzeja otrais stāvs pamazām no vēsturiskās ekspozīcijas tiks atbrīvots,» G.Grase atklāj nākotnes vīzijas.Ekspozīcijas autori ir Vēstures un izglītības darba nodaļas līdzstrādnieki, reizē tas ir arī pirmais nopietnais vēstures maģistra Kristapa Kaktiņa (šajā nodaļā strādā kopš janvāra) Jelgavas muzejā veiktais uzdevums.«Ekspozīcijas sākums veltīts brīvības cīņām un īpaši 3. Jelgavas kājnieku pulkam,» stāsta K.Kaktiņš. «Esam atspoguļojuši arī tādu varbūt mazāk pētītu posmu kā proletariāta diktatūra, ko līdz šim vairāk mēdzam asociēt ar notikumiem Padomju Krievijā. Izrādās, tas ir zīmīgs laiks arī Jelgavas vēsturē, kaut ilga tikai nedaudz vairāk par sešdesmit dienām. Šim posmam raksturīgs sarkanais terors, kas galvenokārt bija vērsts pret vietējiem baltvāciešiem, mācītājiem un citiem padomju varas reāliem vai iedomātiem pretiniekiem. Pilsētā tajā laikā izveidotas pat koncentrācijas nometnes.» Tomēr Kristaps negrib uzsvērt tikai negatīvo, jo «bija jau arī pozitīvas lietas, piemēram, tika mēģināts aktivizēt kultūras dzīvi, kaut vai agrāko Bruņniecības namu Driksas krastmalā padarot pieejamu plašākiem sabiedrības slāņiem.Ne mazāka loma atvēlēta arī pavisam pretējai parādībai – bermontiādei. «Būtībā Jelgavu varēja uzskatīt par Bermonta galvaspilsētu, šajā pilsētā atradās arī viņa armijas štābs.» turpina K.Kaktiņš.«Eksponātiem atvēlētā muzeja telpa nav pārāk liela, savukārt atspoguļojamais laika periods ļoti ietilpīgs, tāpēc centāmies tik dažādās jomas sabalansēt, neaizmirstot arī sporta dzīvi, apvienības «Zaļā vārna» māksliniekus, sava vieta arī 1937. gada Zemgales izstādei un Pļaujas svētkiem, varēs gūt ieskatu arī tā laika modē.»